Netīšām ieskatījos Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam, kas definēts kā «sabiedriskais līgums» starp valsti un sabiedrību, kā konceptuālais dokuments, kas nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli. Tā kā valsts iedzīvotāju veselības aprūpe, viens no cilvēkiem nepieciešamākajiem pakalpojumiem, nonākusi krīzes situācijā, uzmanību pievērsu attiecīgajai Nacionālā attīstības plāna sadaļai. Lūk, rīcības virzienā ar nosaukumu «Vesels un darbspējīgs cilvēks» uzburta 2020. gada vīzija: «... ir uzlabota veselības aprūpes pieejamība. Pastiprinās ģimenes ārstu loma slimību profilaksē un uzraudzībā. Ģimenes ārsts palīdz rūpēties par veselīgu dzīvesveida paradumu nostiprināšanos, uzlabo veselību un nodrošina savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanas uzsākšanu. Ir labi attīstīts ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu tīkls, kas strādā ciešā sadarbībā ar ģimenes ārstiem. Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir pieejama visiem un savlaicīgi.