Šovasar apdrošināšanas sabiedrība BALTA sadarbībā ar SIA Autonams izstrādāja virtuālo auto zādzību riska kalkulatoru. Tā mērķis ir veicināt auto īpašnieku informētību, brīdināt un pievērst uzmanību aktuālajām auto zādzību un apzagšanas tendencēm. Virtuālais kalkulators veidots, balstoties uz aktuālajiem Valsts policijas datiem, kā arī apdrošināšanas sabiedrības BALTA un SIA Autonams ekspertu novērojumiem par automašīnu zādzību un apzagšanas tendencēm Latvijā.
Viņnedēļ ziema mūs visus tikai pabaidīja — lika izvilkt no plaukta garāžā vai sienas skapja dzīvoklī, manuprāt, tādu ļoti ziemīgu auto piederumu kā vējstikla pārsegs, dažu labu brīdināja par mūžu nokalpojušu automašīnas akumulatoru, dažs ar bankas karti no rīta skrāpēja ledu no sava spēkrata stikliem, bet lielākā daļa mēģināja izstāvēt garumgarās rindas pie riteņu montāžas boksiem...
Jau mēnesi Latvijā notiek drukātās preses izdevumu abonēšana 2018. gadam.
Internātskolas Latvijā — indikators valdības un IZM attieksmei pret neaizsargātiem bērniem
Faktiski valdība jau bija pieņēmusi lēmumu pārtraukt finansēt internātskolas, un tas nozīmēja šo skolu slēgšanu. Pēdējā brīdī gan pēc LRA protestiem ir izdevies šo procesu apturēt vismaz uz laiku, un bērni netiks izlikti uz ielas mācību gada vidū. Tomēr ir absurdi, ka lēmums ticis pieņemts jau pirms gada... Bet — vai kāds ir iedziļinājies bērnu problēmās, profesionāli izvērtējis internātskolu lomu bērnu dzīvē un piedāvājis risinājumu?
Šodien Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa rīko ekspertu konsiliju par Latvijas valsts himnu Dievs, svētī Latviju!, lai novērstu galvenās nepilnības Latvijas valsts himnas atskaņošanā, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība:
Nesen tika publicēti sabiedriskās domas izpētes aģentūras SKDS veiktas aptaujas rezultāti, kas rāda, ka tikai 12% Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka valdība kopumā respektē Latvijas iedzīvotāju viedokli. Savukārt 40% jeb divi no katriem pieciem aptaujātajiem šādam apgalvojumam nepiekrita kategoriski, bet vēl 48% — drīzāk nepiekrita nekā piekrita, t.i., bija noskaņoti skeptiski, taču ne kategoriski.
LEONARDO DA SILVU MENDOSU daudzi nezina vārdā, bet, ja vaicāsiet par portugāli, kurš dzīvo Limbažos, norādīs viņa mājas virzienā. Galu galā viņš ir vienīgais savas tautības pārstāvis šajā pilsētā, turklāt draudzīgs un izpalīdzīgs cilvēks.
Ungārs VIKTORS GENCI Latvijā dzīvo turpat jau 40 gadu. Viņš ir viens no nedaudzajiem (ja ne vienīgais) Madonas novadā, kam ungāru valoda ir ne tikai dzimtā valoda, bet kurš joprojām arī domā ungāriski.
Uzaugot Anglijā, DŽEFRIJS SAMUELS ČESTERS vienmēr dzirdēja stāstus par Latviju. Tos viņam stāstīja Lielbritānijā dzīvojošā omīte, kas vienmēr, nostalģijas pārņemta, atcerējās Liepājā pavadīto bērnību, pirmskara gadus. Viņa mazdēlam stāstīja par skaistajiem Latvijas gadalaikiem, kas vēl vairāk mudināja vīrieti šeit ierasties.
"Esmu tatāriete no Baškīrijas," par sevi saka mazsalaciete FANŪZA GRĪNVALDE. Uz Latviju pirms daudziem gadiem viņu atvedusi mīlestība: latviešu puisis Guntars tumšacaino meiteni ieraudzīja Sibīrijā, kur bija aizbraucis ar ceļazīmi pēc dienesta armijā. Vēlāk teicis: braucu meklēt tēvu, bet atradu tevi.