Beverīnas novadā, Mūrmuižas ciemā atklāts jauniešu dienas centrs, kurā ar jauniešiem trīs dienas nedēļā darbosies novada jaunatnes lietu speciāliste Lelde Vilka.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs ieplānojis regulāras vizītes reģionos, lai klātienē iepazītos ar lielākiem un mazākiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Šogad Latvijā ugunsdzēsēji dzēsuši jau vairāk nekā 30 kūlas ugunsgrēkus. Lielākais no tiem bijis Līvānu novadā, kur pērnā gada zāle degusi 60 tūkstošu kvadrātmetru platībā.

Naukšēnu novada vidusskolas sākumskolas skolotājas AGITAS BĒRZUPES lielā mīlestība ir teātris. Viņa ne tikai  regulāri apmeklē Valmieras Drāmas teātra izrādes, bet arī pati kopā ar skolēniem jau vairāk nekā desmit gadus rada krāšņus un publikas iecienītus uzvedumus.

Pavisam nesen ar dziesmām un dančiem pavadīts februāris — pēdējais ziemas mēnesis. Februāris ir bagāts ar dažādiem svētkiem un jubilejām — tajā svin Meteni, svin Pelnu dienu, bet mēs, ķonieši,  šajā mēnesī atzīmējām mūsu kaimiņvalsts Igaunijas Republikas 97. gadadienu, sarīkojot Ķoņu pagasta pārvaldes zālē Abjas-Paluojas rokdarbnieču izstādi No Mulgi pūralādes.

Kopš 6. marta Ķoņu pagasta pārvaldes pirmā stāva zālē apskatāmi sešu Ķoņu rokdarbnieču adījumi, lakati, šalles, paklāji un rotas. Izstāde veltīta Starptautiskajai Sieviešu dienai, bet starp raibu raibajām zeķēm un cimdiem savu izmēru noteikti atradīs arī vīriešu kārtas pārstāvji. Vēl acu priekšā ņirb Igaunijas pilsētas Abjas- Poluojas amatnieču darbu krāsas, drosmīgie salikumi un dizaina idejas, tagad acīm paveras latviski mierīgāki toņi — pelēkais, brūnais, bēšais un zaļganais. Pa vidu arī kičīgi rozā un jūras viļņu zils, tomēr, jāatzīst, no katra darinājuma staro mīļums un miers, jo ikviens rokdarbs taču simtiem reižu līdz gatavībai čubināts, līdzināts, locīts un gludināts.

Vokālajai studijai  «Smaidiņi» šī sezona rit saspringti un ir ļoti darbīga. Ir saņemtas daudzas balvas gan Latvijas, gan starptautiskos konkursos.

Marts ir visaktīvākais dažādu konkursu un atbildīgu uzstāšanos skatēs, arī sacenšoties par nozīmīgo ceļazīmi uz Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem. Iespēju izvērtēt un apliecināt savu varēšanu izmanto vispārizglītojošo, profesionālo un interešu izglītības iestāžu kolektīvi un individuālie izpildītāji.

Šodien turpinās pagājušajā Rūcamlapā iesāktā tēma par automātiskajām ātrumkārbām jeb vienkārši AAK. Joprojām Cēsīs — Eiropas šajā stūrī noteikti nopietnākajā AAK remonta rūpnīcā RECRO, kur par visu stāsta uzņēmuma attīstības vadītājs NORMUNDS ASPERS.

Tuvojoties 16. martam — leģionāru pieminēšanas dienai, kārtējo reizi raisās diskusijas par gājienu pie Brīvības pieminekļa. Visi argumenti par un pret tiek uzskaitīti jau sazin cik gadus pēc kārtas, tamdēļ tāpat ir skaidrs, ka oficiālā vara 16. martā ieslēgs plati «Eiropa mūs nesapratīs», savukārt patriotiskāk (vai nacionālistiskāk, kā nu kuram labāk tīk) noskaņoto sabiedrības daļu pārstāvošie politiķi nosauks varas nostāju par sejas pietuvināšanu Eiropas vietai, kur mugura zaudē savu cēlo nosaukumu, un dosies gājienā, lai ar kādām sankcijām viņiem arī tiktu draudēts. It īpaši tādēļ, ka draudi nav uztverami nopietni, jo draudēt ir kas viens, kamēr reāli vērsties pret politiķiem, kurus atbalsta ievērojama daļa sabiedrības, — pavisam kas cits.