Aivars Ustups

Aivars Ustups

Valsts budžets un tā ķīlnieki

12.Marts, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Piektdien, 8. martā, teatrālā, bet tradicionālā pasākumā kopš 1997. gada, nu jau 22. reizi, no Finanšu ministrijas uz Saeimu tika nests kārtējā gada Budžeta portfelis. Būtībā tika nests šīs publiskās tradīcijas aizsācēja toreizējā finanšu ministra Roberta Zīles personīgais portfelis, uz kura nu katru gadu tiek iegravēts tā nesēja vārds. Šo aizsākumu ir vērts pieminēt ne jau paša portfeļa, bet gan tā satura dēļ. Tas izteiksmīgi parāda valsts ekonomisko varēšanu un izaugsmi vairāk nekā 20 gados: 1997. gadā budžeta izdevumu daļā bija paredzēti 1,3 miljardi latu (aptuveni 1,8 miljardi eiro), piektdien finanšu ministrs Jānis Reirs uz Saeimu nesa portfeli, kurā gada budžeta izdevumi paredzēti jau 9,4 miljardi eiro. Nav ziņu, uz cik lapām bija rakstīts 1998. gada budžets, bet šī gada sniedzoties pāri 400 lappusēm. Kā skaidroja J. Reirs, tik biezs rakstījums portfelī pat neesot iekšā dabūjams, tādēļ budžets uz Saeimu pirmo reizi tika nests ierakstīts elektroniski.

Par pīļu ligzdām, niedrēm un ne tikai tām

6.Marts, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Niedru svētkos Trikātā zinoša saruna gan par ūdenstilpēs pārāk biezi saaugušajām  niedrēm, gan par ūdensputniem un citām rūpēm iznāca ar vairākiem Trikātas medniekiem, kas todien rādīja, kā veidojamas pīļu mākslīgās ligzdas, un vairākas tādas izlika arī Trikātas ezerā.

Svētki ezeram, niedrēm un cilvēkiem Trikātā

1.Marts, 2019
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Sala vecis naktī bija gādājis, lai ledus uz Trikātas ezera būtu pietiekami drošs. Nelielais putenis rīta pusē vēl steidza ar baltumu nosegt visu, kas vien nav jāredz, un iepriekšējā sestdienā Trikātā varēja sākties Niedru svētki, pirmo reizi arī šajā pusē. Piepucējot populāro teicienu, jāatzīst, ka trikātieši tādus jau sen bija pelnījuši. Ar to vien, ka Beverīnas novadā ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu tiek realizēts projekts «Trikātas ezers – mūsu kopīgā rūpe». Tā ietvaros, lai novērtētu ezera ekoloģisko stāvokli un noteiktu turpmākos darbus situācijas uzlabošanai, izstrādātu ezera ekspluatācijas noteikumus, kopā ar Vides risinājumu institūta ekspertiem čakli līdzdarbojās arī Trikātas pamatskolas skolēni. Viens no viņu īpašajiem uzdevumiem bija aptaujāt trikātiešus un ieklausīties, kas viņiem sakāms par šo ezeru. Lielākie no projekta veikumiem ir: ezera atveseļošanai demontētas ūdenī pirms gadiem ievietotā siltumsūkņa kontūras (tajās esošā viela bija nokļuvusi ūdenī, radot apdraudējumu ezerā mītošajām dzīvībām), atjaunotas Trikātas pamatskolas attīrīšanas iekārtas, daudzdzīvokļu mājai «Lazdukalni» tādas izbūvētas.

Rimšēvičs iedod trumpjus Bordānam

28.Februāris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Pēc ilgas piespiedu prombūtnes vakar  darbā atkal ieradās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Nākt uz banku viņam bija liegts sakarā ar apsūdzību par kukuļņemšanu un tirgošanos ar ietekmi, kad šo krimināllietu izmeklējošā prokurore kā vienu no drošības līdzekļiem bija noteikusi aizliegumu veikt bankas prezidenta pienākumus.

Jaunieši piesaka tiesības lemt par planētas nākotni

19.Februāris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Bieži jokojam, ka reizēs, kad ar paziņu nu galīgi nav par ko runāt, vajag vien ieminēties par laika apstākļiem, lai sarunu maisam gals būtu vaļā. Smejamies arī par zāli, kas reiz bija zaļāka, un dziļākām kupenām bērnībā. Taču, kad tagad krīt siltuma rekordi, vismaz tiem, kuru saimniekošana un iztika vistiešākajā veidā ir saistīta ar laika apstākļiem, joki nav prātā. Nav arī prognozētāju, kuri spētu pateikt, vai šī ziema bija turpinājums iepriekšējai karstajai, visu kaltējušajai vasarai, vai arī pēc siltās ziemas gaidāma vēl karstāka vasara nekā pērn. Kad zemes darbus un sēju sākt? Vai nav iespējams, ka aukstums vēl var atgriezties maijā? Sentēviem zināmie sējas un citu pavasara darbu kalendāri nu jau kuru gadu izrādās krietni koriģējami.

