Aivars Ustups

Ir tāda darbības vārda pamatforma kā nenoteiksme. Tā darbību tikai nosauc bez laika un personas norādēm, atbild uz jautājumu – ko darīt?, bet nedod nekādas norādes – kā darīt?

Vakar Saeima jau sesto dienu turpināja skatīt 2021. gada budžeta likumprojektu paketes. Kad iepriekšējā nedēļā deputāti bija paguvuši izskatīt 28 budžeta likumu pavadošos likumprojektus, vakar debates sākās par galvenajiem dokumentiem — likumprojektu «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam» un «Par valsts budžetu 2021. gadam». Par pirmo bija iesniegti 115 priekšlikumi, par galveno – 142. 

Vakar Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība) valdībai sākās galvenais eksāmens darba turpināšanai: jau no rīta stundām Saeimas sēdē, kas atkal notika attālināti, otrajā – galīgajā lasījumā sāka skatīt likumprojektu par valsts 2021. gada budžetu un to pavadošajiem 28 likumprojektiem.

Vai horoskopu zīmes, planētu stāvoklis, zīlnieču kāršu izklājums, vai tomēr tikai ASV vēlētāju balsošanas biļeteni ir sakrituši tā, bet šī valsts nu var tikt pie jauna prezidenta – Džo Baidena no demokrātu partijas.

Kad nu jau senajās 2002. gada Saeimas vēlēšanās Latvijas Zaļā partija un Zemnieku savienība veidoja kopīgu ZZS sarakstu, politisko norišu vērtētāji šaubījās, vai kas labs no tā var sanākt. Vispirms jau tādēļ, ka šo partiju programmās ir būtiski atšķirīgas nostādnes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, videi draudzīgu saimniekošanu un attieksmē pret sau­dzējamiem, Latvijā vēl esošiem dabas retumiem.

Nepiekāpīgs, varbūt pat spītīgs ir Valsts prezidents Egils Levits. It sevišķi viņaprāt valstij tik būtiskā jomā kā latviešu valoda. Pats arī mēģinājis runās ne vienu vien jaunvārdu izmantot, viņš jau pagājušā gada 1. oktobrī Saeimai bija nosūtījis ierosinājumu noteikt 15. oktobri par Valsts valodas dienu.

Starp notikumiem, konfliktiem un Covid-19 aizvadītajā nedēļā ēnā palika paziņojumi par izcilā zviedru zinātnieka Alfrēda Nobela iedibināto prēmiju piešķiršanu. Kopš 1901. gada tās piešķir literatūrā, fizikā, fizioloģijā vai medicīnā, ķīmijā un miera stiprināšanā.

Svētdien bija 50. diena, kopš Baltkrievijas pilsētās tūkstošiem šīs valsts pilsoņu dažādās akcijās protestē pret Aleksandra Lukašenko atzīšanu par uzvarētāju 9. augustā bijušajās prezidenta vēlēšanās.

Kamēr noplok un no jauna uzviļņo saslimstība ar Covid-19, liela jau ir rosība ap Eiropas atveseļošanas plānā paredzēto naudu. Šādu ES jaunu budžeta instrumentu – Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai palīdzētu kompensēt koronavīrusa pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu, Eiropas Komisija (EK) ierosināja jau maijā. 

Eiropai pāri nāk ne vien vēju brāzmas, kas dažu pamatīgu koku ar it kā par stiprām domātām saknēm gāž, bet arī politiskās vētras. Spēcīgākā no tām nu jau vairāk nekā mēnesi bango Baltkrievijā, kur ielās izgājušie protestē pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem, neatzīstot, ka 26 gadus pie varas bijušais Aleksandrs Lukašenko citus Baltkrievijas prezidenta amata kandidātus atkal uzvarējis ar 80 % balsu pārsvaru.

Ceturtdien pēc vairāku mēnešu pārtraukuma deputāti pulcējās Rīgā Saeimas lielajā ēkā, lai atkal klātienē sāktu rudens sesiju. Pildot solījumu katru sesiju ievadīt ar galveno uzdevumu akcentēšanu, deputātus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits.

Svētdien,  Baltijas ceļa 31. gadadienā, vairākās Eiropas valstīs notika līdzīgi pasākumi Baltkrievijas atbalstam  — akcija «Baltijas ceļš Brīvību Baltkrievijai». Iespaidīgākais no tiem bija Lietuvā, kur no Viļņas  līdz Medininku robežkontroles punktam ar Baltkrieviju  cits citam blakus nostājās  vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku.