Pilsētās un novados

Sociālās korekcijas iestādē Naukšēni 11. aprīlī pirmo reizi notika pasākums «Izklausies redzēts», par kuru pārdomās dalījās bargā žūrijas locekle, direktora vietniece URZULA KRONBERGA:

Valmierā Lielajā Piektdienā, 14. aprīlī, ikvienam bija dota iespēja apliecināt savu ticību un mīlestību Dievam, piedaloties Krusta ceļā, jo: tur, kur cilvēki joprojām atceras Lielo Piektdienu, tur arī ir patiesas Lieldienas — Kristus Augšāmcelšanās svētki. Nevar piedzīvot īstu Kristus Augšāmcelšanās prieku, ja neesi gājis Krusta ceļu.

Mūsu apriņķa brīvprātīgie ugunsdzēsēji reizi mēnesī organizē sanāksmes, un katra tikšanās ir pie kādas no brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandām.

Lieldienu gaidīšanas laikā, gādājot par pavasarīgu noskaņojumu, uzņēmuma «Liepkalni» maiznieki ir saaicinājuši vienkopus brašo Zaķu saimi, lai tā sagaida un priecē ikvienu kārumnieku pie ikkatra no «Liepkalnu» firmas veikaliem.

Nav tāda pētījuma, cik Mazsalacas novadā ir ticīgo, regulāru baznīcā gājēju, taču vietu, kur Dievu pielūgt, mazpilsētā tiešām netrūkst.

Atvērts Mazsalacas valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs.

Skoliņas rītdiena jau pāris gadus tiek cītīgi vētīta un pētīta.

19. gadsimta sākumā un vidū, kad Eiropā tika izdoti vairāki pētnieciski darbi, tostarp F. Šlēgeļa sniegtais «Par indiešu valodu un zināšanām» un J. Grimma ģermāņu mitoloģijas rekonstrukcija, arī latviešiem, apzinoties sevi kā nāciju, dabiski radās vēlme izpētīt savu izcelsmi, garīgās pasaules un tautas veidošanās mijiedarbību.

Pagājušajā piektdienā tika svinēta latviešu skautisma simtgade ar prezentācijas stāstu un skautisma vēstures grāmatas Ziemciešu cilts atvēršanu. Tajā dokumentēta latviešu skautisma darbība no 1917. līdz 2017. gadam.

Valmieras novada fonda projektu konkursā «Sev, Tev, novadam» atbalstīta piecu radošu un sabiedrībai vajadzīgu ieceru realizēšana.

14. aprīlī no plkst. 11 līdz 12.30 no Valmieras Sv. Sīmaņa ev. lut. draudzes nama Veides ielā 2 līdz Sv. Sīmaņa baznīcai notiks Valmieras kristīgo konfesiju kopīgs Jēzus Kristus Ciešanu Lielās piektdienas svinēšanas gājiens.

Šajā nedēļas nogalē ir Lieldienas. Tas, kā izdzīvosim brīvās dienas, ir atkarīgs no mūsu pārliecības. Lieldienu vēsture ir gara, un to saknes dzītas gan pagānisma, gan kristietības tradīcijās.

Piektdien Vecates pagasta kultūras namā  notika vēstures zinātņu doktores, arheoloģes Ilgas Zagorskas grāmatas «Senā Burtnieka noslēpumi» atvēršanas svētki. Grāmatā ir ne vien stāstījums par akmens laikmeta pieminekļiem pie Burtnieka, liela tās daļa veltīta arī arheoloģiskajai izpētei, kas te aizsākās jau apmēram pirms 150 gadiem un turpinās vēl mūsdienās arī ar vecatiešu tiešāku vai netiešāku iesaistīšanos. Tādēļ nelielā zāle piektdien ar ieinteresētajiem bija pārpilna.

Piektdienas pēcpusdienā Valmieras muzejā ar Rituma Ivanova gleznu izstādi Kadri tika atklāts Mākslas mēnesis.

15. maijā savas pastāvēšanas pirmo gadadienu varēs svinēt Senioru nams «Zilaiskalns», kas kā struktūrvienība tika izveidots pie biedrības «REACH».

Aprīļa sākumā zem Valmieras un Brenguļu apkārtnes naksnīgajām debesīm risinājās ikgadējais Valmieras 4. skautu vienības rīkotais piedzīvojumu pārgājiens Palu laiks. Pārgājienā tika uzaicināta piedalīties arī 38. skautu vienība no Kocēniem,  un tas abu kaimiņu vienību vidū veicināja veselīgu sacensības garu.

Vakar, aizsākot Mākslas mēnesi, Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņi kopā ar pedagogiem devās uz Rīgu, lai baudītu mākslas izstādes, kas aptver laika posmu no renesanses līdz pat laikmetīgajai mākslai.

Šogad Valmieras SOS bērnu ciemats atzīmē desmitgadi, bet Latvijā SOS bērnu ciematu asociācija darbojas jau 20 gadus, kad pirmās cita veida mājas vecāku pamestiem bērniem tika izveidotas Īslīcē.

Pirmdien, 3. aprīlī, Valmieras integrētā bibliotēka saņēma vērtīgu dāvanu — ierobežotā tirāžā izdotu 600 lappuses biezu un bagātīgi ar vēsturiskām fotogrāfijām papildinātu 15 vidzemnieku dzimtu likteņu kopojumu Sāk skanēt senatne kā tāli zelta zvani... Visus grāmatas materiālus kopā vākuši un sistematizējuši Inta un Bruno Pētersoni, bet šī vērtīgā izdevuma mecenāts ir Kārlis Imants Āboliņš, starptautiski pazīstams finansists, kurš dzīvo Luksemburgā, taču regulāri apciemo arī savas mātes dzimtas īpašumu Brenguļu pagasta Vecsložās. Grāmatā viena nodaļa — Ķiploku dzimta — veltīta arī viņa mātes dzimtai.