Rit otrā nedēļa, kopš, ievērojot pandēmijas laika distancēšanās un drošības pasākumus, atkal klientu apkalpošanai klātienē ir atvērtas kafejnīcu, bistro un restorānu āra terases. Lai arī nemīlīgie laika apstākļi nav īsti tam piemēroti, apmeklētāju pieplūdums terasēs nepārprotami liecina, ka cilvēki ir noilgojušies pēc savstarpējas komunikācijas un pasēdēšanas tuvāko lokā pie skaisti klāta galda.
Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra PIRMSSKOLA šogad svin 35 gadu jubileju. Tolaik, 1986. gadā, Valmierā, Jumaras ielā, tika uzbūvēts jauns un moderns bērnudārzs «Valmieras pilsētas 4. bērnudārzs – mazbērnu novietne», kas 1997. gadā mainīja statusu un nosaukumu uz Valmieras pilsētas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde «Bitīte».
Kovids var atcelt koncertus, teātra izrādes un citus masu pasākumus, taču nekādi nevar ietekmēt tradīcijas. Par to sestdien, 15. maijā, varēja pārliecināties no Valmieras vēl tikai dažas nedēļas de iure atdalītā Strenču novada galvenajā pilsētā, kas vienlaikus ir pazīstama kā Gaujas plostnieku galvaspilsēta.
Vēl pirms 30 gadiem ar sajūsmu uztvērām visu, kas Latvijā ieplūda no ārzemēm, bet tagad daudzi ar līdzīgu entuziasmu pievēršas vietējā ražojuma produktiem. Tāpat kā melnā krāsa, kas nekad neiziet no modes, vietējais ražojums ir vienmēr aktuāls, taču reizēm nepelnīti piemirsts.
Tiekamies ar ALISI ANNIJU DAUGULI Limbažu Lielezera pludmalē. Šī vieta meitenei ir īpaša, jo, lai arī kur pavadītu lielāko daļu sava laika, šeit viņa jūtas kā mājās.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigāde šogad turpina pērn iesākto akciju «Lai tev spēks veseļoties», kuras laikā ugunsdzēsēji glābēji, inspektori, dispečeri, daļu un posteņu komandieri, kā arī citi nodarbinātie ikvienā no reģiona struktūrvienībām piepildīja SPĒKA kastes ar dažādām rotaļlietām, zīmuļiem un citām noderīgām lietām.
Bioloģiskā saimniecība "Jaun-Ieviņas" atrodas Vidzemē, Raunas novada Raunas pagastā, netālu no Raunas Staburaga. Saimnieki Uldis un Ineta Rudzīši attīstījuši daudznozaru bioloģisko saimniecību. Tur ganās gan savvaļas zirgi, gan govis un sastopami dažādi putni, tur audzē un pārstrādā cidonijas, audzē dažādus dārzeņus un graudaugus, ražo kokogles un kopj bites. Kopumā viņi apsaimnieko nepilnus 100 hektārus zemes. Sarunā piedalās saimnieks Uldis.
Par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz apkārtējo vidi un negatīvās ietekmes mazināšanas pasākumiem skaidrojumu lūdzām Valsts vides dienesta Vidzemes Reģionālās vides pārvaldes direktorei DACEI RUDUSAI.
Kad tapa jauno novadu kartes, Valsts prezidents Egils Levits mazo novadu iedzīvotājiem, lai viņi lielajās teritorijās nepazaudētu savdabīgu dzīvesveidu un kultūrvēsturisku mantojumu, solīja īpašu – «Latviešu vēsturisko zemju likumu».
Celiakija, kā zināms, ir autoimūna slimība, kas rodas cilvēkiem ar ģenētisku noslieci uz to. Tā skar aptuveni vienu divus cilvēkus no simta, un viņiem, uzturā lietojot glutēnu (lipekli), rodas tievās zarnas iekaisums.