Lai klienti justos kā mājās

Ar ko atšķiraties no citām sociālās aprūpes iestādēm?

Nodrošinām pakalpojumu gan senioriem, gan arī klientiem, kas nav seniori. No citiem pansionātiem atšķiramies ar to, ka uzņemam arī demences slimniekus, kā arī sniedzam paliatīvo aprūpi.

Pieci šādi pansionāti mums ir Rīgas apkaimē, bet bija plāns virzīties tālāk uz Vidzemes pusi. Ar potenciāliem klientiem iepriekš iepazīstamies. Esam ģimenes tipa pansionāts, kurā dzīves apstākļus cenšamies maksimāli pietuvināt ikdienai mājās, arī telpu iekārtojuma ziņā. Šīs ir mūsu klientu mājas, un mēs, apkalpojošais personāls, esam pie viņiem ciemos, tajā pašā laikā dzīvojam kopā un pielāgojamies viņiem. «Sirds ostā» ir brīvais dienas režīms, obligāts ir vien pastaigu, ēdināšanas, medikamentu pieņemšanas laiks. Pastaigas svaigā gaisā ir obligātas reizi dienā. Protams, izņēmums ir, kad ļoti liels aukstums, kāds pašlaik pieturas. Reizi nedēļā, ne retāk, paredzēta iešana dušā – no rīta, pusdienlaikā vai vakarā, pēc vēlēšanās. Tā ir tā atšķirība no citām sociālajām iestādēm.

Piemēram, ja omīte no rīta ir paēdusi un saka: tagad, meitiņ, liec man mieru, gribu pagulēt, tad viņa arī dodas pagulēt. Protams, visi klienti tiek pieskatīti, lai būtu paēduši. Bet ir arī gadījumi, kad klients pasaka, ka negrib ēst, vai otrādi (tas gadās, strādājot ar demences pacientiem), kad omīte pasaka, ka trīs dienas nav ēdusi... Mēs nestrīdamies, bet uztaisām tēju, desmaizi, un cilvēks ir paēdis. Demences pacientiem ļoti izteikts tas, ka viņi saka – esmu ēdis, cik vien var, vai arī otrādi – nekad neesmu ēdis.

Kā klienti aizvada savu brīvo laiku?

No rīta paēdam brokastis, režīms, kā jau minēju, noteikti attiecas uz medikamentu pieņemšanu, ko pieskatām. Tam seko personīgā intīmā higiēna – pamperi, gultasveļas nomaiņa, citi pasākumi cilvēka labsajūtai. Brīvajā laikā viņi daudz izkrāso bildītes, tas attīsta sīko motoriku. Ja sākumā dāmas teica, ka jūtas kā bērnudārzā, pēc laika process pat nonāk līdz sacensībām, kura kārtīgāk to paveiks. Liekam arī pērlītes, tas ir ļoti smalks darbs. Spēlējam «Cirku», lasām grāmatas.

Mums Valmierā ir ļoti jauka sadarbība ar bērnudārzu «Buratino», kas atrodas tepat pāri ielai. Sadraudzējāmies netīšām, kad bērni pie mums atnāca uz Ziemassvētkiem. Tas ir ļoti vienreizēji! Dārziņa vadītāja un audzinātājas teica, ka bērni ļoti labprāt nāks vēl. Jau ir sarunātas sporta spēles «seniori pret baby», jo abām paaudzēm der gan bumbiņu mešana, gan ripināšana un citas aktivitātes. Noteikti tiksimies Lieldienās, kad omītes slēps kinderolas, bet bērniņi tās meklēs. Esam ideju pilni, un šādas tikšanās ar vecākās paaudzes cilvēkiem bērniem ir ļoti audzinošas. Ļoti daudzi bērni no mazotnes ir bērnudārzā un savas omes ikdienā nemaz nesatiek. Šeit viņi varbūt saskata to savu omīti, jo tas, kā viņi, daloties ar paciņām, apķer mūsu omes, noved līdz asarām... Un mūsu omītes tā mīļo viņus! Šie brīži ir vienkārši neaprakstāmi. Meklēsim arī citas sadarbības iespējas, dosimies izbraukumos.

Kāds «Sirds ostā» ir telpu plānojums? Pēc diagnozēm, pēc dzimumiem?

Mums atsevišķi ir mazā demenču māja un vēl otra māja, kur dzīvo pārējie klienti. Kungi un dāmas atrodas vienā ēkā, bet, protams, atsevišķās istabiņās. Ēdamtelpa un viesu telpa ir kopējas. Tā ka satikties un aprunāties iespējams ēdienreizēs.

