Lai mēs vairāk aizdomātos arī par laukos šobrīd notiekošo, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par Gada putnu izvēlējusies izteiktu laucinieci – laukirbi (Perdix perdix). Šī putna liktenis ir vēl viena skarba apsūdzība videi nedraudzīgai saimniekošanai.
Jau esam rakstījuši, ka Vidzemes Augstskolas pasniedzējs tūrisma eksperts Juris Smaļinskis kopā ar domubiedriem veido garo pārgājienu maršrutu «Mežtaka», kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem.
Kopš CVK ir izsludinājusi pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā, atbilstoši likumam «Par pašvaldību vēlēšanām» spēkā nu jau ir daudzi ar vēlēšanām saistīti datumi. Tā kopš 6. februāra ir sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, darbojas prasības un ierobežojumi partiju priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu publiskošanā.
Kad gadā vadīts pusotrs mēnesis, bet kaut kas neizdodas, pievilcīga ir iespēja sākt gadu no jauna pēc Ķīniešu kalendāra. Tajā gads atbilstoši Saules ienākšanai zodiaka Ūdensvīra zīmē sākas no 20. janvāra līdz 18. februārim, kad viens dzīvnieks valdīšanu nodod citam.
Vairums no mums, kam ikdienā makā nav pat 50 eiro, kad uzzinām par čemodāniņā vestu pusmiljonu eiro, lai tos pat nezin par ko kādam atdotu, dziļā pārliecībā pievienosies apsūdzībai, ka tāds vedums nu gan nevar būt godīgs.
Esam gan putnus vērojuši, gan skaitījuši. Nu pienākušas dienas, kad vajag šeit ziemā palikušajiem putniem palīdzēt pavasari sagaidīt. Daudzi eksperti gan uzskata, ka putni arī bez barotavām var iztikt, jo ir raduši paši sev atrast barību vajadzīgā vietā un daudzumā.
Laikā, kad ir daudzi un dažādi aizliegumi kaut kur kopā iet, pulcēties, joprojām daba neko nav aizliegusi. Vēl jo vairāk – tā nav atcēlusi pasākumus un darbiņus, kas, brīvo laiku dabā pavadot, noteikti ir izdarāmi. Viens no tādiem ir putnu būrīšu pārlūkošana un iztīrīšana.
Valmierieša Kārļa Bukuma 1925. gadā Latviešu folkloras krātuvē iesūtītajai mīklai «Ielāps uz ielāpa, ne adatas dūriena» ilgus gadus zināju tikai vienu atminējumu – «kāpostgalva».
Likumu līkumos, partiju un pašvaldību pretrunās ne reizi vien pamatīgi iestigušais administratīvi teritoriālās reformas maratons virzās uz finišu. Iepriekšējā ceturtdienā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izsludināja, ka pašvaldību vēlēšanas, kā to paredz likums, notiks 5. jūnijā.
Kad pagājušajā vasarā «Liesma» darbojās līdzi straujteces atjaunošanā Kurliņupītē Salacgrīvas novadā, brauca arī skatīties, kā klājas Gaujas pietekai Vizlai, kuru uzskata par Vidzemes visizteiksmīgāko straujo upi (tās kritums 1 kilometrā ir vismaz 10 metri), nebija nojautas, ka tieši upju straujteces Latvijas Dabas fonds (LDF) pasludinās par 2021. Gada dzīvotnēm.
Teic, ka nevajagot dzīties pakaļ diviem zaķiem, nedabūšot nevienu. Tomēr sanācis, ka Latvijas Nacionālais dabas muzejs «Gada dzīvnieka 2021» godā ir iecēlis uzreiz divus zaķus – balto un pelēko (Lepus timidus un Lepus europaeus).
Cempos dzīvojošo Santu Paegli zinām kā izcilu krosmintona sportisti un treneri. Viņa ir arī lieliska gide, kas prot sagādāt tūristiem savdabīgus piedāvājumus. Mazāk līdz šim ir zināms par viņas vaļasprieku – pie Cempu kādreizējās skolas, kurā Santa dzīvo, «pārnest» viņasprāt skaistākās muižas, pilis un baznīcas.
Kopš 1991. gada janvāra barikādēm jau aizsteiguši 30 gadi. Kad šādā distancē to dienu notikumus vērtē un uzdod jautājumus jau vēsturnieki, uz daudziem joprojām vēl atbilžu nav. Visi atzīst, ka barikādes bija viens no izšķirīgākajiem brīžiem, lai varētu turpināties 1990. gada 4. maija Latvijas Augstākās Padomes deputātu vairākuma pieņemtās Neatkarības deklarācijas sāktais ceļš uz valstisko neatkarību.
To, ka jaunieši un bērni ir burtiski pēc sniega priekiem izsalkuši, apliecina ar slīdošiem nobraucamiem pilni pakalni.
Iespējams, lai daļēji kompensētu bargos aizliegumus, pērn ar grozījumiem «Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma» 37. pantā tika atļauts vismaz partiju dibināšanas sapulces sasaukt un noturēt attālināti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Kad starp dažādajiem aizliegumiem noteikts arī diezgan dīvainais – nedoties uz labiekārtotajām dabas takām, bet pastaigas svaigā gaisā daudzi tomēr uzskata par veselīgam dzīvesveidam ļoti vajadzīgām, viņiem svētku dienās tādas iespējas piedāvāja Valmieras Tūrisma informācijas centrs. Tūrisma aktīvisti Valmierā bija iezīmējuši vairākas interesantas pastaigu takas.
Gada slieksnis ir pārkāpts. Ekonomisko norišu vērotāji nu vērtē, kāds bijis aiz sliekšņa palikušais. Daži jau steidz teikt, ka divtūkstošdivdesmitais izrādījies vissliktākais, kādu vispār šai paaudzei nācies piedzīvot.
Notikums ir vienkāršs: valdībā, kā tas Latvijā mēdz notikt pietiekami bieži, atkal nomainījies ministrs. Vajadzība pēc tādas maiņas radās, kad pēc šmuces – samelošanās par lūgumu nelikumīgi sagādāt Rīgas domes deputātu autostāvvietu caurlaidi — 12. novembrī no amata nācās atkāpties līdzšinējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem («Attīstībai/ Par!»).
Kad ir ierobežota iespēja tikt līdz tālām zemēm, daudzi meklē pastaigu takas Latvijā un arī atrod līdz šim ievērību maz nopelnījušas vai piemirstas dabas vērtības. Tā Facebook pamanījām burtniecieša Jāņa Bikšes fotogrāfijas, kurās viņš pēc pārgājiena ar ģimeni gar Sedas lejasteci bija fiksējis dižos Kangaru ozolus.
Spītējot Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, bezsniega ziemas untumiem, gan lauku sētās, ciematos, gan pilsētās Ziemassvētkus tomēr sagaidīt priecīgus un Jauno gadu daudz cerīgāku mūs aicina krāšņi rotātās egles.