Nenoteiksme
Ir tāda darbības vārda pamatforma kā nenoteiksme. Tā darbību tikai nosauc bez laika un personas norādēm, atbild uz jautājumu – ko darīt?, bet nedod nekādas norādes – kā darīt?
Ir tāda darbības vārda pamatforma kā nenoteiksme. Tā darbību tikai nosauc bez laika un personas norādēm, atbild uz jautājumu – ko darīt?, bet nedod nekādas norādes – kā darīt?
495 kvadrāti Latvijas kartē
Jau diezgan banāls kļuvis no dažādām tribīnēm skanošais apgalvojums, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē un mums ir ļoti daudz zaļo, dabisko bagātību. To, cik šie apgalvojumi ir pamatoti vai tomēr dažkārt arī krietni pārspīlēti, mēģina noskaidrot Latvijā pirmo reizi notiekošā, tiešām lielas teritorijas aptverošā vērienīgā dabas vērtību apzināšana – dabas skaitīšana.
Vakar Saeima jau sesto dienu turpināja skatīt 2021. gada budžeta likumprojektu paketes. Kad iepriekšējā nedēļā deputāti bija paguvuši izskatīt 28 budžeta likumu pavadošos likumprojektus, vakar debates sākās par galvenajiem dokumentiem — likumprojektu «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam» un «Par valsts budžetu 2021. gadam». Par pirmo bija iesniegti 115 priekšlikumi, par galveno – 142.
Vakar Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība) valdībai sākās galvenais eksāmens darba turpināšanai: jau no rīta stundām Saeimas sēdē, kas atkal notika attālināti, otrajā – galīgajā lasījumā sāka skatīt likumprojektu par valsts 2021. gada budžetu un to pavadošajiem 28 likumprojektiem.
Māras upe
Krēslainajā novembrī, kaut vai tikai atmiņās vēlreiz pārstaigājot vasaras un rudens redzējumus, netieku projām no Gaujas. Dzejiskās un reālās pārdomās, pat diezgan fantastiskos pieļāvumos tīri subjektīvi sāku meklēt atbildi pat uz jautājumu, vai tomēr Gauja un nevis Daugava nav pelnījusi Likteņupes vārdu.
Vai horoskopu zīmes, planētu stāvoklis, zīlnieču kāršu izklājums, vai tomēr tikai ASV vēlētāju balsošanas biļeteni ir sakrituši tā, bet šī valsts nu var tikt pie jauna prezidenta – Džo Baidena no demokrātu partijas.
Ja tautas dziesmās ir teikts, aiz kurām eglēm saule naktīs guļ, par vēja atpūtas un danču vietām gan nevienu pantiņu neesmu atradis. Bet iepriekšējā nedēļā, viesojoties pie ĀRIJA RIŅĶA Valmierā, Rožu ielā, domājams, ka uzzinājām, kur atpūšas, rotaļājas un pat katrs uz savu pusi virpuļo, ja ne visi Valmieras, tad vismaz Burkānciema vēji.
Kad nu jau senajās 2002. gada Saeimas vēlēšanās Latvijas Zaļā partija un Zemnieku savienība veidoja kopīgu ZZS sarakstu, politisko norišu vērtētāji šaubījās, vai kas labs no tā var sanākt. Vispirms jau tādēļ, ka šo partiju programmās ir būtiski atšķirīgas nostādnes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, videi draudzīgu saimniekošanu un attieksmē pret saudzējamiem, Latvijā vēl esošiem dabas retumiem.
Nepiekāpīgs, varbūt pat spītīgs ir Valsts prezidents Egils Levits. It sevišķi viņaprāt valstij tik būtiskā jomā kā latviešu valoda. Pats arī mēģinājis runās ne vienu vien jaunvārdu izmantot, viņš jau pagājušā gada 1. oktobrī Saeimai bija nosūtījis ierosinājumu noteikt 15. oktobri par Valsts valodas dienu.
