Valmieras un Gīterslo apriņķa skolēni darbojas kopējos projektos jau vairāk nekā desmit gadus. Šajā gadā projekta tēma bija «Darba pasaule Vācijā un Latvijā».

Pagājušajā ceturtdienā Valmieras integrētajā bibliotēkā notika LTRK Vidzemes nodaļas organizēts seminārs Eksports — iespējas, juridiskie riski, finanses. Pasākums īpaši interesants bija tāpēc, ka tajā plašāk tika aplūkots tāds ļoti mūsdienīgs un eksportam pateicīgs tirgošanās veids kā bizness, izmantojot pasaulē populārās interneta platformas eBay un Amazon. Nav šaubu, ka interneta tirdzniecībai pieder rītdiena, taču jau šodien tā attīstās iespaidīgā ātrumā — kopš 2010. gada apmēram ar 20% apjoma pieaugumu ik gadu!

Maz zināma personība ir 19. gadsimta 90. gadu dzejnieks Edvards Treimanis-Zvārgulis, kuram 2. oktobrī atzīmēja 150. dzimšanas dienu. Lai atcerētos viņa ieguldījumu literatūrā, kultūrā un vēsturē, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts veidoja pasākumu ciklu «Zvārguļa festivāls». Tā ietvaros tika izsludināts literāro darbu ekspreskonkurss skolēniem «Zobojies kā Zvārgulis», aicinot bērnus un jauniešus attīstīt prasmi īsās formas humora un satīras darbu izveidē.

Vecpuišu parkā Valmierā jau kopš aizvadītās nedēļas vērojama rosība — pilsētas pašvaldības iepirkumiem noslēdzoties, būvdarbus uzsākušas līgumfirmas: SIA «Woltec», kas parkā veic apgaismojuma izbūvi, savukārt SIA «Asfaltbūve» uzticēti parka labiekārtošanas darbi (celiņu seguma nomaiņa, mazo arhitektūras formu uzstādīšana). Valmierieši šo ūdens sakustēšanos jau labu laiku gaidījuši, tāpēc Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītājai RITAI JEMŠIKAI jautāju, kāpēc darbi sākās tik vēlu.

«Latvijas lielākā problēma ir nabadzība,» šajā nedēļā izplatītā ziņojumā plašsaziņas līdzekļiem teicis tiesībsargs Juris Jansons. Plašsaziņas līdzekļi ik dienu stāsta par tiem, kam Latvijā klājas grūti: pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, bez darba palikušajiem, un rāda arī to, kādi ir nabadzības vaibsti pasaulē.

Iepriekšējā nedēļa bija trokšņaina. Sabiedrības uzmanība maz gan bija pievērsta galvenajam notikumam — 2017. gada budžeta projekta skaitļu pēdējai precizēšanai valdības ārkārtas sēdē. Tur viss aizgāja kā pēc notīm. Pat allaž smaidīgās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas budžeta portfeļa nešana uz Saeimu pa mediķu arodbiedrības (tā vienīgā no valdības sadarbības partneriem par šo budžetu nebalsoja) izklāto zaļās nāves paklāju palika mazpamanīta.

Arī Valmierā pa laikam pausts uzskats, ka atkritumu apsaimniekošanā labāk būtu pāriet uz norēķiniem pēc atkritumu svara, nevis pēc tilpuma. Ko par šādu esošās sistēmas maiņu saka ZAAO valdes priekšsēdētājs AIVARS SIRMAIS?

Šajās dienās sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, lai Kultūras ministrija steidzamības kārtā šo teritoriju noteiktu par pils aizsardzības zonu.

Sestdien interesantā kārtā visu Latviju (ne tikai) zināmā mērā vienoja kāds neparasts notikums. Kaut arī vispasaules diktātu latvieši vairākās zemēs rakstīja jau otro reizi, tas tomēr varēja likties neikdienišķs: ne jau katru dienu tu atkal nonāc gandrīz vai skolas solā.

Osvalda Rožkalna (1910 — 1989) vārds lielai daļai mākslas interesentu Latvijā visticamāk neko neizsaka: savdabīgā gleznotāja un scenogrāfa radošais mūžs lielākoties saistījies ar dzīvi un darbiem ārpus Latvijas: tikai nepilnu gadu desmitu jaunībā pirmās brīvvalsts laikā viņš strādājis Latvijas Operā, bet pēc tam karš un vēlākie notikumi viņu aiznesuši no dzimtenes. Tādēļ Rožkalna darbu atgriešanās Latvijā ir notikums, mums vēl jo vairāk: tas arī Valmierā.