Aivars Ustups

Sestdienā Beverīnas novadā tika sasaukta domes ārkārtas sēde. To atklāja domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Melngāršs (vēlētāju apvienība «Kaugurieši»). Darba kārtībā viņš pieteica divus jautājumus: 1. Par Cildas Purgales atcelšanu no domes priekšsēdētājas amata. 2. Beverīnas novada domes priekšsēdētāja vēlēšanas.

Kalnam, kas Kauguru pagastā slejas vecupju ielokā netālu no Miegupes ietekas Gaujā, ir īpašs, pat šodien līdz galam neizzināts liktenis. Vieta, kura pirms gadu tūkstošiem šajā apkaimē bija visvairāk apdzīvota, vēlāk gan uzblāzmoja spoži, gan tikpat kā zuda vēstures ceļu līkločos.

Pieci Beverīnas novada domes deputāti (Romāns Vaščenko  no  apvienības «Savieši», Māris Zvirbulis no «Beverīnas spēks»,  Uldis Podnieks no «Beverīnas spēks»,  Mārtiņš Ābele no «Vienoti Beverīnai» un Sandris Brālēns no  «Beverīnas spēks») parakstījuši iesniegumu, kurā ierosina lemt par Cildas Purgales atcelšanu no Beverīnas novada domes priekšsēdētājas amata.

Beverīnas novada Kauguru pagastā ir uzsākta Eiropas Savienības nozīmes biotopu apsekošana. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā to veic  sertificēti eksperti. Lai skaidrotu zemes īpašniekam šādas apsekošanas nepieciešamību, ieguvumus un arī iespējamos saimnieciskās darbības ierobežojumus, DAP speciālisti vakar viņus aicināja uz  tikšanos Mūrmuižā, Pagastmājā. Uzreiz jāteic, ka  ieinteresēto bija ļoti maz.

Pēc pērkona ducinājuma un nelielā nakts lietutiņa arī Valmieras tirgū vakar bija atgriezies svaigums. Gan  dārzu, druvu un mežu labumu piedāvātāji plašāk savu  atvedumu vai atnesumu bija izlikuši, gan valmierieši nesteidzīgāk pie tirgus galdiem piestāja. Kā vieni, tā otri atzina, ka salīdzinājumā ar svelmainajām dienām, kad ciešama tirgošanās izdevusies vien rīta agrumā, nu jau viss atkal notiekot pareizi. Bet daždien bijis pat tā, ka uz tirgu atvestie zaļumi, lai kā ēnā turēti un ar ūdeni šļakstīti, ap pusdienas laiku jau vai par zāļu tēju bijuši jāpārdod.

Nesen stāstīju par Staiceles dzelzs avotiem, kurus Ziemeļvidzemes Ģeoparks un tā vadītājs rūjienietis Dainis Ozols izraudzījies par 2015. Gada ģeovietu. Šos avotus un to tuvumā esošās takas, kas ved pie interesantiem akmeņiem un smilšu iežu atsegumiem, jau daudzi tūristi iekļāvuši savos šīs vasaras maršrutos.

Pirms «Dabas koncertzāles» Drusku kalnā, kur mūzikā un tekstos izdzīvoja pļavas dedestiņas stāstu,  apmeklētājiem bija iespēja vairākas stundas pavadīt vismaz 20 izziņas un radošajās laboratorijās. Tajās zinātnieki, dažādu prasmju pratēji stāstīja par dabisko pļavu bagātībām.

Par vairumu 2015. gada Dabas simbolu jau rakstījām. Kad klāt ir sēņošanas laiks, nu atgādināšu, ka Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2015 ir izraudzījusies lielo pergamentsēni (Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jülich).

Šogad līdzās citiem dabas gada simboliem, ko noteic biologi, ir nosaukta arī Gada dzīvotne. Šajā godā ir celta dabiskā pļava ar bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Tādēļ nebija šaubu, ka «pēdējā laikā visbaudāmākajam muzikālajam priekšnesumam», kā par to var lasīt neskaitāmās atsauksmēs, «Dabas koncertzālei» šovasar bija jānotiek tieši dabiskajā pļavā.

Vasaras vidū un siltumā Valmieras tirgū lielos lietussargus steiguši nomainīt saulessargi. Daži no tiem ir košāki, bet citi — tie paši, nu vien pretsaules vajadzībai. Dažā svaigā tējas piedāvājumā ir pārtapuši savītušie Jāņu un Pēteru kroņi, taču svaigu ziedu piedāvājums joprojām ir liels. Tā Agita no Jaunraunas puses stāsta, ka vēl daudzi turpina pirkt podu puķes, pat steidz stādīšanai atraitnītes iegādāties.  Viņas piedāvājumā ir krāšņas gazānijas par 70 centiem podiņā.

Ar dabas draugu tūkstošu piepulcinājumu, zinātnieku atgādinājumu par dabas vērtībām, mūziķu, gaismas un kustību mākslinieku priekšnesumiem Rūšu pļavās Engures novadā un Drusku kalnā Alūksnes novadā, cildinot dabiskās pļavas un tās iemītnieci dedestiņu, savu 10. dzimšanas dienu vērienīgi pirms Līgo svētkiem atzīmēja «Dabas koncertzāle».

Gluži kā krāšņā aplenkumā Valmieras tirgum vakar no visām pusēm bija pietuvojušās (arī plača vidū jau izlūkos iespraukušās) pļavu, meža un ezermalu puķes, brīdinot,  ka  nedēļas nogalē  te galvenā valdīšana būs jāņuzālēm.  Gods  mūspuses  savvaļas ziedu vācējām, ka nevienā buntē vai vainagā aizsargājamos ziedus — naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužkurpītes, pļavas silpurenes, jumstiņu gladiolas, dzeltenās kurpītes, bezdelīgactiņas  un citas — nemanīju. Toties daža zāļu sieva jau paguvusi uz tirgu  meža zemenes atnest. Neviens nešaubās, ka tās varētu  būt no tālām zemēm vestas, tādēļ, tikko uz galda izliktas, nopirktas par 5 eiro litrā. Ātri izķertas arī pirmās gailenītes.

J. Endzelīna Kauguru pamatskolas matemātikas skolotājai EDĪTEI PUĶĪTEI pedagoģiskais stāžs sniedzas pāri jau četriem gadu desmitiem, no tiem Kauguros — 32.

Aizvadītajā sestdienā J. Endzelīna Kauguru pamatskolā dzīves turpmākos ceļos  vadīja  92. izlaiduma absolventus.

Vakar, dodoties uz Valmieras tirgu, bija pat bažas, ka šoreiz iznāks garas sarunas, ko un kur trešdienas naktī Latvijas rekordu salna nokodusi. Izrādījās, ka mūspusē tikpat kā nekā. Viena Alma, rīta agrumā uz tirgošanos braukdama, baltu sarmojumu manījusi pļavā Limbažu ceļa malā. Vēl versijā — viena tante teica —  kāds zināja teikt par salnu Naukšēnu  pusē, cits —  aiz Mazsalacas.