Izmaksas nedrīkst būt galvenais faktors

Tam nepiekrīt Latvijas Privātskolu asociācija, uzskatot, ka vienādi noteikumi varētu attiekties uz izglītības kvalitātes kritērijiem, bet pielīdzināt tos kvantitātes ziņā ir absurdi, jo «privātskolās nav tik liels skolēnu skaits, kādu ministrija pieprasa konkrētās klašu grupās, un arī vecāki tieši tāpēc izvēlas bērnus skolot privātskolās, kur ir diferencētāka pieeja skolēnam, lai viņš varētu attīstīt savus talantus». Pašlaik valsts piešķir dotāciju skolotāju atalgojumam – bez šī valsts atbalsta privātskolu finansējums gultos tikai uz vecāku pleciem.

Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrija jautājumā par skolēnu skaita kritērijiem negrasās privātskolām piekāpties, vien nosaka tām trīs gadu pārejas periodu, pēc kura finansējuma principus, iespējams, deleģēs pašvaldībām.

Valmierā nu jau vairākus gadus sekmīgi darbojas un attīstās divas privātās mācību iestādes. Bažas par Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto grozījumu ietekmi uz turpmāko mācību procesu ieskanas arī Valmieras Zaļajā skolā.

Ieva Mangule, Valmieras Zaļās skolas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja:

Skoliņa, kā mēs ikdienā saucam, jeb privātā pamatskola Valmieras Zaļā skola ir izglītības iestāde, kurā apgūst pirmsskolas un pamatizglītības programmu.

Skoliņas pirmsākums bija vienā no Valmieras Mūzikas skolas bijušajām ēkām, mazā, zaļi krāsotā namiņā Gaujas krastā. Valmierieši ēku Kārļa Baumaņa ielā bija iesaukuši par zaļo skolu. Bērnu skaitam palielinoties, telpas radām citur – Valmieras Sv. Sīmaņa luterāņu draudzes namā, Strazdu ielā 2, bet skoliņas nosaukumā zaļā krāsa ir joprojām.

Esam zaļi, tīņa vecumā. Skoliņa dzima 2013. gada 6. augustā, kad saujiņa ģimeņu, katra ar savu pieredzi bērna izglītošanā, sanāca kopā. Viņu lēmumu dibināt izglītības iestādi noteica bērnu vajadzības un intereses.

Es pievienojos skoliņas komandai, lai būtu un strādātu ģimeniskā vidē, kurā ir savstarpēja uzticēšanās, paļāvība, sadarbība, iespēja ātri reaģēt uz jauninājumiem, pārmaiņām un ļautu bērniem piedzīvot un saņemt šo pozitīvo gaisotni un piemēru. Pa šiem gadiem skoliņas komanda ir augusi un attīstījusies, un mūsu vērtība ir profesionāli pedagogi, kas pret bērniem izturas ar mīlestību, cieņu un vienlaikus uztur prasības.

Zaļi ir arī mūsu darbi. Darbojamies Ekoskolu programmā, un pie mūsu skoliņas plīvo Zaļais karogs, starptautiski atpazīstama kvalitātes zīme par ieguldījumu vides izglītībā. Ekoskolu programma ir šobrīd populārākais vides izglītības modelis pasaulē. Tā ir ANO Vides programmas un UNESCO sadarbības partnere vides izglītībā. Šo gadu laikā esam piedalījušies starptautiskos projektos: «Ēdam atbildīgi» (Eat Responsibly) un Erasmus+ projektā par bioloģisko daudzveidību HOB’s Adventure – Hands on Biodiversity, kas tika godināts kā labākais tā gada Erasmus+ projekts Eiropā. Pašlaik, jau trešo gadu, piedalāmies Eiropas Savienības Life programmas projekta «Atkritumi kā resursi Latvijā – reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana. Ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju» īstenošanā. Pēc Vides izglītības fonda aicinājuma izstrādājām divus metodiskos materiālus: «Ekoskolu metodiskais materiāls pirmsskolas izglītības iestādēm» un «Ekoskolu metodiskais dabas izglītības materiāls pirmsskolai». Arī ar valsts un pašvaldības uzņēmumiem un institūcijām ir lieliska sadarbība.

FLORBOLA VĀRTI top no koka paliktņiem.

Pa šiem gadiem esam daudz strādājuši, sasnieguši. Ir bijis un ir daudz laba. Visaugstākais novērtējums – ka esam vajadzīgi ģimenēm. Pagājuši padsmit gadi, bet bērni, viņu intereses un vajadzības joprojām ir ļoti dažādas – vieni ātri apgūst jauno, citiem vajadzīgs ilgāks laiks un citādas metodes, vieni ir sabiedrības dvēseles, citi vēlas vienatni, vieniem nepieciešami stingri noteikumi, citiem tādi neder.

Pašlaik ir skumji, ka cilvēki, kuri lemj par finansēm un bērnu likteni, to neņem vērā. Izmaksas nedrīkst būt galvenais faktors, kas ietekmē vecāku izvēli. Šīs dienas lēmumi nosaka, kā mēs dzīvosim pēc vairākiem gadiem, kad pirmsskolēni un skolēni lems, kā turpmāk dzīvot.

