Iespējams, gaidāmi karstākie Jāņi Latvijas vēsturē, prognozē meteorologi, bet Silmaču ļaudis jau iepriekš zina: tie vienmēr būs izdevušies neatkarīgi no laika apstākļiem, jo reizi gadā latvieši ļaujas kārtīgai līgošanai.
Smaržo jasmīni un peonijas, zied Jāņu zāles, gaisā virmo satraukums un svētku sajūta. Tieši šādi varētu raksturot 17. jūniju Valmieras Mākslas vidusskolā, kad rīta pusē trīspadsmit Valmieras Mākslas vidusskolas diplomandi aizstāvēja diplomdarbus.
Kungs, Tu mums dosi mieru,
jo Tu mums esi visus mūsu darbus pašķīris. (Jes 26;12)
Laiks rit nepielūdzami. Ir aizgājušas daudzas jo daudzas paaudzes. Kādus tik pārbaudījumus un grūtības ir dāvājis laiks un cilvēki! Kas šodien vairs pateiks, cik ērģelnieku ir spēlējuši uz mūsu baznīcas ērģelēm? Cik dievkalpojumu noticis, cik dziesmu izdziedāts, cik mierinājuma gūts, klausoties ērģeļu skaņās? Viss ir pārdzīvots, un 2016. gadā mums ir dāvāta iespēja piedzīvot ērģeļu jubileju.
Jau ziņots, ka «Valmieras piens» ir to piecu Latvijas industriālo uzņēmumu skaitā (arī «Straupe», «Dundaga», «Rankas piens» un «Lazdonas piensaimnieks»), kas tradicionālo Jāņu sieru ražo un tirdzniecībā realizē, izmantojot Eiropas Savienības marķējumu - apliecinājumu šā produkta piederībai ES nacionālo produktu reģistram. Mazais logo vēsta: «Garantēta tradicionālā īpatnība».
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktorei Agitai Zariņai kolektīva pēdējā pedagoģiskās padomes sēdē ne pa jokam izdevās pārsteigt un iepriecināt kolēģus. Informācijas centra vadītāja, skolotāja un skolas notikumu dokumentētāja Sandra Gredzena līdz pat sēdei tā arī nesaprata, kāpēc direktore viņu lūgusi ierasties ar fotoaparātu.
Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets savā deklarācijā solījies kopīgi ar sociālajiem un sadarbības partneriem veidot «līdzsvarotu un paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos mērķus — ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un nevienlīdzības mazināšanu.» Vienkārši perfekta un visus interesējoša apņemšanās. Tomēr tie joprojām ir tikai skaisti vārdi. Darbi atšķiras.
Pirms gadiem 25 Valmieras politiski represēto biedrības ilggadējā vadītāja Daina Krēpause ienāca vēstures stundā klasē pie mums, vidusskolēniem, stāstam par 1949. gadu viņa bija līdzi paņēmusi sauju ciedru riekstu. Es joprojām nezinu, kāpēc tieši šī sarunas epizode iespiedusies visspilgtāk atmiņā, un nezinu, ko darīja citi klasesbiedri, bet pēc uzzinātā par Sibīrijas bērnu likteņgaitām, toreiz pāris naktīs izlasīju Melānijas Vanagas «Veļupes krastā».
Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos. Pētījumi pierāda, ka pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.
Pagājušajā piektdienā, Gīterslo apriņķa delegācijas ikgadējās viesošanās mūspusē pirmajā dienā, pēc mūsdienīgā Valmieras tehnikuma apmeklējuma pirms delegācijas sadalīšanās pa pašvaldībām bija skaists turpat divdesmit piecu gadu ilgās draudzības apliecinājuma brīdis. Daudzajos gados jau labi iepazītie Gīterslo apriņķa pārstāvji Eriks Peics un Hartmuts Redlihs atkal trīsdesmit piecās stundās bija atstūrējuši līdz Valmierai kārtējo auto (vai maz viņi ir saskaitījuši, cik neatliekamās palīdzības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, medicīnas auto šie vīri atvizinājuši, bet šo ceļu viņi atcerētos pat aizvērtām acīm): dāvanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Mazsalacas iecirknim.