Kā mežā izskatās, vai vispār ir vērts tur braukt, jautāju sievai, kas uz tirgus galda priekšplānā izlikusi vairākas kastītes ar spēcīgi smaržojošām gailenēm. Sēņu, var teikt, nav, saka Mārīte, — mežā ir ļoti sauss, arī pēdējie lieti mitruma ziņā neko nav devuši. Sieviete pastāsta, ka savā mežā pazīstot katru sūniņu, zinot, kur sēnes arī šādos apstākļos izaug, tāpēc velti pa mežu neesot jāskraida. Pašlaik gailenes jāmeklē purva malā, džungļos, kur zemāka vieta. Ceturtdien uz tirgu bija atnesusi arī kādas divdesmit purva mitrās sūnās atrastās baraviciņas (ap deviņiem no rīta visas jau bija izpārdotas). Šis nav sēņu gads, spriež Mārīte. Ja arī lītu ilgstošāk, jārēķinās, ka drīz vien sagaidīsim pirmās rudens salnas...

Valmieras Tūrisma informācijas centrs jau iepriekš interesentiem sniedzis iespēju neklātienē apceļot dažādas valstis un vietas, tostarp pabūts Lapzemē, Transilvānijā, Horvātijā, Norvēģijā. 24. septembrī pl. 18.30 TIC atklās nu jau trešo Ceļotāju stāstu vakaru sezonu, ikvienu interesentu aicinot pievienoties ekskursijā uz Latvijas – Lietuvas pierobežu. Šajā maršrutā klātesošos vedīs pieredzējušais fotogrāfs Klāvs Vasiļevskis un Reinis Bajors, kurš ir atbildīgs par Latvijas reģionu televīzijas programmas pārraidi un tehnisko nodrošinājumu. Abi puiši jau vairākus gadus ir pārliecināti valmierieši un dedzīgi veloentuziasti.

«Man jau bērnībā ļoti patika šūt tērpus lellēm. Pionieru nometnē leļļu modes skatē pat ieguvu pirmo vietu. Gribēju izmācīties par modes dizaineri vai šuvēju, bet dzīvē viss salikās citādi. Par modelētāju vajadzēja sākt mācīties jau pēc astotās klases, bet biju jau beigusi vidusskolu un šādam vecumam attiecīgas mācību iestādes nebija, tāpēc iestājos tirdzniecības skolā. Tad piedzima meitiņa un vajadzēja šūt tērpus viņas lellēm (viņai vēl tagad Pēterburgas mājās antresolā stāv pilna kaste ar leļļu tērpiem). Gadi aizskrēja ātri, meita izauga, arī mazmeita nu jau ar lellēm nespēlējas un tās vairs nav jāapģērbj, bet man interese palikusi,» par aizraušanos vai visa sava apzinīgā mūža garumā stāsta valmieriete IRINA ŅESTEROVA.

Septembrī Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada programma sasniedz kulmināciju. Paralēli Raiņa jubilejai veltītajiem pasākumiem no 3. līdz 15. septembrim norisinās tradicionālās Dzejas dienas. Plašāka informācija — www.dzejasdienas.lv/2015 Aktuālāko informāciju par Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu var atrast www.aspazijarainis.lv

Noteikti! Lasot grāmatu, var bagātināt savu iztēli — piedzīvot vairākus notikumus kopā ar tās varoņiem, iegūt jaunus draugus, bet vecāki spēs labāk izprast savu bērnu domas un cerības, ja paši iesaistīsies lasīšanas procesā.

Nu jau var teikt: kultūras sezona sāk uzņemt apgriezienus. Aicinājumi apmeklēt koncertus, teātra izrādes, arī pagasta svētkus izskan cits pēc cita. Vieniem ielūgums sola bagātas tikšanās un pārsteigumus, biļetes vietā piedāvājot tikai labu garastāvokli, ko pasākumu organizatori cer arī saņemt  pretī, citkārt tomēr jārēķinās ar zināmiem izdevumiem. Pie tam, kā jau pēdējos gados ierasts: ja vēlies koncertu vai izrādi baudīt savā iemīļotā vietā vai lai nepiedzīvotu vilšanos, ka biļešu vairs nav, atpūta jāplāno jau laikus, pat pāris mēnešu pirms notikuma, kā to paredz biļešu iepriekšpārdošanas sistēma.

Latvijas futbola Komanda.lv 1. līgas čempionāta pēdējās divās kārtās Valmiera Glass FK/BSS tikusi pie divām ļoti grūtām, bet vērtīgām uzvarām, ļaujot turnīra tabulā saglabāt savas pozīcijas cīņā ar līderu komandām — FC Caramba/Dinamo un Rīgas Futbola skola.

Kādā jaukā un saulainā augusta sestdienā Murjāņos notika Latvijas invalīdu federācijas rīkotais vieglatlētikas atklātais čempionāts. Kaut arī bija vasaras nometne, deviņi Stars S komandas dalībnieki pārliecinoši sevi parādīja dažādās disciplīnās — 100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, diska mešanā, šķēpa mešanā un 1500 m skrējienā, kas sacensību programmā iekļauts 800 m distances vietā.

Premjere atkal smaidīga. Viņas vadītais ministru pulciņš, akceptējot 12. Saeimā valdošās koalīcijas lemto un izliekoties par kurliem pret tā sauktajiem sociālajiem partneriem, pie reizes aizmirstot arī dažu labu gluži vai akmenī cirstu solījumu nodokļu sakarā, nupat saveidojis 2016. gada valsts budžeta karkasu. Ieņēmumu daļā atrasti papildus gandrīz 100 miljoni eiro. Par to varētu visam MK vai ordeņus kārt kaklā, ja ne iebildumi praktiski no visiem lielākajiem budžeta veidošanas procesa  spēlētājiem.

Nākamā gada budžeta sakarā ministri daudzkārt apgalvo, ka, lai nu kam, bet drošībai nauda noteikti būšot. Netiek gan teikts, no kuras puses mūsu katra drošībai lielākie apdraudējumi gaidāmi: no ārienes vai tepat no valsts iekšienes. Pēc ziņām par domstarpībām, pat ārkārtējām pretrunām Ventspilī starp  minerālmēslojuma pārkraušanas termināla  a/s «Kālija Parks» īpašnieku jaunajām iecerēm un iedzīvotāju intereses aizstāvošo pilsētas pašvaldību rodas iespaids, ka pašlaik vismaz ventspilnieki lielāko  drošības apdraudējumu saredz tieši savā pilsētā. Tas te samilst ar vilcienu vagonos šurp vestajiem un pēc tam kuģos pārkrautajiem minerālmēsliem — amonija nitrātu. Kamēr, cik atveda, tikpat tūdaļ projām aizveda, varētu teikt, pārāk lielam satraukumam nebija pamata. Bet nu parādījusies ideja līdz pat 400000 tonnu šīs vielas īslaicīgi uzglabāt noliktavās.