Koši un saules dāsni lutināti, skolēni gaidītās vasaras brīvdienas ieskandēja savos dziesmu svētkos Valmieras estrādē. Koncerts atsauca atmiņā Latvijas XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku skaistākos skaņdarbus, bet skatītāji piedzīvoja arī  jaukus pārsteiguma brīžus, kurus viņiem sagādāja ne tikai Valmieras un Rūjienas skolu kori, bet arī Valmieras skolu mūsdienu deju grupas Flasch, Justify, Valmieras sākumskolas dejojošie bērni, ciemiņi no Saulkrastiem un muzikālie jaunieši no Strenčiem.

Piedāvājam biedrības «Siera klubs» valdes priekšsēdētājas VANDAS DAVIDANOVAS sacīto nesen notikušajā reģionālajā preses dienā Zemkopības ministrijā.

Noslēdzies 15. Starptautiskais skolēnu radošo un pētniecisko darbu konkurss «Vēsture ap mums», ko rīkoja Vēstures skolotāju biedrība sadarbībā ar starptautisko Eustory – History Network of Young Europeans tīklu.

Eiropas Savienības valstu skolēnu Starptautiskajā komandu olimpiādē dabaszinātnēs 7. — 14. maijā Tartu — Rūta Ozoliņa (Latvijas valsts komanda, VVĢ, 10. kl., sk. Inese Purmale) — bronzas medaļa;

Sindija Kezija (Latvijas komanda, VPĢ, 10. kl., sk. Guna Taube) — bronzas medaļa.

Vakar Valmieras teātris mazajiem Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pacientiem veltīja izrādi «Bērns vārdā Rainis».

4. jūnijā, savā dzimšanas dienā, uz tikšanos Kocēnu 1. bibliotēkā draugus, paziņas un ikkatru, kam tuva dzeja un lugas, aicina ANNA BUILE.

Maijs Valmierā ir bagātākais mēnesis gadā ne tikai ar pavasara ziedu smaržām, bet arī ar daudzām kultūras un sporta aktivitātēm. Tā arī Valmieras peldbaseinā 21. reizi norisinājās starptautiskās sacensības «Otrā elpa» peldēšanas vecmeistariem, tajās piedalījās sportisti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas.

Mācību gada noslēgumā notika vairākas vietējās, kā arī Latvijas skolēnu 69. spartakiādes sporta sacensības, kurās Valmieru un novadus pārstāvēja mūsu skolu audzēkņi.

21. maijā ar bankas Citadele atbalstu tika rīkota Paralimpiskā sporta diena Latvijā ar mērķi iedvesmot cilvēkus ar invaliditāti aktīvākam dzīvesveidam un atklāt jaunus talantus profesionālajam sportam.

Laikā, kad tiekam aicināti Latvijas valsts simtgadi tuvināt ar labiem darbiem un domām, daudziem nav mazsvarīga latvietības apziņa un tiesības pasē ierakstīt vārdu «latvietis». Lielā daļā pasaules valstu gan tautības ieraksts pasē netiek praktizēts. Mūsu pasēs vieta tautības ierakstam  tomēr ir,  lai gan gados kopš neatkarības atgūšanas tā no pases galvenajām lapām ir aizslīdējusi uz attālākām un kādu laiku vispār bija pazudusi.