Gada dzīvnieks – it kā visiem zināmais alnis

15.Februāris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Latvijas Dabas muzeja speciālisti kopš 2000. gada nosauc Gada dzīvnieku, kas kļūst par sava veida dabas simbolu. Līdz šim tā vairāk akcentēja dzīvniekus, kuru skaits mūsu teritorijā strauji samazinās vai ir jau uz izzušanas robežas. Šādu uzmanību prasa gan 2017. gada dzīvnieks zutis, gan pērn šo titulu ieguvusī vāvere. Gada dzīvniekam 2019. – alnim (Alces alces) – gan izzušana nedraud, jo to Latvijā ir pāri par 20 tūkstošiem un nu jau gadiem aļņu skaitam ir tendence pieaugt. Palielina gan arī nomedīt atļauto aļņu skaitu, taču mednieki nepagūst. Tā 2017./2018. gada sezonā drīkstēja nomedīt 7801 alni, bet 749 palika dzīvot. Šos dzīvniekus medīt drīkst tikai no 1. septembra līdz 31. decembrim.

Pat suņu būdā var būt tikai viens noteicējs

7.Februāris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Vakar «Rīta Panorāmā» ieklausoties premjerministra Krišjāņa Kariņa atbildēs uz žurnālistu jautājumiem par jaunās valdības pirmajiem darbiem, laikam gan ne vienam vien radās iespaids, ka nu valstī kādu brīdi būs nosacīta stabilitāte. Vismaz kamēr taps šī gada valsts budžets, lai ar tajā paredzētajām summām nu varētu rēķināties gan ministrijas, gan arī pašvaldības. Kā teica premjerministrs, budžeta sastādīšanā lielākais izaicinājums ir, ka valstī vajadzību šobrīd ir krietni vairāk nekā finansiālo iespēju, bet «nauda kokos diemžēl neaug».

Dabas grāmatā vērīgi lūkojoties

6.Februāris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Lai cik modernas ir šodienas tehnoloģijas un to iespējas, reizē, kad sāk māju būvēt vai pie jau uzbūvētās aka jārok, joprojām daudzi talkā sauc rīkstniekus – prasmīgus cilvēkus, kuri ar koka klūdziņas vai arī citādiem veidojumiem prot noteikt, kur pazemē ir ūdeni saturošas āderes. Skeptiķi šādas cilvēku spējas gan vēl bieži apšauba, bet rīkstnieki savas spējas pierāda ar reāliem darbiem.

Krišjāņa Kariņa veidojums – kompromisu valdība

24.Janvāris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Vakar, 61 deputātam balsojot «par» un 39 «pret», Latvija teju sešpadsmit nedēļas pēc Saeimas vēlēšanām beidzot ir tikusi pie jaunas, Krišjāņa Kariņa izveidotas valdības. Šajā sakarā vispirms gribas vai apbrīnot jaunā premjerministra izaugsmi kopš 2002. gada, kad viņš ienāca Latvijas politikā kā viens no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem, bet tikpat kā nepamanīts palika Eināra Repšes ēnā. Viņu atceramies arī kā ne īpaši ietekmīgu ekonomikas ministru Aigara Kalvīša valdībā (no 2004. līdz 2006. gadam).

Vecie meži – Gada dzīvotne

18.Janvāris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Lai pievērstu uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanai, kopš 2015. gada Latvijas Dabas fonds nosauc arī Gada dzīvotni. Pērn šajā godā bija celts jebkurš dižkoks, šogad – jau visi boreālie un vecie meži, kuros ir izdzīvojuši gan senie koki, gan arī daudzas, citur vairs reti sastopamas dzīvības.

Paslēpju lielmeistare – mežirbe

18.Janvāris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Reiz viņu bija daudz

Jaunībā ziemās, brienot pa mežu vai mežmalu, ne reizi vien iznāca arī tādu nobīšanos pārdzīvot, kad it kā gludi saputinātais sniega klajums pēkšņi atveras un uzspurdz gaisā. Biju iztraucējis mežirbes, kurām biezais sniegs ziemā ir labākā guļvieta. Sakļāvušas spārnus, mežirbes burtiski ienirst sniegā, virs tā atstājot vien no tāluma ļoti grūti pamanāmas galvas. Kupenā putniem ir gan pietiekami silti, gan arī droši, jo tādai naktsmītnei pa sniegu plēsīgajiem zvēriem ir tikpat kā neiespējami bez vismazākā trokšņa pielavīties.

Piebremzē Brexit rēgu

17.Janvāris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

«Rēgs klīst pa Eiropu – populisma rēgs» – tā, pamainot tikai vienu vārdu pirms vairāk nekā pusotra gadsimta publiskotajā «Komunistiskās partijas manifesta» ievaddaļā, vistiešākajā veidā var raksturot notikumus daudzās līdz šim par Eiropas stabilitātes balstiem uzskatītajās valstīs. Pacietīgi, savstarpējus kompromisus meklējot un atrodot, ilgus gadus it kā kopīgu interešu vārdā būvētajā Eiropas Savienības kopīgajā mājā nu pārpārēm saradušies līdzšinējo saistību un līgumu revidētāji, daudzsolītāji un sašķeltības sludinātāji.