Zaļā krāsa simbolizē mieru, drošību, harmoniju, izaugsmi un līdzsvaru. Tā meklē sadarbību un saskarsmes punktus. Pašlaik vislielākā vēlme, lai pašvaldības, valsts institūcijas uzklausītu ģimenes un spētu vienoties par bērnu vajadzībām un interesēm atbilstošāko lēmumu.

Inga Pauļukeviča Mellupe, Zaļās skolas bijušā audzēkņa mamma:

Kad mūsu ģimenē pienāca laiks domāt par pirmsskolas izglītības iestādes apmeklējumu, saskārāmies ar lielām rindām un atšķirīgu pakalpojumu kvalitāti pašvaldības bērnudārzos. Saprotot, ka iespējas iekļūt vēlamajā iestādē varētu nebūt, pievērsām uzmanību Zaļajai skolai. Es zināju tās vadītāju, viņas aizrautību, enerģiju un izpratni par izglītību, un nolēmu, ka tā būs īstā izvēle. Mūs pārsteidza fantastiskā mājīgā vide un pedagogu apbrīnojamā pacietība, spēja pielāgoties katra bērna ritmam. Tā sākās mūsu ceļš Zaļajā skolā, kuru ne mirkli neesam nožēlojuši.

Tomēr šogad mūs sarūgtināja Valmieras novada domes vēlme pārtraukt līdzfinansējumu saviem iedzīvotājiem, kuru vecāki ir nodokļu maksātāji. Tika radīts viedoklis, ka tiek «sponsorēta privātā iestāde», taču netika minēts, ka skola pilda svarīgu sociālo funkciju: tā ir akreditējusi speciālās izglītības programmas gan pirmsskolā, gan pamatskolā, un tajā mācās 30% skolēnu ar īpašām vajadzībām. Skola ir sociālais uzņēmums, kas visus līdzekļus iegulda bērnu izglītībā, un vienīgā privātā skola Latvijā, kas akreditējusi speciālās izglītības programmas. Ļoti žēl, ka Izglītības pārvalde nav vēlējusies komunicēt ar vecākiem par šo izvēli, kas ietekmē gan ģimenes finanses, gan emocionālo vidi, radot segregācijas sajūtu. Skola un vecāki vienmēr ir bijuši gatavi sadarboties ar pašvaldību, lai uzlabotu bērnu izglītību. Zaļā skola ir Valmieras novada izglītības ekosistēmas daļa jau 13 gadus, kas pierāda tās nepieciešamību.

Vecāku izvēle par labu privātskolai vienmēr ir izsvērta un argumentēta. Kā rāda fakti, 75% privātskolu skolēnu ir nākuši no pašvaldību skolām, bieži ar skaudriem stāstiem par nesaņemtu atbalstu. Tāpēc vienkāršs pamatojums «vietu pietiek pašvaldības iestādēs» ir sāpīgs trieciens un rada neziņu par bērnu nākotni. Privātskolu skolēni nesaņem visas priekšrocības, piemēram, peldētapmācību vai slidotapmācību, tomēr vecāku izšķiršanās par privātskolu ir bijusi pamatota. Šie ģimeniskie svētki – Ziemassvētki un Jaunais gads – privātskolu skolēnu ģimenēs šogad būs pilni ar uztraukumu par bērnu nākotni un neizpratni, kāpēc valsts un pašvaldība vēlas izslēgt no izglītības sistēmas vairāk nekā 15000 bērnu, nosakot vienotus kvantitatīvos kritērijus, neņemot vērā skolas atrašanās vietu, novada lielumu, kristīgās vērtības vai alternatīvās pedagoģijas metodes (Montesori, Valdorfa u.c.).

Privātskolas nevar ietekmēt skolēnu skaitu – tās var tikai uzņemt visus, kas lūdz izglītību. Kur palikusi izglītības kvalitāte? Vai skolotāji neizdegs lielās klasēs, vienlaikus īstenojot iekļaujošo izglītību, kas paredz individuālus mācību plānus un sasniegumu vērtēšanu? Šobrīd izglītība Latvijā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Kāpēc Latvija izvēlas ceļu, kas balstīts kvantitātē, nenosakot kvalitātes kritērijus? Kur šāds ceļš mūs aizvedīs? Šo skolēnu vecāki ir nodokļu maksātāji. Valsts paņem nodokļus, bet vienā no četriem galvenajiem valsts pienākumiem – izglītībā – šīs ģimenes tiek izslēgtas no sistēmas, nepiedāvājot risinājumu un neuzsākot diskusiju. Svarīgi atzīmēt, ka privātskolu skolēni finansējumu izglītībā gan valsts, gan pašvaldības līmenī nesaņem lielāku, bet pat mazāku nekā pašvaldību skolēni. Latvijas finansējums privātskolu skolēniem ir viens no zemākajiem ES. Kā tas atbilst Satversmes 112. pantam, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. un 6. pantam, ANO Bērnu tiesību konvencijas 28. pantam, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktam un Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 5. punktam? Atbalsta algoritmi, kas atstāti pašvaldību elastībai bez obligātiem minimālajiem bāzes rādītājiem, var novest pie reāla pieejamības krituma personām ar speciālām vajadzībām – pretruna ar ES un ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) pienākumiem. Kur paliek tiesiskā paļāvība?

AUDZĒKŅI sēklu medībās. Foto no Zaļās skolas arhīva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001