Vislabākā vieta, kur bērnam augt, nenoliedzami ir ģimene, jo tieši ģimene ir tā, kas nodrošina bērnu ar visu nepieciešamo, ne tikai ar materiālajam lietām, bet arī pašu galveno – emocionālo atbalstu un mīlestību. Diemžēl ne visi vecāki apzinās savu nozīmīgo lomu bērnu audzināšanā, un bērni no bioloģiskajām ģimenēm tiek izņemti un nonāk ārpusģimenes aprūpē. Vispirms šajos gadījumos tiek meklētas iespējas bērnam augt ģimenes apstākļos, vai nu pie aizbildņiem, vai audžuģimenē, un tikai tad bērns nonāk institūcijā.

Valmieras SOS bērnu ciematā bioloģisko vecāku atstātie bērni ierasti dzīvo ilgi. No bērna kājas līdz pieaugušā briedumam. Šeit veidojas viņu pasaules pamats.

Nu jau astoņus gadus Latvijā darbojas projekts "Babybox" – vieta bērna dzīvībai. Tā laikā izveidotas astoņas glābējsilītes – vietas, kur vecāki anonīmi var atstāt savu jaundzimušo adopcijai. "Kādreiz man likās, ka tikai psihiski slims cilvēks var atteikties no sava bērna, taču šo gadu laikā savu viedokli esmu mainījusi diezgan kardināli. Stāsti ir ļoti dažādi, un daudzi no tiem – vairāk nekā saprotami," stāsta projekta vadītāja Laura Zvirbule.

Kļūt par audžuģimeni ir misija, kuru ne visi spējīgi uzņemties. Tas ir smags darbs, kas līdzi nes gan asaras, bailes un satraukumu, gan gandarījumu un apziņu, ka esi kādam palīdzējis, mums atklāj Inga Pērkone no Raunas novada Drustiem, kura ir bijusi audžumamma jau vairākiem bērniem.

Kuldīdzniekam Raitim (vārds mainīts, jo vīrietis negribēja publiski atklāt savu identitāti) ir labs darbs, dzīvoklis, visbeidzot – arī pašam sava ģimene. Visu viņš sasniedzis paša spēkiem, arī nu jau slēgtā Alsungas bērnunama darbinieku mācīts. "Tur iemācīja, ka no darba nav jābaidās," atzīst Raitis.

Viens no pēdējā laika posma aktuālākajiem jautājumiem Latvijas iekšpolitiskajā telpā ir saistīts ar telekomunikācijām — Zviedrijas uzņēmuma Telia vēlmi apvienot vienā kompānijā tādus uzņēmumus kā LMT un Lattelecom, kuru abu līdzīpašniece ir Telia. Lieki piebilst, ka aizjūtas akcionāri tieši sev atvēl galveno lomu (un arī īpašuma tiesības) iespējamajā apvienotajā kompānijā.

Vai nu militāro mācību Latvijas pierobežā Zapad ietekmē, vai kādu citu valstiski svarīgu apsvērumu dēļ pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas runas par obligātā militārā dienesta atjaunošanas nepieciešamību, bet aizvakar, spaidot televizora pulti, nejauši trāpīju uz diskusiju, kurā tika spriests, vai lietderīgāk nebūtu obligāto dienestu aizstāt ar valsts aizsardzības mācības stundām.

Arī mūspusē daudzi lauksaimnieki bažījas, ka ieilgušo lietavu dēļ joprojām palielās platībās ir nenovākti graudaugi, tādēļ lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir aizņemta, nevar to uzart un iesēt ziemājus. Šādā neapskaužamā situācijā katrs starp lietiem noķerts un laimīgi  apsēts ziemāju hektārs pašlaik tiek uzskatīts par graudkopja sava veida sasniegumu.

Iepriekšējā piektdienā Daibē notika ZAAO 4. atvērto durvju diena, uz kuru bija aicināti Ziemeļvidzemes pašvaldību vadītāji un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgie speciālisti. Vajadzība pēc šādas atkārtotas iepazīstināšanas gan ar ZAAO piedāvātajiem tehniskajiem atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem, gan prasībām atkritumu šķirošanā vispirms ir tādēļ, ka dažās pašvaldībās pēc vēlēšanām mainījusies vadība, bet vēl vairākās — par atkritumu savākšanu un šķirošanu atbildīgie saimnieciskie darbinieki. Šāda kopīga saruna, kurā piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas un Izglītības ministrijas pārstāvji, bija nepieciešama arī tādēļ, lai pašvaldību pārstāvjiem skaidrotu, kādas prasības atkritumu apsaimniekošanā gaidāmas turpmāk. Tās vispirms nosaka vairāki šogad pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanā daudz konkrētāku un galveno atbildību. Līdz šim likumdevēji šo atbildību bija noteikuši diezgan vispārināti, bet turpmāk jau noteikts, kādas normas, kādi atkritumu savākšanas un šķirošanas procenti kurā gadā būs jāsasniedz.

«Pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, bet šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma,» — tā lakoniski pašreizējo situāciju komentē lauksaimnieki biedrības «Zemnieku saeima» medijiem izplatītajā paziņojumā. Latgales lauki un jebkura veida raža burtiski slīkst. Bet kā rudens lauku darbiem galā tiek mūspuses lauksaimnieki? «Liesma» uzklausīja vairākus viedokļus.