Bezatbildīga žurnālista pārdomas

Jo – šādā situācijā drošība pāri visam! Dažādu apsvērumu dēļ šīs aizsargbrilles pagaidām nostāvējušas praktiski bez pielietojuma, un labi vien ir, ka tā. 

Vēlreiz atkārtošu savu pirms kāda laika jau Liesmā rakstīto – manuprāt, tieši mūsu sabiedrības pašdisciplīna un operatīvā rīcība no valdības puses ir ļāvušas Covid-19 briesmas ievērojami lokalizēt, līdz ar to tikai loģiska bija strikto ierobežojumu ievērojama samazināšana. Un te noteikti ir liels mediju nopelns. Arī sevi un savus kolēģus atļaujos pieskaitīt pie šī svētīgā darba veicējiem. Faktiski šodien dzīve pamazām atgriežas normālās sliedēs, un žurnālista uzdevums ir to rādīt tādu, kāda tā ir. Tas pats ar vizuālo informāciju – jābildē ir tas, kas notiek, nevis jārīko un jātiražē ar laikraksta starpniecību mākslīgi sastutēti sižeti, kuri varbūt kādam joprojām šķiet vitāli nepieciešami, lai ar pirkstu acī bakstītu un atgādinātu, ka Covid-19 taču brīvdienu nav. Tā tas arī ir, taču tai pašā laikā kādam citam virtuālā kaulainās klātbūtne jau noriebusies līdz kliņķim... 

Tie, kuri šodien atkal pamazām ķērušies pie masveidīgāku pasākumu rīkošanas, to, protams, dara ar atbildību pret visiem procesā iesaistītajiem. Biju klāt brāļu Bertānu meistarklases atklāšanā Vidzemes Olimpiskajā centrā, kur gan todien, gan arī pārējās nometnes dienas vispār nebija iespējams ienākt vestibilā, lai pie durvīm, kur bija nolikts galdiņš ar dezinfekcijas līdzekļiem, nenomazgātu rokas. Plus vēl katru, kurš piereģistrējās vairāk nekā 100 dalībnieku listē, gaidīja procedūra ar moderno pistoli – termometru, kas cilvēkam pie pieres fiksē ķermeņa temperatūru.