Iepriekšējā reizē tiekoties ar Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU, vēl nebija publiskota valdības piedāvātā jaunā administratīvi teritoriālā sadalījuma karte, tāpēc viņa viedokli lūdzu paust tagad, kad valdība nu ir uzbūrusi vīziju, kā pēc kārtējās reformas būtu jāizskatās Latvijas kartei.
Kādā jauno izpildītāju konkursā mazākajiem tā dalībniekiem tika vaicāts, par ko viņi vēlas kļūt, un lielākā daļa meiteņu atbildēja — par frizierēm. To arī nav grūti saprast. Krāsas, lakas, šampūni, fēna dūkoņa. Tas viss veido īpašu smaržu kokteili, un gājiens uz frizētavu kopā ar mammu izvēršas par Notikumu.
Šogad Valmierā pilsētas pašvaldība nodarbina desmit ilgstošos bezdarbniekus.
Viņnedēļ Labdarības organizācija Palīdzēsim.lv nu jau septīto reizi organizēja akciju «Labo darbu nedēļa», kas šogad tika organizēta sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komiteju un Izglītības un zinātnes ministriju, ievadot gatavošanos Latvijas valsts simtgadei.
Šoceturtdien «Tirgus plača» īpašā tēma — medus. Tirgus paviljonā bagātīgs piedāvājums biškopei no Kauguru pagasta Mārai Rakštei. Puslitrs liepu medus pie viņas maksā 5 eiro, bet viršu medus turpat divreiz dārgāks, jo pie tā esot grūtāk tikt. Lielākā ziedputekšņu paka 6 eiro, mazākā — 1,50, bet paciņu bišu maizītes var nopirkt par 3 eiro.
AIJU BATUSOVU īstākajā cidoniju ražas laikā sastapu Valmieras tirgū, kur viņas pircējiem piedāvātie koši dzeltenie ziemeļu citrona auglīši smaržoja pa gabalu.
Nu jau pagājis tāds kārtīgs, darbīgs gads un arī AGNETAS KĪTAS pirmā vasara Dikļu pils direktores amatā. Pati saka, laiks paskrējis vēja spārniem... Agneta ir bijusī valmieriete. Valmierā pabeigusi Pārgaujas ģimnāziju, tad studējusi Rīgā, pēc tam maģistrantūrā Amerikā. Sapratusi, ka ir liela Latvijas patriote, atgriezusies Rīgā. Un pēc 15 gadu prombūtnes viņa atkal ir Valmieras pusē.
Iestājoties aukstākam laikam, pat paši izturīgākie, ilgojoties pēc siltuma savos mājokļos, ar cerībām raugās uz radiatoriem. Arī šoruden siltums vispirms ieplūda Valmieras izglītības iestāžu, pansionāta un dažu citu sabiedrisko ēku siltrumapgādes sistēmās, taču nu jau apkures sezona sākusies lielākajā pilsētas namu daļā.
Pēc traģēdijas «Maxima» veikalā Zolitūdē publisko ēku drošībai tiek pievērsta lielāka vērība. Atbilstoši Būvniecības likuma prasībām publisko ēku ekspluatācijas uzraudzību, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk par 100 cilvēkiem, nodrošina Būvniecības valsts kontroles birojs.
Pie šī galda Valmieras tirgus paviljonā daudzi piestāj. Īpaša piekrišana vārītām bietēm. Matilde salātiem pirka vairākus kilogramus. Tā darot arī citas saimnieces, jo pašām vārīt nav izdevīgi. Pārējo receptē paredzēto gan pati sagatavojot — papriku, sīpolus, burkānus (vienai porcijai arī kāpostus), etiķi, eļļu, cukuru, sāli kopā savāra, pievieno pirktās bietes, un salāti ziemai gatavi. Pagrabā stāvot labi un ilgi.
Iepriekšējos gados lapu akcija Valmierā rīkota oktobrī, tāpēc ne visi valmierieši paguvuši apjaust, ka šonedēļ rudens zelta kolektīvā vākšana jau sākusies. Patiesībā, kā sprieda Dzelzceļa ielas ekolaukuma pārzine Maija, īstais lapu laiks vēl tikai sāksies, jo kārtīgas salnas vēl nav bijušas.
Otrdienas «Liesmā» rakstīju par, pieļauju, pilsētas amatpersonu ausīm nu jau pierasto, vecākā gadu gājuma valmieriešu sūrošanos par soliņu trūkumu Valmierā. Izlasījuši publikāciju, nu apvainojušies tā saucamā stacijas gala seniori, kuru vārdā redakcijai piezvanīja Anna — soliņu trūkstot ne tikai Gaujas labajā krastā, bet arī, viņasprāt, pēdējos gados nepelnīti aizmirstajā upes otrajā pusē.
Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde ziņo, ka sākta un līdz 8. novembrim turpināsies rudens lapu bezmaksas pieņemšanas akcija.
Kā vēja nesta rudens lapa aizlidojis vēl viens mēnesis. Lai uzzinātu, kā tas pagājis pilsētas pašvaldībā, kārtējo reizi devos pie Valmieras mēra JĀŅA BAIKA.
Līdz ar rudens iestāšanos lielākai daļai valmieriešu mazāk svarīga kļūst viena no pilsētas aktualitātēm — soliņu trūkums, jo diezin vai daudz būs tādu, kuri drēgnajā gadalaikā vēlēsies uz soliņiem meditēt, baudot skatu uz kailajiem kokiem. Tomēr gados vecākajiem līdzcilvēkiem ar pārvietošanās problēmām, garāku ceļa gabalu veicot, šī problēma pastāv neatkarīgi no laika apstākļiem.
KASPARS ZVIEDRĀNS ir galdnieks vismaz trešajā paaudzē — ar koku strādājuši gan viņa vecaistēvs, gan tēvs, puisim mantojumā atstājot ne tikai darbnīcu, bet, nenoliedzami, arī meistara gēnus.
Viens no jautājumiem, ko cits citam uzdodam saistībā ar bēgļu uzlidojumu Eiropai, ir: ko viņi te darīs — vai spēsim šos cilvēkus nodrošināt ar darba vietām un integrēt mūsu sabiedrībā? Par to otru jautājuma pusi gan politiķiem, gan mums visiem kopā vēl nāksies padomāt, taču darba Latvijā netrūkst. To apliecina arī SIA «Klasmann-Deilmann Latvia» izpilddirektors DANS ČIŠČAKOVS — uzņēmumam Zilākalnā nu jau vairākus gadus kūdras biznesā nākas iesaistīt viesstrādniekus.
Kaut kas starp ziemu un vasaru vērojams ne tikai dabā, bet arī tirgus placī, kur joprojām iespējams nopirkt gan dažādus zaļumus, ieskaitot pašmāju kruzuļainos salātus, vienlaikus savu vietu jau ieņēmuši kartupeļu, biešu, burkānu maisi un maisiņi, kuru saturs pamazām pārceļas uz kambariem un pagrabiem.
Mums ir silti, silti!
Pirms turpat diviem gadiem mana Saulīte gulēja laukā nosalusi, izvārgusi, nobadināta un sakropļota. Bet sunīte nepadevās, viņa ne mirkli nepārtrauca cīnīties, censties izdzīvot, jo bija atlikuši vairs pāris soļi līdz tam, lai viņu izglābtu, lai viņa saņemtu visu, kas viņai bija iepriekš liegts. Notika brīnums, viņu izmisušu, lūdzošu pamanīja, un viņa nonāca līdz patversmei, kur tālāk Simona cīnījās, lai sunīte izdzīvotu. Simonas ģimenei toreiz pat izpalika Jaungada svinēšana. Un cilvēki arī nepalika vienaldzīgi — zvanīja un ziedoja sunītes operācijai un atlabšanai naudiņu. Tā — visu kopīgiem spēkiem un lūgšanām — Saulīte izcīnīja iespēju dzīvot! Atceroties, kas bija ilgstoši jāizcieš manai sunītei, arī šodien man sariešas asaras acīs.
Ar grandiozu, daudziem jo daudziem svētku dalībniekiem un viesiem neaizmirstamu priekšnesumu, kurā mūzikā, gaismā, kustību performancē tika izspēlēts Kokmuižas stāsts, noslēdzās daudzpusīgā, notikumiem bagātā pirmo Kokmuižas svētku diena Kocēnos.