5. decembrī aizvadītas nu jau devīto reizi Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļas ar pašvaldības atbalstu rīkotās «Gada zelta kāzas». Uz pasākuma organizētāju aicinājumu pieteikties bija atsaukušies deviņi (sakritība?) valmieriešu pāri, kas, kā lielu vērtību turot cieņā laulību un ģimeni, kopā nodzīvojuši 50 gadus.
«To skaistumu un mīļumu, kas man bija, strādājot ar bērniņiem, joprojām nevaru aizmirst,» atzīstas ilggadējā muzikālā audzinātāja vairākos Valmieras bērnudārzos TATJANA SJOMOVA. Tieši šīs pozitīvās atmiņas palīdz viņai mazāk domāt par joprojām gruzdošo aizvainojumu, par savu sirdsdarbu saņemot vien gauži nelielu atalgojumu.
Politiķiem ir jāzina, kā dzīvo un ko domā cilvēki ārpus Rīgas, — viņnedēļ tiekoties ar Kocēnu novada pašvaldības darbiniekiem un domes deputātiem, teica Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja INĀRA MŪRNIECE. Viena no aktualitātēm, līdz ar to arī apspriežamajām tēmām Latvijā pašlaik ir valdības iecerētā administratīvi teritoriālā reforma, tāpēc Saeimas spīkere kocēniešus īpaši vedināja izteikt domas tās sakarā.
Ir kāds patiess teiciens — «Ja tu to vari paciest, tad tā tev arī vajag...» Un ciešam ar’.
18. novembrī Vaidavas kultūras un amatniecības centrā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienai veltīts Kocēnu novada domes svinīgais pasākums, kura laikā tika godināti cilvēki, kas devuši savu ieguldījumu Kocēnu novada attīstībā. Pretendentus apbalvojumam izvirzīja novada iedzīvotāji un iestādes, pamatojot savus ieteikumus aptaujas anketā.
Viens no valsts svētkos svinīgajā sarīkojumā godinātajiem ir Zilākalna iedzīvotājs VIKTORS BERNAVS.
Par URZULU KRONBERGU «Liesmā» rakstījām pirms gada, kad viņa, bijusī rūjieniete, dzimtajā pusē tikko atgriezās no Liepājas. Biju dzirdējusi, ka jaunā sieviete, kuras visa dzīve jau no paša tās sākuma saistīta ar zirgiem, nolēmusi rūpēties arī par vecajiem, darbam nederīgajiem zirgiem, tāpēc atkal devos pie Urzulas, lai aprunātos par šo viņas iecerēto humāno misiju.
Valmierā nu jau iedibinājusies skaista tradīcija sumināt zelta pārus, kas laulībā nodzīvojuši 50 gadus. Šāds notikums gaidāms arī šajā gada nogalē. Taču aizvadītā sestdiena Valmieras dzimtsarakstu nodaļā iezīmējās īpaši — pirmoreiz Latvijas atjaunotās neatkarības gados oficiāli tika pasludināts dimanta pāris.
Piektdien vispirms Kocēnos, pēc tam arī Valmierā viesojās pašvaldību ministrs KASPARS GERHARDS.
Uz tikšanos ar ministru Kocēnos bija sapulcējušies novadu pašvaldību vadītāji un deputāti arī no Alojas, Strenčiem, Smiltenes, Naukšēniem, Mazsalacas, Burtniekiem. Tikšanās galvenā tēma — valdības iecerētā kārtējā administratīvi teritoriālā reforma, par kuru ministrijai, valdošajai koalīcijai un pašvaldībām līdz decembrim jāpanāk kopēja izpratne. Galvenajos vilcienos par teritoriju administratīvi teritoriālā sadalījuma priekšlikumu lielākā daļa pašvaldību vadītāju jau bija informēti, tāpēc varēja ministram uzdot konkrētus jautājumus.
Pirmdien Kocēnu pašvaldības ēkā svinīgi tika atklāts Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs. Šim notikumam novada domes pašvaldība, īpaši Dokumentu pārvaldības un informācijas nodaļas speciālisti, kuriem uzticēts nodrošināt šī centra darbību, cītīgi mācoties un šai funkcijai piemērojot darbavietas, gatavojās vairākas nedēļas.
