Par to, kas notiek Naukšēnu novada vidusskolā, stāsta direktore AIGA STIERE.

Nevar teikt, ka ratus esam kaluši ziemā — no ratiņiem tie kļuvuši par divričiem, tad — pajūgu, bet nu jau sāk izskatīties pēc vilciena sastāva. Un šis «vilciena sastāvs» ir Naukšēnu un Rūjienas puses uzņēmēju apvienības Paradīzessnibis.Lv vasaras sezonas kultūras sarīkojumu programma. Kā biedrībai piedaloties Latvijas Piļu un muižu asociācijas darbā un kļūstot par lauku tūrisma asociācijas «Lauku Ceļotājs» biedru, gada sarīkojumu plāns ir manāmi «uzblīdis».

Naukšēnu novada pašvaldībā realizēts projekts «Publisko interneta punktu attīstība Naukšēnu novadā». Projekta īstenošanas praktiskajos jautājumos palīdzēja novada pašvaldības vecākais datortīkla administrators LINARDS TENTERS, kurš pabeidzis Vidzemes Augstskolas koledžas studiju programmu «Mehatronika». Viņš stāsta:

Saulainā 11. aprīļa sestdienā volejbola entuziasti no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, kā arī no Igaunijas pulcējās tradicionālajās sacensībās «Naukšēnu pagasta balvu izcīņa volejbolā 2015».

Valmieras Valsts ģimnāzijas skolniece Dace Terēze Ābrama latviešu valodas un literatūras valsts olimpiādē šogad ieguva 3. vietu.

Ik pa laikam Rencēnu pagasta pirmsskolas izglītības iestādes «Zīļuks» vecākās grupiņas bērni kopā ar audzinātājām apmeklē Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeju.

Eh, nevar taču katru piektdienu braukt uz Rīgu kādu interesantu izstādi skatīt! Galvaspilsētā dzīvojošajiem tehnikas draugiem noteikti būs ko redzēt šajā vīkendā, kad Ķīpsalā liels starptautisks iznāciens Nature Expo 2015, bet tāpēc jau mēs nepaliksim bešā! Jo informāciju par vienu no šī pasākuma odziņām esmu saņēmis un nesavtīgi šodien padalos tajā ar Rūcamlapas lasītājiem.

Daļa Eiropas ir norūpējusies par Krievijas impēriskās politikas atdzimšanu un vicina diplomātu dūrītes. Daļa valstu intensīvi imitē stingru nostāju, jo to prasa Eiropas kolektīvās drošības pamatnostādnes. Savukārt trešie vēlētos pēc iespējas ātrāk aizmirst Ukrainas karu un apmainīt Krievijas gāzi pret visaptverošu indulgenci. Vakardienas komunistiskā terora upuri sirgst ar Stokholmas sindromu: upura psiholoģisku pieķeršanos varmākam.

Droši vien daudziem valmieriešiem nebūs viegli noticēt, ka jauneklīgajam sporta un darba veterānam ANTONAM SENKĀNAM šodien aprit pirmie septiņdesmit, bet kalendārs ir nepielūdzams. Lai arī pats jubilārs mīl lietot izteicienu jūsu padevīgs kalps, to viņš var mēģināt iestāstīt kādam svešiniekam, jo tie, kas ar Antonu sacentušies  sporta spēļu laukumos vai pie šaha galdiņa,  lieliski zina, ka kalps un pie tam vēl padevīgs, viņš nemaz nav spējīgs būt, tā kā vienmēr gatavs cīnīties līdz pēdējai patronai. Tā tas bijis vēl laikos, kad zāle bija zaļāka un meitenes smukākas, tā tas turpinās joprojām.

Sveikiņi aprīlī! Jāteic, ka šī reize mums patīkami atšķirsies no ierastās pirmskara Valmierieša pārlapošanas — vienkārši pagājušajā reizē Edītes kundzes ar laipnu roku piespēlētās fotogrāfijas no Svētā Sīmaņa baznīcas jumta remonta 1928. gadā (tagad to zinu precīzi!) atveda uz Liesmas redakciju Valmierā gana pazīstamu vīru Viesturu Priedīti, kuram, izrādās visciešākās saites ar jaunāko no skārdnieku trijotnes baznīcas jumta darbos. Tāpēc nedaudz atliksim malā īsto Ulmaņlaiku Latvijas Valmierieša 450. numuru un uzklausīsim, ko par savu tēvu Pēteri Priedīti (1912-2005), viņa kolēģiem skārda darbos un tuvākajiem kaimiņiem toreizējā Krogus, tagadējā Straumes ielā Augustu Ķiploku (1902-1995) un Kārli Apini (1892-1974) zina stāstīt Viesturs Priedītis.