Jau kopš neatkarības atjaunošanas visās trijās Baltijas valstīs rēķina PSRS okupācijas laikā baltiešiem radītos zaudējumus. Diez vai te iespējams runāt par kaut kādu pilnīgi precīzu metodoloģiju, tāpēc skaitļi svārstās robežās no pārdesmit līdz pat 800 miljardiem eiro.
Runājot par izglītības sistēmu, mums ir liela problēma — ļoti klibo pamatskola. Sāksim no paša sākuma! Nāk bērni ar tā saucamajiem kodiem. Ko tas nozīmē? Ar apliecību, kurā rakstīts, ka viņš ir pabeidzis pamatskolu. Un tad klāt vēl sekmju izraksts, kurā ir šie kodi, laikam kādi pieci par to, ko viņš īsti ir apguvis. Un šie kodi liecina, ka jaunietis pamatskolu it kā beidzis, taču viņš ir apmēram 7. klases līmenī. Tādi pamatskolu beigušie mums tagad nāk uz tehnikuma Alsviķu filiāli. Tad nu es nesaprotu: ja valsts izdod dokumentu un arī vecāki apgalvo, ka viņu bērns taču beidzis pamatskolu, tad nedrīkst jaunietis būt tādā līmenī!
Latvijas valsts simtgades gaidās Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā — 4. maijā — visā Latvijā tika aizsākta kāda jauna tradīcija — Baltā galdauta svētki.
Šogad Valmieras Mākslas vidusskola svin četrdesmit gadu jubileju. Savā vēsturē skola piedzīvojusi dažādus laikus. Reiz pat bijusi tuvu slēgšanai. Vislielākās pārmaiņas ir notikušas pēdējos trijos gados. Skola iekārtojusies plašākās telpās, un no 2013. gada skolai ir jauns un idejām bagāts direktors — EDGARS BOGDĀNS.
Ģimenes saziedo prāvu summu, lai atbalstītu bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām.
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas nākotnes redzējums atzīts par vienu no 10 labākajiem Latvijā un šodien cīnīsies par galveno balvu — iespēju iegūt savai skolai Samsung tehnoloģijas 10000 eiro vērtībā.
Oļesjas un Maksima mamma TATJANA ĻUDVIKOVA strādā Valmieras cietumā. Viņa ir Sociālās rehabilitācijas daļas priekšniece. Mamma, kura bezgalīgi mīl pašas bērnus, bet nekautrējas atzīt, ka darbs ir viņas otrās mājas.
Rīdziniece BAIBA LĀCE ir trīs bērnu mamma. Divus viņa lolo, bet vienu no dzimušajiem dvīnīšiem viņa atceras un mīl Dieva aizsaules ceļos.
Valmieriete GAĻINA PURIŅA ir dēla Andra un meitas Zanes mamma. Tieši meita bija tā, kura pamanījās sagriezt ģimenes pasauli kājām gaisā.
Ikdienā redzot, cik maza vērtība jauniešu acīs ir maizei, radās doma piedalīties Valmieras pašvaldības projektu konkursā. Tā organizācijas «Saulīte» vadītāja Zita Gustavsone sadarbībā ar Politiski represēto biedrību iesniedza projektu «No zemē sēta grauda līdz maizes riecienam», un projekts ir apstiprināts.