Fotoradari ķer veiksmīgi!
Pirmā Latvijā pamēģinātā fotoradaru ieviešanas kampaņa, ko īstenoja uzņēmums Vitronic, piedzīvoja fiasko tāpēc, ka patiesībā jau no sākta gala – visticamāk, jau ar a priori procesā iesaistītu domubiedru grupā izperētu apzinātu nodomu - bija padarīta par treknu privātbiznesu uz it kā likumīgiem Ceļu satiksmes noteikumu (ne)ievērošanas pamatiem. Paldies Dieviņam, 2012. gadā vitroniķi ar savām baltiem ledusskapjiem līdzīgajām stacionāro fotoradaru kastēm no ceļmalām pazuda uz neatgriešanos!
Otrais piegājiens, kas notiek Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārraudzībā, jau šķiet krietni vien cerīgāks. Kā apliecina statistika, tad šoreiz stacionāro fotoradaru ieviešana uz ceļiem attaisnojusies, 2016. gadā par ātruma pārkāpšanu noformēto naudas sodu skaits (nevis summa!) pārsniedzis 97 tūkstošus!
Jāteic, ka fotoradaru sarūpēto protokolu skaita pieauguma dinamika ir pārliecinoša – 2015. gadā 42,44 tūkstoši, bet pērn – jau 97,26 tūkstoši. Pārkāpējiem piestādīto naudas sodu apjomi arī auguši līdzīgā proporcijā – 2015. gadā 1,3 miljoni eiro, bet 2016. gadā – jau 3,75 miljoni eiro. Protams, ne jau visi nostrāpētie par saviem grēkiem norēķinājušies – pērn līdz gada beigām savas saistības sodītie bija nokārtojuši vien par 2,47 miljoniem eiro.
Te noteikti vietā pieminēt arī bēdīgos rekordus. 2016. gadā lielākais braukšanas ātrums, ko stacionārais fotoradars fiksējis uz ceļa neapdzīvotā vietā, ir 187 kilometri stundā. To pērnā gada jūnijā iespējis kāds šoferis Olaines novadā ar salīdzinoši retāku auto satiksmē SAAB 9-3.
Savukārt, kā oficiāli nominēts pirmais lidotājs apdzīvotā vietā ir kāds BMW M6 vadītājs, kurš Rīgā uz Krasta ielas atvilcis ar 122 kilometriem stundā! Tikai par 72 kilometriem pārsniedzot pilsētā atļauto ātrumu...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv