SOS ciematu darbinieku, tajā strādājošo mammu un auklīšu galvenais mērķis ir palīdzēt bērnam izdzīvot laimīgu bērnību un sagatavot viņu pieaugušo dzīvei.

Saucam atpakaļ aizbraukušos, bet neredzam palicēju vajadzības.

Jau gadu desmitiem iegājies, ka 1. septembris ir skolu jaunā mācību gada sākums jeb Zinību diena. To, ka tālajā 1939. gadā agrā 1. septembra rītā Vācija sāka iebrukumu Polijā, tādējādi aizsākot Otro pasaules karu, atceramies reti.

Iveta Vējone dzīvesbiedra prezidentūras laikā par savām atbalsta prioritātēm izvirzījusi izglītības un sociālās jomas projektus, atbalstu bērniem, tajā skaitā ar īpašām vajadzībām un bez vecāku gādības palikušajiem. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību ģimeniskās aprūpes nozīmei un veicinātu SOS bērnu ciematu attīstību, Iveta Vējone piekritusi kļūt par SOS Bērnu ciematu asociācijas patronesi. Viņa ciemojusies Īslīces un Valmieras SOS ciematos, pēdējoreiz pagājušajā piektdienā, piedaloties ciemata 9 gadu jubilejas svinībās un uzrunājot klātesošos.

Augustā, kad pie sliekšņa pienācis jaunais skolas gads, vienmēr gribas izrauties no ikdienas un pabūt vismaz dažās skolās. Ne jau, lai dzirdētu, ko pedagogiem norāda pašvaldību vadība un speciālisti, tas nudien nav būtiskākais, bet ieraudzīt, uzzināt, lai atgrieztos. Lielāko gandarījumu, domāju, arī amata cilvēkiem sagādā satikšanās aci pret aci ne tikai ar izglītības iestādes direktoru, viņa vietniekiem, ko daudzkārt paspēs ikdienā, bet ieiet sakārtotā klasē, skolā, kur, lai kādas ir bijušas iespējas, radīta gaumīga, bērnus un skolotājus uzmundrinoša vide. Nenoliedzami — katra pašvaldība, gatavojoties jaunajam mācību gadam, ir paturējusi redzeslokā, ka izglītība kā prioritāte nav tikai populistisks sauklis pirms kārtējām vēlēšanām, kā to nereti norāda augstākas amatpersonas, bet ļoti daudzus gadus — patiesa realitāte. Tāpēc, šajās dienās vērojot pašvaldību un izglītības iestāžu kopīgo veikumu, gribas piekrist Rīgas domes vadības paustajam, ka esam ieguvuši ciniskāko valdību attiecībā pret izglītību.

Valmieras SOS bērnu ciematā dzīvo 64 bērni. Daži pāris mēnešus, citi jau deviņus gadus. Ciemats nedēļas nogalē atzīmēja 9 gadu jubileju.

Piektdien Valmieras Viestura vidusskolas teritorijā, piedaloties pilsētas pašvaldības, Viestura vidusskolas un «Valmiera/ORDO» pārstāvjiem, tika atklāts nesen uzstādītais brīvdabas basketbola grozs, ko pilsētai sadarbībā ar «Valmiera/ORDO» dāvinājusi Latvijas Basketbola savienība (LBS).

Jau informējām, ka nesen notika Vidzemes plānošanas reģiona tradicionālie Vidzemnieku dārza svētki, kuros tika godināti 26 Vidzemes veiksmes stāstu varoņi — uzņēmīgi cilvēki, kas ar savu ikdienas darbu parāda, ka neatkarīgi no apstākļiem ir iespējams panākt ievērības cienīgus sasniegumus. Piedāvājam nelielu ieskatu Vidzemes plānošanas reģiona izdotajā Vidzemes veiksmes stāstu brošūrā, kur ir apraksti arī par vairākiem mūspuses uzņēmējdarbības veiksminiekiem.

«Pēdējā nedēļā kļuvis pavisam skumji ap sirdi, apzinoties, ka gan pagasta iedzīvotāji, gan pašvaldības darbinieki maz domā, kā novads attīstīsies un kā vispār spēs turpmāk funkcionēt. Katram diemžēl svarīgāka sava sēta, iestāde, bet gribētos, lai mēs visi skatītos nedaudz tālāk un augstāk — virs sava jāņogu krūma,» viņnedēļ tiekoties, bažīgi teica Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs MĀRIS ZVIRBULIS. «Līdz šim uzskatīju, ka cilvēkus pazīstu, tagad viņus tiešām nesaprotu. Bet varbūt arī es pats esmu tāds kā citi?»

Beverīnas novadā noslēdzies konkurss «Sakoptākā sēta 2016. gadā», kurā sakoptas vides, dzīves vai darba vietu līdz 15. augustam varēja pieteikt gan pats tās īpašnieks, gan jebkura cita persona.