Jaunajai katlumājai izvēlētā vieta Jāņa Ķenča 9 atzīta par ērtāko gan kurināmā piegādes ziņā, gan izejošās siltumtrases izbūvei uz visām centralizēti apkurināmajām sabiedriskajām ēkām — skolu, kultūras namu, sporta centru, pašvaldības ēku — un vairākām daudzdzīvokļu mājām.
Ar lielu atbildību valmierieši iesaistījušies Vecpuišu parka rekonstrukcijas projekta sabiedriskajā apspriešanā, izrādot interesi arī par parkā esošās vēsturiskās paviljona ēkas likteni. Un kurš gan par to vislabāk zina, ja ne pats paviljona īpašnieks MAIKLS BRAISS.
Aizvadīti kārtējie helovīni. Sabiedrības, pamatā gados jaunākās, daļas nu jau pieņemti, tomēr joprojām ne visu atzīti rudens tumšā laika mošķu un mošķīšu svētki.
Ceturtdienas ziemīgajā rītā Valmieras tirgus placī varonīgi stāvēja vien divi tirgotāji. Viens no viņiem Aleksandrs, pie kura varēja nopirkt gan ķiplokus, gan tulpju sīpolus. Tos varot stādīt, pat ja zemi jau klājusi sasaluma garoziņa. Ja stādot augustā, sīpoli stāvot zemē kā noliktavā, saknītes sākot laist tikai, kad zemē 8, pat 5 grādi. Aleksandrs piedāvā arī kaltētos ābolus šķēlītēs, kas arī tagad, kad veikalos našķu netrūkst, ir gards un veselīgs graužamais, pie televizora ekrāna sēžot. Pie šī tirgotāja var nopirkt arī topinambūrus. Cik dzirdēts, no tiem sanākot garšīgi salāti.
Otrdien uz Valmieras pašvaldības aicinājumu tikties, lai pārrunātu industriālo un uzņēmējdarbības teritoriju attīstības ieceres, piesaistot Eiropas Savienības fondu 2014. — 2020. gada plānošanas perioda finansējumu publiskās infrastruktūras attīstībai, kā arī lai izzinātu teritorijā esošo uzņēmumu izaugsmes plānus, bija atsaukušies daudzi Cempu, Mūrmuižas, Abula, Raunas, Krautuves un Gaides ielas uzņēmēji. Acīmredzot šāda saruna bija nepieciešama un tāpēc gaidīta.
Iepriekšējā reizē tiekoties ar Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU, vēl nebija publiskota valdības piedāvātā jaunā administratīvi teritoriālā sadalījuma karte, tāpēc viņa viedokli lūdzu paust tagad, kad valdība nu ir uzbūrusi vīziju, kā pēc kārtējās reformas būtu jāizskatās Latvijas kartei.
Kādā jauno izpildītāju konkursā mazākajiem tā dalībniekiem tika vaicāts, par ko viņi vēlas kļūt, un lielākā daļa meiteņu atbildēja — par frizierēm. To arī nav grūti saprast. Krāsas, lakas, šampūni, fēna dūkoņa. Tas viss veido īpašu smaržu kokteili, un gājiens uz frizētavu kopā ar mammu izvēršas par Notikumu.
Šogad Valmierā pilsētas pašvaldība nodarbina desmit ilgstošos bezdarbniekus.
Viņnedēļ Labdarības organizācija Palīdzēsim.lv nu jau septīto reizi organizēja akciju «Labo darbu nedēļa», kas šogad tika organizēta sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komiteju un Izglītības un zinātnes ministriju, ievadot gatavošanos Latvijas valsts simtgadei.
Šoceturtdien «Tirgus plača» īpašā tēma — medus. Tirgus paviljonā bagātīgs piedāvājums biškopei no Kauguru pagasta Mārai Rakštei. Puslitrs liepu medus pie viņas maksā 5 eiro, bet viršu medus turpat divreiz dārgāks, jo pie tā esot grūtāk tikt. Lielākā ziedputekšņu paka 6 eiro, mazākā — 1,50, bet paciņu bišu maizītes var nopirkt par 3 eiro.