Kad visu tvaiku iztērē skaļos svilpienos

10.Janvāris, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Gan lēni, bet katru dienu kaut vien ar dažām minūtēm atkal attālināmies no gada garākajām krēslas stundām. Dabā viss notiek pēc stabila rituma un gadalaiku maiņas vēl kaut cik noteiktām likumsakarībām.

Dabas skaitīšanas otro sezonu aizvadot

9.Janvāris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) organizētu preses konferenci, kas decembrī notika Dabas muzejā Salaspilī, noslēdzās dabas skaitīšanas otrās sezonas lauku darbi. Pērn apsekoti aptuveni 500 tūkstoši hektāru Latvijas teritorijas, kā arī 32 hektāri ezeru un teju 10 tūkstoši hektāru upju. Šiem darbiem 265 cilvēki (to skaitā 250 eksperti) tērējuši 38443 darba stundas. Līdz jaunās lauka sezonas uzsākšanai nu notiek iegūto datu apkopošana un pārbaude.

Ne pašas draudzīgākās gada sīkbūtnes

9.Janvāris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Ar vairākām, iespējams, dabai un arī cilvēkiem ne pašām draudzīgākajām ziņām šo gadu ievada Latvijas Entomoloģijas biedrība. Tā par «Gada kukaini 2019» ir izvēlējusies malārijas odu (Anopheles maculipennis) un par gada bezmugurkaulnieku – mārīšzirnekli (Eresus sandaliatus).

Gada Notikums — Latvijas simtgade

28.Decembris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Mediji atkal veido aptaujas, topus par aizejošā gada būtiskākajiem Notikumiem. Diemžēl, lai cik sniegbalti šogad aiziet Ziemassvētki, tajos atkal pārāk daudz melno notikumu, kas labāk gan būtu aizmirstami. Nedrīkstam, manuprāt, pat šaubīties, ka gada Galvenais Notikums ir 100 gadi, kopš Latvija ir valsts. Šis skaitlis vēsturei  vēl nav liels, bet tas nebūt nav arī mazs, ja gadus samērojam ar cilvēku mūžiem. Vēl jo vairāk tas nav mazs, ja šo, pirms 100 gadiem sākto Notikumu skatām pasaules zemju ietvarā, kur daudzām, arī daudz lielākām tautām joprojām savas valsts nav. Latviešiem ir. Paaudžu izlolota, neviena mums nedāvināta, izcīnīta un nosargāta, uz laiku gan zaudēta, bet atkal atgūta.

Tik pie Gaujas vēlos būt...

21.Decembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

CILDINĀJUMS. Latvijas simtgadē īpašu uzmanību ir pelnījusi 452 kilometrus garā Gauja – vislatviskākā upe. Ir mums vēl dažas citas par Gauju krietni garākas, arī par likteņupēm dēvētas, taču to aizsākumi ir jau citu valstu teritorijās. Gauja, vien nedaudz dažviet pietuvojoties Igaunijai, visā savā plūdumā no Vidzemes augstienes vijas cauri Latvijai.

Pārdomas Bābeles torņa pakājē

18.Decembris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Ir gada pelēcīgākās, visīsākās gaismas dienas, kuras kristiešiem ir arī Adventa laiks. «Advents» nāk no latīņu valodas, tas nozīmē «atnākšana» vai «nākšana»: Adventa laiks kristiešus aicina sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai jeb piedzimšanai Ziemassvētkos. Nav gan vēsturiski pierādīts, ka 24. decembris ir viņa piedzimšanas precīzais datums. Kristīgā baznīca šos svētkus ir pieskaņojusi ziemas saulgriežiem, kad savus svētkus jau tūkstošiem gadu pirms kristietības svinēja un vēl tagad svin dažādas it kā pagānu tautas.

Cerības uz baltiem Ziemassvētkiem vēl neizkūst...

11.Decembris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Pelēkumā, kad gaismas stundas turpina iet mazumā un līdz Ziemassvētkiem ir jāgaida vēl ne viena diena vien, ļoti gribas, lai pasauli kaut nedaudz gaišāku dara vismaz baltais sniegs. Nedaudz jau uzsniga, bet vēl ātrāk nokusa. Nu tautā populāri laika zīmju vērotāji un zinoši meteorologi mēģina prognozēt – būs vai nebūs Latvijā atkal nevis zaļie, bet baltie Ziemassvētki? Iespējams, ka šogad vēl kaut cik, vismaz kādā Latvijas vēsākā novadā sniegs arī būs.

Spārnoto draugu dzīvokļu problēmas

5.Decembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Klaudz āmuri: gatavojam jaunas vai remontējam vecās putnu barotavas. Taču ornitologi atgādina, ka daudzviet vēl nedarīti, nu jau pat nedaudz nokavēti ir citi ar putnu dzīvi saistītie darbi. Proti, kamēr daudzi putni ir siltākās zemēs, ir jāpagūst pārlūkot, iztīrīt un arī salabot būri, ko viņu ligzdošanai esam izlikuši.