Aivars Ustups

Aivars Ustups

Dienās, kad jaunie putni ligzdas atstāj

3.Jūlijs, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Vasaras pilnbriedā tiem, kas ieraduši vērot putnus, interesanti ir ieraudzīt, kā nu iemīļotiem vai pat mazāk tīkamiem putniem veicies ar ligzdošanu, cik katrā ligzdā jaunie putnēni izšķīlušies, kad un kā tie sāk izlidot, no ligzdām izrāpot vai pat izkrist. Sīkputnu pasaulē došanos gan pamana vien ļoti rūpīgs vērotājs. Vairumam no mums, kas mājas tuvumā vai dārzā bijām pamanījuši un saudzīgi sargājām ligzdiņu, no kuras sāka rēgoties barību gaidoši mazo putnu knābīši, viendien nākas vien secināt, ka ligzdiņa jau ir tukša. Atliek tikai novēlēt, lai  visiem mūsu putnēniem veiksmīgi lidojumi.

Ziediem visbagātākajā mūspuses pļavā

21.Jūnijs, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Lai pirms Vasaras saulgriežiem ļautu acīm priecāties par ziedošo pasauli, devāmies dabas izglītības centra «Ziemeļvidzeme» speciālistes Intas Somas vadītajā pārgājienā pa Randu pļavām Vidzemes jūrmalā.

Okupācijas draudi mūsu domāšanai

19.Jūnijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Vairāku notikumu virknē aizvadītajā nedēļā ne pārāk skaļi izskanēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotajā konferencē «Rīgas Stratēģiskās komunikācijas dialogs» (Riga StratCom Dialogue) pārrunātais. Šāds centrs Rīgā darbojas jau kopš 2014. gada, kad to dibināja Latvija, Igaunija, Itālija, Lielbritānija, Lietuva, Polija un Vācija. Nu  tam pievienojusies arī Nīderlande, Somija, Zviedrija, Kanāda un Slovākija. Konferences centrs rīko jau ceturto gadu. Šogad vairāk nekā 650 dalībnieki no 45 valstīm – augsta līmeņa eksperti no valsts pārvaldes, militārās jomas, akadēmiskās vides un privātā sektora – sprieda par izaicinājumiem mūsdienu informācijas telpā, kad jaunākās tehnoloģijas tiek izmantotas, lai izplatītu dezinformāciju un ietekmētu cilvēku rīcību.

Latvijas zaļie noguļ uznācienu Eiropā

11.Jūnijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Informācijas drūzmā un pat haosā, kas ikdienā zib gar acīm, saklausāma ziņās un cenšas ielīst mūsu smadzenēs pat pa tiešo, katrs cenšamies vispirms atlasīt sev tīkamākās, pat ilgi gaidītās ziņas. Tādu, varbūt ne tikai sev vien tīkamu vēstījumu sadzirdēju arī Egila Levita pirmajā runā no Saeimas tribīnes, kad viņu ievēlēja par Latvijas nākamo prezidentu. Viņš solīja, ka strādās, «lai nākamās paaudzes mantotu stipru, drošu un zaļu Latviju». Tik augstā vietā aiz stipruma un drošuma akcentēt arī Latvijas kā zaļas valsts vajadzību līdz šim nebija solījis neviens prezidents. Arī ne Raimonds Vējonis, kurš līdz ievēlēšanai šajā augstajā amatā jau kopš 1990. gada pats bija Latvijas Zaļās partijas vecbiedrs, arī par vides un zaļajām lietām atbildīgo ministriju (to nosaukumi pie dažādām valdībām ir bijuši mainīgi) ministrs.

Arī pie Burtnieka atgriezušies jūras ērgļi

5.Jūnijs, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jau vairākus gadus virs Burtnieka un tā pļavām putnu vērotāji pietiekami bieži manīja arī Latvijas dižākos putnus – jūras ērgļus (Haliaetus albicilla), kurus ornitologi savā žargonā dēvē par jūrniekiem. Novērojumu laiks un apstākļi, kādos jūrnieki bija redzēti, deva pamatu aizdomām, ka tuvumā ir jābūt arī šo putnu ligzdai. Nu «Latvijas valsts mežu vēstniecība» interneta adresē www.facebook.com/LVMVestnieciba ir izplatījusi vēstījumu, ka vairākus gadus ieilgusī jūras ērgļa ligzdas meklēšana Burtnieku ezera apkārtnē ir vainagojusies panākumiem. Veicot meža apsaimniekošanas darbus, ligzdu meža masīvā, kura platība aizņem turpat 2000 hektārus, atrast izdevies LVM vides plānošanas speciālistam Kasparam Liepiņam.

Kas vien gribēja, savējos uz Briseli dabūja

28.Maijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Kā jau gadiem dižās un mazāka mēroga vēlēšanās esam radināti, arī pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām Latvijā lielākā daļa deputātu kandidātu no 16 partijām vēlētājiem līdzšinējo septiņu pasaules brīnumu vietā solīja Eiropā sliet augšā, veidot, stiprināt arī astoto vai pat devīto brīnumu. It kā paši bija piemirsuši, ka ES valstu 751 deputāta lielajā barā mūsējiem pat nav ļauts būt vairāk par astoņiem. Tik un tā pratīšot, mācēšot citus parlamentā iekļuvušos (dažuprāt ne pārāk gudros) deputātus pārliecināt, ar latviešiem vien zināmiem buramvārdiem tā apvārdot, ka vismaz piecus gadus (līdz nākamajām vēlēšanām) uz Latviju nu plūdīs tādas pašas dažādu fondu un finansējumu plūsmas kā Vācijai, Francijai vai Nīderlandei... (Pēc viena tāda Valmierā notikušā daudzsolīšanas pasākuma, EP jau pasēdējušo deputātu mudināts, es pat lielāku naudas maku nopirku, sak, kaut kur taču tā vairāk šurp plūstošā nauda būs jāglabā!)

Strīdus ābols neapturami veļas tālāk

21.Maijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Starp dižiem un dažādiem notikumiem iepriekšējā nedēļā publiskajā telpā mazāk pamanīta palika Ministru kabineta (MK) 14. maija sēde. Taču tajā tika atļauts tālākripinājums daudziem pašvaldību vadītājiem ļoti nepatīkamajam strīdus ābolam – teritoriālajai reformai. Proti, akceptēja VARAM ziņojumu «Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli», dodot mandātu oficiālajām konsultācijām ar pašvaldībām un sabiedrības informēšanai par 35 pašvaldībām pašreizējo 119 vietā.

Septiņi kilometri Gada ģeovietas godinājumam

17.Maijs, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

11. maijā biedrība «Ziemeļvidzemes Ģeoparks» un Dabas aizsardzības pārvalde pulcināja ieinteresētos uz Latvijas 2019. gada ģeovietas – Vidzemes jūrmalas stāvkrastu – informācijas stendu atklāšanu un izzinošu pārgājienu.

100 dienas elegantos samta cimdos

14.Maijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Ir uzmundrinošs teiciens: «Ne čiku, ne grabu, jau rīts pie loga!» To atcerējos sakarā ar Krišjāņa Kariņa veidotās valdības pastāvēšanas 100 dienām. Ne jau kā šīs valdības atnesto gluži vai jauno rītu, bet laika ātrā ritējuma dēļ: līdz janvāra vidum pat nebija skaidrības, vai šajā Saeimā ievēlētie deputāti vispār spēs vienoties par valdības izveidošanu, skanēja prātojumi par iespējamām ārkārtas vēlēšanām. Kad valdību tomēr izveidoja, arī tad bars skeptiķu steidza apšaubīt tās darboties spēju.

Skaidrā ūdens brīdinājums

8.Maijs, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Grāmata par nākotni

Nesen laimējās bibliotēkā pamanīt un burtiski vienā piegājienā izlasīt somu rakstnieces Emmi Iterantas nākotnes paredzējuma romānu «Ūdens atmiņa». Tajā aprakstīta situācija, kad pēc globālajām klimata pārmaiņu radītajām katastrofām un naftas kariem pasaulē vairs nav ne vien šī lētā un gadsimtiem izšķērdīgi tērētā enerģijas avota, bet sāk izbeigties arī tīrais saldūdens. Cilvēce nu cenšas izdzīvot apstākļos, kad jāiztiek ar ierobežotām, katrai ģimenei stingri noteiktām atsāļota jūras ūdens porcijām, ko sadala pie varas esošie militāristi.

Gada koks un nenovērtētās vērtības

26.Aprīlis, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Nu jau 19. reizi savu dabas simbolu jeb Gada koku savā kopsapulcē īpašā balsojumā ievēlējusi arī Latvijas dendrologu biedrība (LDB). Parasti konkurē vairākas koku sugas, kam speciālisti grib pievērst īpašu uzmanību un vairāk papētīt, kā tām Latvijā klājas. Šajā godā pirmais 2001. gadā tika iecelts visparastākais pīlādzis (Sorbus aucuparia). Pērn, kā jau tas bija gaidāms Latvijas simtgadē, mūsu dižākajam kokam ozolam (Quercus robur) gan konkurentu nebija. Bet šī gada balsojumam atkal bija pieteikti divi nominanti – parastais skābardis (Carpinus betulus) un Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch). Balsotāju vairums Gada koka titulu šoreiz piešķīra liepai svešzemniecei, tā arī ļoti tieši izsakot atbalstu saviem kolēģiem Ukrainā un nosodot Krievijas veikto Krimas pussalas aneksiju.

Skābenes – pirmais zaļais gardums pavasarī (1)

26.Aprīlis, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

«Laukos visi zina, ka pavasaros pirmais ēdamais zaļais gardums ir skābenes upmalas pļavā,» tā manas bērnības pēckara gados par laucinieku tikko pārtapušu pilsētas zēnu mācīja kaimiņu puika un veda šo gardumu rādīt. Zaļot tikko sākušajā pļaviņā dažādu augu bija gana. Tomēr arī tādā daudzveidībā nemaz nebija grūti pamanīt it kā steigā no zemes izlīdušo, bultveidīgo lapiņu čemurus. Nav jau droši pavasarī augus noteikt tikai pēc garšas. Taču tāda atsvaidzinoša skābuma, kāds ir vien skābenēm, pļavā nevienam citam augam nav.

Augusta Brigmaņa valdīšanas laikam beidzoties

16.Aprīlis, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Nedēļas nogalē bija dažādu partiju lielāka vai mazāka trokšņošana pavasarīgajā politikas mežā. Jau ceturtdien opozīcijā esošo deputātu OIK sakarā ierosināto pirmo demisijas pieprasījumu Saeimas balsojumā bez satraukuma (pat nekāpa Saeimas tribīnē taisnoties) pārcieta premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV). Savukārt piektdien vismaz 322 biedri (lai būtu kvorums) nesapulcējās uz «KPV LV» kopsapulci, un tā nebija lemtspējīga kaut vai par to, cik no biedriem ir gatavi atbalstīt K. Kariņa valdību un cik ir gatavi sadziedāties dažādos koros ar opozīcijas deputātiem Saeimā.

Ceļa bruģēšana uz Eiropas Parlamentu

9.Aprīlis, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Varēja cerēt, ka pēc trešdien Saeimā apstiprinātā valsts budžeta 2019. gadam politiķi, ministrijas un saimniekotāji sāks pamatīgu rosību, lai gada atlikušajā daļā gudri un apdomīgi izmantotu to naudu, kas nu katrai nozarei ir atvēlēta. Taču nedēļas nogale pieteica, ka vismaz pagaidām Latvijā gaidāms nevis ekonomiski aktīvs, bet gan politiski ļoti skaļš pavasaris.

Laiks, kad ticam bērzu sulām

3.Aprīlis, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Dažnakt mīnusu temperatūra gan vēl nedaudz piebremzē bērzu sulu tecēšanu. Taču sulu laiks, var pat teikt, tā trakums ir klāt. Nu jau katrs sulu brīnumainajam spēkam ticošs latvietis otram tādam pašam sveiciena vietā vispirms jautā: «Vai bērzu sulas jau dzēri?» un steidz lielīties, ka pirmais sulu spainis jau iztukšots.

Bebru rūpes un nedarbi

3.Aprīlis, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Palu uzplūdumā gadās redzēt apmulsušus un diezgan nevarīgus bebrus. Tādi ir no iepriekšējā pavasarī pasaulē nākušo paaudzes. Vecie bebri pēc kopā ar jaunajiem pavadītas ziemas nu viņus izraida no mītnes, jo kuru katru dienu pasaulē jānāk jau nākamajiem bebrēniem. Ar šādām rūpēm aizņemti vecie bebri šobrīd ne pārāk cītīgi turpina dižu koku nograušanu upmalās. Tādēļ, kamēr arī koki vēl nav salapojuši, šis ir labākais laiks, lai izvērtētu, kurš no grauzt aizsāktajiem kokiem vēl būtu atstājams bebriem zobu asināšanai un kurš noteikti nozāģējams.

Zaļzemnieki un Sīzifa akmens

21.Marts, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Kad nu jau gandrīz vai katrā Saeimas kārtējā sēdē ir skatāmi arī ZZS (Zaļo un Latvijas zemnieku savienības) deputātu kopā ar Aldi Gobzemu un dažiem saskaņiešiem parakstīti likumu projekti vai grozījumi, kas ir, var pat teikt, galīgi šķērsām pašreizējās valdības iecerēm, var atcerēties, ka viņi, ārpus valdības veidošanas atstāti, solīja būt spēcīga opozīcija.

Lielo plūdu paredzējums

16.Marts, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Šis pavasaris, ja vien Atlantijas ciklonu šūpoles, kas cauru ziemu neļāva aukstuma viļņiem no austrumiem Eiropai pat pietuvoties, pēkšņi un negaidīti neiešūposies gauži šķērsām, Latvijā laikam gan nevienu vietu ar pārāk lieliem plūdiem neapskādēs.

Abuls attaisno putnu uzticēšanos

16.Marts, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Atgriežas gājputni. Putnu draugi steidz ziņot par pirmajiem strazdiem, cīruļiem, dzērvēm un arī gulbjiem. Tomēr lielais vairums no jau agri pamanītajiem faktiski ir pērnajā rudenī nekur neaizlidojušie un katrs pēc savām iespējām ne visai bargo ziemu tepat arī pavadījušie. Nu tiem būs pat priekšrocības ligzdu izvēlē un ierīkošanā salīdzinājumā ar no tālumiem atlidojušajiem un diezgan nogurušajiem gājputniem.

Neliels ceļojums pretī pavasarim

16.Marts, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Drīz ar bērnu, jauniešu un arī pieaugušo čalām atkal piepildīsies Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks Valmierā. Populārs tas nu jau arī tālākā apkaimē kļuvis ar piedāvāto pastaigu gandrīz vai koku galotnēs, ar braucieniem pa trosēm pāri Gaujai un dažādu grūtību pārvarēšanu. Par visu to vēsta liela karte pie ieejas parkā.