Purvu «sačakarēšana»
No Latvijas teritorijas turpat 5 procentus aizņem purvi, kas tūkstošiem gadu ir veidojuši savu augu un purva dzīvi mīlošu dzīvību un dzīvībiņu valsti. Dabā viss bija dabiski, līdz cilvēki nesāka rakt grāvjus, lai purvus nosusinātu. Vietās, kur to darīja, lai iegūtu kūdru, darbi atmaksājās. Bet citviet ne purvs tika pievārēts, ne arī mežu vai tīrumu iekopt izdevās. Vienkārši sakot, purvi tika «sačakarēti».
Starp notikumiem, konfliktiem un Covid-19 aizvadītajā nedēļā ēnā palika paziņojumi par izcilā zviedru zinātnieka Alfrēda Nobela iedibināto prēmiju piešķiršanu. Kopš 1901. gada tās piešķir literatūrā, fizikā, fizioloģijā vai medicīnā, ķīmijā un miera stiprināšanā.
It kā lai kompensētu ar ķīmijas un modificētu gēnu palīdzību izaudzēto bieži vien jau pārāk nedabisko pārtiku, daudzi vismaz izvēlas dzert pēc iespējas dabiskāku ūdeni.
Rudenī pie mežābeles nevar nepamanīt, ka daudzi zemē sakritušie ābolēni ir putnu saknābāti. Acīmredzot, lai no serdēm izdabūtu sēkliņas.
Svētdien bija 50. diena, kopš Baltkrievijas pilsētās tūkstošiem šīs valsts pilsoņu dažādās akcijās protestē pret Aleksandra Lukašenko atzīšanu par uzvarētāju 9. augustā bijušajās prezidenta vēlēšanās.
Kamēr noplok un no jauna uzviļņo saslimstība ar Covid-19, liela jau ir rosība ap Eiropas atveseļošanas plānā paredzēto naudu. Šādu ES jaunu budžeta instrumentu – Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai palīdzētu kompensēt koronavīrusa pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu, Eiropas Komisija (EK) ierosināja jau maijā.
Kad atkal rakstām un diskutējam par straujtecēm, to saglabāšanu, arī atjaunošanu, iesakām ieinteresētajiem pabūt pie Gaujas pietekas Vizlas. Šī Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidus upe tiek vērtēta kā straujtecēm visbagātākā visā Vidzemē un, iespējams, pat Latvijā.
Eiropai pāri nāk ne vien vēju brāzmas, kas dažu pamatīgu koku ar it kā par stiprām domātām saknēm gāž, bet arī politiskās vētras. Spēcīgākā no tām nu jau vairāk nekā mēnesi bango Baltkrievijā, kur ielās izgājušie protestē pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem, neatzīstot, ka 26 gadus pie varas bijušais Aleksandrs Lukašenko citus Baltkrievijas prezidenta amata kandidātus atkal uzvarējis ar 80 % balsu pārsvaru.
Ceturtdien pēc vairāku mēnešu pārtraukuma deputāti pulcējās Rīgā Saeimas lielajā ēkā, lai atkal klātienē sāktu rudens sesiju. Pildot solījumu katru sesiju ievadīt ar galveno uzdevumu akcentēšanu, deputātus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits.
Kad rakstīju par pirms mēneša Vidzemes piekrastē notikušo Kurliņupes glābšanas talku, kurā upe tika attīrīta no koku sagāzumiem un bebru veidota dambja, jau pieminēju, ka Pasaules Dabas Fonda direktoram un mežsaimniecības programmas vadītājam JĀNIM ROZĪTIM par šādu mazo upju attīrīšanu no ūdenī trūdošiem kokiem un kritalām ir nedaudz atšķirīgs viedoklis, ko viņš arī gribēja atgādināt. Tādēļ publicēju viņa šajā talkas dienā «Liesmai» pastāstīto.
Svētdien, Baltijas ceļa 31. gadadienā, vairākās Eiropas valstīs notika līdzīgi pasākumi Baltkrievijas atbalstam — akcija «Baltijas ceļš Brīvību Baltkrievijai». Iespaidīgākais no tiem bija Lietuvā, kur no Viļņas līdz Medininku robežkontroles punktam ar Baltkrieviju cits citam blakus nostājās vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku.