Aizvien vairāk sevi kā kultūras norišu rīkotāju un attālāku pilsētas daļu patronu piesaka fondi — Valmieras Kultūras un mākslas fonds, darbojoties Kārlienā, un Valmiermuižas Kultūras biedrība, darbojoties Valmiermuižā. Entuziasti, kas apvieno un atdzīvina dusošas, bet vēsturiski bagātas vietas un nodrošina kultūras pasākumu norisi ārpus Valmieras pilsētas centra. 21. jūnijā Galerija Laipa un Valmieras Kultūras un mākslas fonds aicināja valmieriešus un Valmieras viesus svinēt Kārlienas pagalma svētkus. Svētki tapa ar Valmieras pilsētas pašvaldības, Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Vienā ceļa pusē saulē staro mirdzoši dzeltens rapšu lauks, pa labi — par spīti badīgajām zosīm izaugušas kuplas un treknas pupas, ko izraibinājuši melnbalti ziedi. Turpat blakus kā jūra viļņojas labība. Tas ir Strenču novada Plāņu pagasta zemnieku saimniecības «Salenieki» vadītāja VALDA CIRCEŅA lepnums. Papildus tam saimniekošanas darbus viņš vada zemnieku saimniecībās «Jaunstrūkas» un «Irbītes», kā arī ir a/s «Roga-Agro» valdes priekšsēdētājs.

IVARS ĀDAMSONS, Rubenes pamatskolas direktors, tikko atgriezies no ikgadējā galvu izvēdinošā un spēku uzkrāšanas brauciena uz Zviedriju, kas jau sesto gadu ir viņa gana intriģējošs vaļasprieks.

Vidzemes Augstskola paplašina starptautiskās izglītības ieguves iespējas, slēdzot sadarbības līgumu ar Klaipēdas Universitāti un Venēcijas Universitāti par dubultgrāda un kopīgā grāda maģistra studiju programmu Starptautiskā tūrisma pasākumu vadība.

Latvijas futbola Komanda.lv 1. līgas čempionāta 14. kārtas spēlē Valmiera Glass FK/BSS J. Daliņa stadionā ar 3:1 (1:0) pārspēja viesus no Salaspils.

Valmieras airēšanas trasē Krāces sacensībās Gaujas meistars 2015 piedalījās Latvijas un Igaunijas airēšanas slalomisti. Ūdens līmenis Gaujā būtiski nokrities, tādēļ sportistu uzmanība bija koncentrēta nevis uz viļņiem un stipru straumi, bet uz prasmi maksimālā tempā veikt katru laivas pagriezienu, izbraukt katru virāžu. Pavasara sarežģītajos viļņos vajadzīga drosme un prasme airēt bangojošā straumē, bet tagad prevalēja airētāju ātruma un spēka īpašības. Arī šādos apstākļos mūsu airētāji prata demonstrēt atzīstamu meistarību.

2002. gada 13. februārī Eduards Berklavs, Georgs Bagātais un Herta Līvija Astra izplatīja aicinājumu par parakstu vākšanu vēlēšanu likuma maiņai ar virsrakstu «Tautas vēlmēm atbilstošs Saeimas vēlēšanu likums». Tajā bija paredzēts valstī izveidot 35 vēlēšanu apgabalus (23 lauku rajoni, 6 pilsētas un 6 Rīgas rajoni). Deputāta kandidātam jābūt nodzīvojušam savā vēlēšanu apgabalā vismaz trīs gadus. Saeimas pirmajā plenārsēdē deputātiem jādod zvērests Valsts prezidentam:

Ja Krievija ar ieročiem uzbruktu kādam no NATO biedriem, vai jūsu valstij vajadzētu iet aizstāvēt upuri? Šāds jautājums kādā sociālā aptaujā, kas veikta NATO dalībvalstīs. Eiropas lielvalstu iedzīvotāju lielākā daļa neatbalstītu tautiešu iesaistīšanos karadarbībā. Lielākie pretinieki iespējamajai agresijai būtu Vācija, Francija. Par šā pētījuma patieso mērķi bija daudz runu ne tikai mūsu medijos. Vienkāršajos cilvēkos šī aptauja sakņoja pārliecību, ka būtībā jau daudzu valstu liktenis lielvarām rūp pavisam maz. Saistošāki ir nolikumi un noteikumu punkti, kas reiz rakstīti, kad veidota NATO alianse, kad valstis sāka domāt katra par savu drošību pasaules telpā.

Novada dzīvi rosīgu dara pašu ļaudis

Nedēļas nogalē Cempos satikās Beverīnas novada ļaudis, lai kultivētu tā saukto kaimiņu būšanu. Ne tikai reģionālā reforma, arī pārmaiņas valstī ir sekmējušas to, ka kaimiņpagastu iedzīvotāji ir atsvešinājušies. Pašlaik notiekot atpakaļapvienošanās, lai par dzīvošanu un darbošanos laukos runātu ne tikai savstarpēji, bet lauku spozmi reklamētu arī vietējiem un ārvalstu tūristiem.

Valmierā no 21. jūnija līdz 2. jūlijam norisinās 17. Baltijas Starptautiskā Vasaras skola (BISS), ko organizē Vidzemes Augstskola (ViA). Šogad tajā piedalās 11 studenti no 9 valstīm — Azerbaidžānas, Itālijas, Gruzijas, Horvātijas, Moldovas, Ungārijas, Igaunijas, Beļģijas un arī Meksikas.