Latvijas valsts būs tik stipra, cik stipra un savās darba jomās zinīga un profesionāla būs tās jaunā paaudze. Tāpēc ļoti svarīga diena Valmierai un Vidzemei bija pagājusī piektdiena, kad Vadu ielā svinīgā ceremonijā Valmieras mērs Jānis Baiks, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, departamenta direktore Evija Papule un Valmieras tehnikuma direktors Ēriks Spuriņš grieza simbolisko atklāšanas lenti jaunajam Valmieras tehnikuma mācību un dienesta viesnīcas kompleksam.

Latvijas dzimšanas dienā svinīgā pasākumā, kas notiks Valmieras Kultūras centrā, apbalvos šā gada Goda un Gada valmieriešus.

Viņu starpā arī Vidzemes slimnīcas ārste infektoloģe ANITA GRABE. Daktere apbalvojumu  Gada valmierietis 2015 saņems par ilggadēju, pašaizliedzīgu darbu, neatlaidību un atsaucību, strādājot slimnīcas Infekcijas slimību nodaļā, kā arī par bērnu ārsti, kura joprojām neatsakās no dežūrām un gatava steigt atbalstīt un uzklausīt mazos un lielos pacientus.

Piensaimnieku Ievas un Ģirta Rutkovsku ģimenē aug četri bērni.

Kārlim gadu mijā būs 19, Egilam jau 16, mazajam Jēkabam Adventa laikā paliks trīs, bet pastarīte Karolīna rīt pirmoreiz svinēs Latvijas dzimšanas dienu un drīz sagaidīs savus pirmos Ziemassvētkus.

Nav daudz skolu, kurās paralēli Latvijas vēstures stundām tiek mācīta arī novada vēsture. Beverīnas novada deputāti tādu vajadzību saskatīja jau 2011. gadā.

Mūsu lasītājas Dārtas Celmiņas fotoreportāža un svētku novēlējums no kaimiņpilsētas Cēsīm.

Kopš tā laika, kad Valmieras kultūras nama vīru korī Imanta baritonos sēdējām blakus ar Aivaru, aizritējuši vairāki gadu desmiti. Nu atkal AIVARS GAILIS kļuvis par imantieti — gan vairs ne kā ierindas dziedātājs, bet jau kā galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs.

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas tēma šogad bija «Draudzība Ziemeļos». Tā sākās ar pasākumu pieaugušajiem, kad Krēslas stundā tiešsaistē notika saruna ar tulkotāju Uldi Bērziņu, kurš lasīja fragmentus no tikko iznākušajām «Eddas dziesmām» —  senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojuma, bet  bibliotekāre Lolita Dreimane stāstīja par ceļojumu pa Islandi.

Mārtiņi, Svētā Mārtina diena, Lukturu svētki — tā var dēvēt Mārtiņdienu Baškīrijā. Latviešiem tā saistās ar zemes došanos ziemas atpūtā, ķekatām un gaili, vāciešiem tie ir vairāk reliģiska satura svētki, bet spožie lukturi, ar kuriem tie staigā pa Prišiba ciema  ieliņām 11. novembrī, simbolizē gaismu, kuru ubags reiz ieraudzīja tumšā naktī un saprata, ka ir glābts. Gaisma nāca no Mārtina, bet izglābtais ubags bija Jēzus, kas līdzīgi kā latviešu Dieviņš zemes virsū meklēja naktsmājas, bet nekur tās neatrada. Mazais gaismas stars izglāba ubagu, Mārtins tam atdeva savu pēdējo gabalu maizes, tāpēc arī bērni, kas Svētā Mārtina dienā pa ciemu staigā ar lukturiem, pretimnācējiem dala saldumus.

Vēloties ieskatīties patriotisko jūtu izpausmēs, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā viesojās Pasaules Daugavas Vanagu (DV) centrālās valdes  priekšnieks Arvīds Mežmalis, Latvijas DV priekšnieks Andris Holms un šīs biedrības Rencēnu nodaļas vadītāja Klāra Mētra.

Iedzīvotāju kārtas viduslaikos. Bruņinieks — metāla bruņās tērpts karavīrs un vasalis savam valdniekam. Kā cilvēki dzīvoja Eiropā no 5. līdz 15. gadsimtam? To noskaidrot devās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ) septīto klašu skolēni, apmeklējot Valmieras muzeja  programmu «Bruņinieku skola».