Vidzemes slimnīcas Bērnu slimību nodaļa ir piedzīvojusi vērienīgu pārbūvi. Telpas ir gaišas un ērtas, bet būs arī košas.

Esam veiksmīgi atgriezušies dzimtenē pēc nedēļu ilga ceļojuma un darba Ziemassvētku tirdziņā Naukšēnu sadraudzības un sadarbības pilsētā Borgholchauzenā Vācijā. Deputātu atbalstu guvuši, uz Vāciju devāmies iepriekšējā gada sastāvā — Naukšēnu novada pašvaldības vadītājs Jānis Zuments, Naukšēnu novada vidusskolas direktore Aiga Stiere, uzņēmējs, SIA Rūjakmens īpašnieks Kaspars Apšs un rokdarbniece, mikrouzņēmēja Agnese Auniņa-Linmeijere.

Uz Nedēļas nogales jautājumiem atbild valmieriete un sirdī joprojām latgaliete ILZE ZARIŅA, firmas Wunder Latvia Valmieras biroja vadītāja (jeb biroja dvēselīte, kā mīļi saka kolēģe)

JURIS SMAĻINSKIS ieguvis maģistra grādu bioloģijā, strādā asociācijā «Lauku ceļotājs» jau vairāk nekā 10 gadus un no 2003. gada Vidzemes Augstskolas studentiem māca tūrisma un vides jautājumus, ekoloģisko tūrismu un ilgtspējību. Viņš ir vairāk nekā 200 publikāciju autors un vairāk nekā 20 tūristu ceļvežu izstrādātājs.

Latvijas simtgadi Valmieras muzejs aizsāk ar izcilās tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres personālizstādi Sieviete un Mēness. Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieci — 12. janvārī četros pēcpusdienā.

Šoreiz īss atskats uz Valmieras/ORDO basketbolistu trim pēdējiem mačiem abpus gadu mijai. Žēl, bet punkti BBL un LBL ieskaitēs tajos klāt nenāca.

Valmieras Spēka Pasaules organizators dažkārt mīl sarežģīt dzīvi sev un kolēģiem, organizējot darbietilpīgus un komplicētus turnīrus. Tā pērn (lasi 2016) tika izmēģināts sacensību trio de iure — vienā dienā, de facto — divās: Valmieras skolēnu un studentu mači spiešanā guļus, valsts meistarsacīkstes klasiskajā spēka trīscīņā juniorēm, jauniešiem, junioriem un senioriem, kā arī Latvijas studentu čempionāts. Iepriekš šajā trio startēja 112 dalībnieki, šogad (lasi 2017) šis skaitlis uzlēca līdz 140 un nozīmēja, ka de facto sacensības noslēgsies nevis sestdienā, bet jau krietni uz svētdienas rīta pusi. Mačus kuplināja viesi sportisti no Lietuvas, Lielbritānijas, savukārt Latvijas soģiem palīdzēja tiesnesis no Igaunijas.

«Negribas jau tā teikt, bet iekšēji taču apzināmies, ka tā sarkanā līnija ir pārkāpta. Es nezinu, kam būtu jānotiek, lai novadā, pierobežā, kur kādreiz bijušas desmitiem viensētu, atgrieztos cilvēki,» sacīja zemnieks MAREKS BĒRZIŅŠ, kurš Mazsalacas novadā apsaimnieko 700 hektārus zemes. Par zemnieku saimniecību «Lojas» var teikt, ka tajā dažādas saimniekošanas nozares saplūst kā strautiņi, veidojot panākumu un izdošanās upi.

Mazsalacas novadā par lielāko problēmu, domājot par tā attīstību un jaunu iedzīvotāju piesaisti, nosauc bezdarbu. Darba vietu trūkumu mazpilsētā un pagastos.

Kocēnu novada pašvaldība vairākus gadus izsludina iedzīvotāju iniciatīvu grupu projektu konkursus. Bērzainieši tajos aktīvi piedalījušies un finansiālu atbalstu saņēmuši nu jau piecu projektu īstenošanai.