Ilze Kalniņa

Soli pēc soļa atdzimst Sēļu muiža. Mazajā miestā ik pārnedēļas notiek kāds radošs pasākums. Pusotru gadu pagasta kultūras dzīvi rīko INĀRA BLŪMA, kuras saknes dzītas Abrenes apriņķī, bet dzīvošana rit blakus Salacai.

Speciālās pirmsskolas izglītības iestādes «Bitīte» audzēkņi jau otro gadu pēc kārtas kļuvuši par lielkoncerta «Nāc līdzās!» laureātiem.

Lieldienu stāsts nav garīdznieku runāšana no kanceles, tas ir Dieva stāsts.

Viena pati es nevaru izmainīt pasauli, bet es varu iemest akmeni ūdenī, lai radītu daudzus mazus vilnīšus. (Māte Terēze)

Lai audzēkņiem varētu izstāstīt profesiju plusus un arī darba cieto garozu, pavasara brīvdienās skolotāji izzināja, ko dara loģistikas speciālisti, kā strādā mediķi.

Gunita Mežule kopā ar dēliem Kristapu un Dāvi pavasari sagaida Kauguru pagasta «Dziļstrautos». Pēc vairāk nekā astoņiem Īrijā nodzīvotiem gadiem ģimene atgriezusies mājās.

Valmiermuižā izzināja tautas tradīcijas un svinēja pavasara Saulgriežus.

Olu krāsošana, rotaļas, dziesmas, putnu būrīšu un seno rotu darināšana, zirgu izjādes un mājražotāju gardumi — tirdziņā «Ar gardu muti» dažādu nodarbju piedāvājums sestdien bira kā no pārpilnības raga.

Piemiņas brīdis Sniedzēnu kalnā, atmiņu pēcpusdiena, skatoties igauņu filmu «Pretvējš», un izstādes atklāšana Mazsalacas novada muzejā ir notikumi, kas represētos, viņu ģimenes locekļus un līdzcilvēkus pulcēs kopā 25. martā Mazsalacā.

Šūpošanās, olu ripināšana, lustēšanās — tās ir izdarības, kas priecēs mazus un lielus Ramatā, Sēļos un Mazsalacā Lieldienu laikā. Šīs norises vēl priekšā, bet Mazsalacas pilsētas bibliotēkā jau notikušas radošas nodarbības, pavasari un svētkus gaidot.

Biedrība «Mazsalacas novada draugi» mudina pētīt līvu pēdas novadā un aicina palīgos vietējos ļaudis.

Valmieras pansionātā uzadītās cepurītes un zeķītes atdāvinātas Vidzemes slimnīcai.

Pēdējos gados arvien biežāk ziedu kompozīcijās, interjera dekoros, pat līgavu pušķos liek mākslīgos ziedus.

Zilākalnā  pagājušās nedēļas nogalē svinēja Masļeņicu.

Dzirdot vārdu Masļeņica, latvieši uzreiz saprot, ka tie ir īsti slāvu svētki. Ja nav priekšstata, kā tos svin Krievijā, mazās un ļoti attālās sādžās, lielajās pilsētās, kā līksmo Baltkrievijā un citviet, tad var izmantot vismaz pāris labus avotus, kuri atklāj šo svētku būtību. Bezpersoniskais variants ir informācija internetā, bet daudz interesantākas ir sarunas ar cittautiešiem. Kā klājas krieviem, baltkrieviem? Kā viņi dzīvo, kā strādā, kā svin dzīvi mūspusē?

Bērnu namos uzaugušie nespēj veidot attiecības, ģimeni, jo viņi nemāk mīlēt

Aizvadītās nedēļas nogalē Lietuvas galvaspilsētā Viļņā aizritēja gadskārtējie Svētā Kazimira — Lietuvas aizgādņa svētki. To tradicionāla daļa ir arī  amatnieku gadatirgus.

Vakar Valmierā notika festivāla «Nāc līdzās Vidzemē!» koncerts.

Festivālā piedalās bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Pasākumā, kur priekšnesumu vērtē žūrija, šoreiz uzstājās vairāk nekā 200 talantīgo no Vidzemes, kuri ikdienā mācās speciālajās skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs, apmeklē dienas centrus.

Audžuģimeņu Latvijā trūkst, bet bez to atbalsta neiztikt, ja valstī tuvāko piecu gadu laikā grib realizēt deinstitucionalizācijas plānu.

Maijā pirmoreiz Valmierā plaši tiks atzīmēta Starptautiskā ģimenes diena.