Valentīna Brūniņa

27. februārī Jura Neikena Dikļu pamatskolā un kultūras centrā norisinājās Dikļu teātra svētki «Klikšķis». Pasākumā piedalījās četru novada pamatskolu teātra pulciņu dalībnieki.

Aizvadītā gada nogalē Valmierā durvis vēra Sociālās aprūpes centrs «Sirds osta», kas ir sestais šāda veida privātais pansionāts jeb senioru rezidence Latvijā. Par iestādes sniegtajiem pakalpojumiem un klientu ikdienu stāsta «Sirds ostas» izpilddirektores vietniece SOLVITA KRIEVIŅA.

Jaunlaulātie Beāte Anna un Ralfs Ziemiņi, no lauku mājas uz dzīvokli turpat Matīšos pārvākušies, un pēc nedēļas jaunajā ģimenītē ienāca arī kaķenīte no Valmieras dzīvnieku patversmes.

Pieļauju, ka šim publikācijas virsrakstā izteiktajam apgalvojumam ne visi piekritīs, nodomājot, ka tīri labi var iztikt paši savā vienpaša sabiedrībā, taču sirds dziļumos arī viņiem varbūt gruzd vientulība, tāds kā aizvainojums, kā atstumtības sajūta. Palikt vienam ar savu dzīvi īpaši nav vēlams senioru vecumā, un to visātrāk apjauš cilvēki, kuri visu mūžu atradušies sabiedrībā. Viņi arī ir tie, kas meklē iespēju iesaistīties kādā organizācijā.

Vairākus gadus «Sirdsāķīšu» lappusei intervējot dzīvnieku saimniekus, esmu nonākusi pie pārliecības, ka mīlestība pret mūsu četrkājainajiem līdzpilsoņiem, tāpat kā tikumi un varbūt arī netikumi mantoti no bērnības. 

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot vienādus kvantitatīvos kritērijus gan valsts un pašvaldību dibinātajām skolām, gan privātskolām, paredzot, ka klasē jābūt no 30 līdz 40 bērniem.

Bija liels prieks iepazīties ar jauko ALKSARU ģimenīti. Brigita, Juris un Leo, ciemojoties Liesmas redakcijā, izstaroja tik nepārprotamu mieru un mīlestību, ka šīs sajūtas nepameta vēl ilgi pēc tikšanās. 

Dikļu pagasta doktorāta ilg­gadējā medicīnas darbiniece AIJA LŪKINA, sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienu, saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvota ar Atzinības krustu un Atzinības krusta pirmās pakāpes zeltītu Goda zīmi.

Domāju, daudz nekļūdīšos, teikdama, ka SIA «Valmieras Olimpiskais centrs» novadā, iespējams, pat plašākā teritorijā, ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kas nodrošina darba iespējas tik daudziem dažādu profesiju pārstāvjiem. Visas nenosaukšu, taču lasītājs tās pats varēs atšifrēt, izlasot Liesmas sarunu ar SIA «Valmieras Olimpiskais centrs» valdes priekšsēdētāju ARTI JANSONU.

«Kavaliera karaļa Čārlza spanielus neizvēlējos netīšām. Šīs šķirnes sunīši bija draudzenes meitai, man tie iepatikās, tāpēc sāku par viņiem interesēties.

Valmieras novadā ir vairākas VUGD struktūrvienības: Valmieras daļa (daļas komandieris MĀRTIŅŠ LINGARTS), Strenču postenis (komandieris IGORS DOLGODUŠS), Rūjienas postenis (komandieris MIKS RAKECKIS) un Mazsalacas postenis (posteņa komandiera pienākumus pilda MAREKS KLIMOVIČS). Ar trim no viņiem, klātesot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas vecākajai inspektorei Vidzemes reģionā SANDRAI VĒJIŅAI, sarunājāmies Valmierā.

Šī vasara sagādājusi problēmas ne tikai lauksaimniekiem. Biežie lieti brīžiem padarīja neiespējamu arī kūdras ieguvi. Par nu jau aizvadīto sezonu Liesmai pastāstīja SIA «Klasmann-Deilmann Latvia» valdes loceklis ANDIS GREDZENS. 

Arī šoruden Kocēnu 1. bibliotēkā uz Kokmuižas svētkiem bija sarūpēta kāda pievienotā vērtība – interaktīva un izglītojoša izstāde visai ģimenei, kas atkal tapusi bibliotēkas vadītājas Aivas Zirnes un mākslinieces Ivetas Kreišmanes veiksmīgā sadarbībā.

«Dzīvojam privātmājā Brenguļos, un mūsu orientālais kaķītis Semirs, pēc dabas mednieks, brīvi staigā apkārtnē un nes mājās dāvanas – peles, putniņus, pagalmā zalktīšus, meitai apēdis dažus kāmīšus, kad bija jauns, pat līda kokā putnu būros – ar savām garajām kājām var augstu uzlēkt.

Kurš gan labāk zinās, kā dzīvojamās mājas apkārtni padarīt sakoptāku, ērtāku un pieejamāku, ja ne paši tās iedzīvotāji? Kā rīkoties, ja idejas ir, taču, lai tās taptu par realitāti, pietrūkst naudas līdzekļu un vajadzīgs finansiāls atbalsts. Valmieras novadā iedzīvotāju iniciatīvu piepildīšanā iesaistās pašvaldība. Par to, kā šāda līdzdalība izdodas, stāsta Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes attīstības plānotāja LĪGA BIEZIŅA.

Valmieriešu ULDA un ANITAS IEVIŅU ģimenē ar saimniekiem sadzīvo divi suņi – Aļaskas malamuta jauktenīte (pēc rakstura un izskata liekoties, ka sunītē ir arī kaut kas no kollija) un suņupuika – īsts Aļaskas malamuts. Taču, izrādās, katram no viņiem ir savs saimnieks.

Kļūt par lauksaimnieci nebija vaidavietes ANTRAS JUSTAMENTES aicinājums, bet tieši tā sanācis, un viņa to nekādi nenožēlojot. 

Pavisam netālu no Valmieras lauku sētā ar zīmīgu nosaukumu «Meža Sapņi» saimnieko un savus sapņus piepilda kāda rosīga ģimene, pierādot, ka gribai ir spēks un viss ir iespējams. 

Laikam jau ne vienam vien dažādu iemeslu dēļ dzimteni pametušajam latvietim kādā brīdī ienāk prātā doma par atgriešanos. Nu jau vairākus gadus mūspusē dzīvo AGIJA VIZBULE un ROLANDS ZAGORSKIS, kuri satikās un ģimeni izveidoja Anglijā, taču izvēlējās doties atpakaļ uz mājām – uz Latviju. Par Anglijā pavadītajiem gadiem un sajūtām dzimtenē stāsta Agija.

Šoreiz «Sirdsāķīši» ir ciemos pie ILZES, AIVARA un KARLO ĶIRĶEĻIEM viņu skaistajā mājā Valmiermuižā. Laikam gan jāpiebilst, ka Karlo Ķirķelis ir amerikāņu akitas šķirnes suns un īstens ģimenes loceklis, kā tam arī jābūt pie cilvēkiem...