Pēdējo dienu laikā vairāki Latvijas proeiropeiskie politiķi ir iedarbinājuši smago artilēriju attiecībā uz jautājumu par nepieciešamību uzņemt bēgļus. Savukārt smagā artilērija Latvijā jau pēdējos vairāk nekā divdesmit gadus sastāv tikai no diviem apgalvojumiem: ja mēs to neizdarīsim, tad pirmkārt — Eiropa mums nedos naudu (agrāk teica vienkāršāk — Eiropa to nesapratīs), un otrkārt — atnāks krievi.
Apdomāties tādās reizēs laika tikpat kā nav. Ir jābūt tevī jau no nezin kā ieaudzinātai apņēmībai — palīdzēt, glābt nelaimē iekļuvušo. Tu uzdrošinies mesties ugunī un iznes no mājas bērnu, tu steidz pie slīkstošā un centies viņu vismaz noturēt virs ūdens, kamēr citi nāk palīgā, tu pagūsti no grāvī ieskrējušas automašīnas izraut pie stūres sēdošo, pirms mašīna uzliesmo...
Spriežot par bēgļu problēmu, Latvijai, kas ir ES dalībvalsts, bet joprojām suverēna un neatkarīga, būtu jāvadās pēc starptautisko tiesību normām un humānisma principiem.
11. septembrī — dienā, kad Latvijā svinēja Raiņa simtpiecdesmitgadi, Ramatas pagastā atminējās un saulītē cēla pirmo latviešu sievieti dramaturģi Mariju Pēkšēnu.
Viņnedēļ tā sauktajā dzimtkoku mājā — namā krustcelēs, kur izsenis tikuši sagaidīti pilsētas viesi, risinājās novada dzimtu konference, šoreiz mazliet citās skaņās.
Novērtējot bērnu un jauniešu tautas mākslas kolektīvu vadītāju nesavtīgo ieguldījumu XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku sagatavošanā, svētku lieldraugs Swedbank šodien Rīgā bankas centrālajā ēkā 50 skolotājiem pasniegs vienreizējas stipendijas 500 eiro apmērā. Pateicības saņēmēju vidzemnieku vidū ir arī Mazsalacas jauniešu deju kopas «Magone» un Mazsalacas vidusskolas deju kolektīva «Ķipari» vadītāja Aija Vidovska un Rūjienas vidusskolas pūtēju orķestra vadītājs Gvido Brenčevs.
A/s «Latvijas valsts meži» struktūrvienības «Sēklas un stādi» Valmieras kokaudzētavā pašlaik ir saspringts laiks — notiek meža stādu realizācija, jauno stādu rudens skološana jeb stādīšana, aktīva rosība ir arī dekoratīvo stādu laukumā, kur galvenokārt tirgo a/s «Latvijas valsts meži» kokaudzētavās izaudzētos dekoratīvos augus.
Kocēnu novada pašvaldības domes ieceres un rīcība, par prioritāti pasludinot izglītību un sagādāt iespējas bērniem mācīties izaugsmi veicinošos apstākļos, nav tikai skaisti vārdi, bet reāla izglītības iestāžu sakārtošana.
Kad septembris nonācis zenītā, pašā mēneša viducī nozīmīgu jubileju atzīmē skolotāja, kuru par savējo sauc daudzu paaudžu viesturieši. Skolotāju MUDĪTI KELMERI kā brīnišķīgu matemātikas skolotāju pazīst gan tie, kas ar matemātiku ir draugos no skolas laika, gan tie, kam matemātika kā mācību priekšmets ir viens no grūtākajiem. Pāri visam ir skolotājas ļoti cilvēciskā personība, kas izstaro gaismu arī šobrīd viņas kolēģos, skolas absolventos un tuvos cilvēkos. Tāpat arī viņas sniegtās stabilās zināšanas, jo matemātiku viņa prot pārvērst par savdabīgu mākslu, kas piešķir dzīvei krāsas.
Skolā mācīja, ka Blaumaņa Raudupiete ir tik ļauna, ka, vēloties būt Kārļa mīlēta, upurē savu dēlu Matīsiņu. Kļūstot pieaugušam, tu uz šo sievieti jau raugies kā nelaimīgu, pārgurušu, reizē kaislību plosītu sievieti, kura ir dziļi apjukusi un bērnu atstāj novārtā. Neviens jau Raudupieti neattaisno, jo bērna novārtā pamešana, atstumšana ir viens no vardarbības veidiem, kas šajā gadījumā noved pie puišeļa bojāejas, bet savu roku bērnam viņa nepieliek. Viņa ir arī māte, kura pēc bērna nāves pārjautā iekārotajam vīrietim: «Vai tu saproti, ka man tagad ir jāmirst?» Un Blaumaņa Raudupiete metas zem pajūga riteņiem.