Pašlaik pie mums dzīvo 14 klienti, kuru vidū ir viens kungs, bet tieši šodien uzņemsim vēl vienu. Kāpēc vīriešu ir mazāk? Jo kungi līdz pēdējam vēlas palikt savās mājās. Diemžēl joprojām ir saglabājies arī uzskats par pansionātiem, ko senāk sauca par nabagmājām... Protams, atnākot uz «Sirds ostu», priekšstats krasi mainās.

Vai klientu vidū ir arī Valmieras puses cilvēki?

Jā, ir arī vietējie.

Rīgas sociālais dienests saviem senioriem maksā līdzmaksājumu. Kā ir ar Valmieras novada cilvēkiem?

Mēs nelūdzam līdzfinansējumu biznesa attīstībai, bet senioriem, lai viņi šo pakalpojumu var atļauties. Arī Valmieras novada pašvaldība izskata šādu iespēju, ceram, ka tā īstenosies. Tas klientiem būtu ļoti svarīgi.

Vai senioriem ir iespēja «Sirds ostā» uzturēties arī neilgu laiku?

Protams. Mums ir arī klienti, kuri te dzīvo vienu nedēļu un nākamo atkal mājās. Ir tādi, kuru piederīgie, jau laikus zinot, kad, piemēram, brauks komandējumos, uz to laiku piesaka un atved mammīti pie mums. Tiesa, tad, kad rezidence būs piepildīta, var rasties problēmas.

Vēl gribu piebilst, ka neesam cietums. Jebkurā laikā radinieki savu senioru par paņemt uz mājām uz nedēļas nogali, uz pāris nedēļām, var izvest pastaigā ārpus teritorijas. Mēs ļoti cenšamies pielāgoties ģimenes ritmam.

Vai senioram ir iespēja uz rezidenci atbraukt ar dažām savām mantām?

Jā, ir mums klienti, kuriem istabiņā ir savs ledusskapis, televizors un citas mīļas mantas, piemēram, atvest arī savu klubkrēslu vai kumodi. Protams, neapaugot ar seno laiku mēbelēm un lietām, kā arī netraucējot otram istabas biedram.

Cik liela summa kopā ar līdzfinansējumu par klienta uzturēšanos mēnesī sanāk?

Rīgas sociālā dienesta līdzmaksājums par klientiem, kuri rezidencē ierodas no mājām 60 kilometru rādiusā, ir 800 eiro. Dienests izskata iespēju šo kilometrāžu palielināt. Valmierai pašlaik līdzmaksājums cilvēkiem ar Rīgas pierakstu ir 500 eiro. Kopējā samaksa atkarīga no tā saucamajiem profiliem – vieglākām vai smagākām saslimšanām. Tātad, ja kāds rīdzinieks izvēlas dzīvot mūsu rezidencē Valmierā, iesniedzam apliecinājumu un lūgumu Rīgas domei par līdzfinansējumu. Ja klientam Rīgas pieraksts ir ne mazāk par gadu, tad dome piešķir šo līdzfinansējumu. Sakaram ar Valmieras novadu klientam nav jābūt.

Cik darbinieki piesaistīti Valmieras rezidencei?

Deviņi – medmāsa, aprūpētāji, pēc vajadzības piesaistām fizioterapeitu, psihiatru, ģimenes ārstu. Valmierā sadarbojamies ar Strenču klīniku. Visi viņi ir vietējie. Sava ģimenes ārsta pašlaik mums vēl nav, bet, tiklīdz rezidencē būs vairāk klientu, noteikti piesaistīsim arī kādu vietējo ģimenes ārstu, kā tas ir citos mūsu aprūpes centros, jo mūsu klienti šo pakalpojumu ļoti vēlas. Bet medmāsiņa ar katra klienta ģimenes ārstu sazinās.

Vai speciālistu pakalpojumi iekļauti uzturēšanās cenā?

Nē, tie ir ārpakalpojumi, neesam medicīnas iestāde.

Teicāt, ka pacientus vedat pastaigāties. Tepat pagalmā?

Jā, ir arī terasīte, kur iziet paelpot svaigu gaisu.

Vai klientu viesiem noteikts kāds apmeklējumu laiks?

Esam pilnīgi atvērti. Vēlams gan, lai viesi ierastos pēc deviņiem rītā, lai klienti var paēst brokastis, veikt higiēnas pasākumus, un ne vēlāk par astoņiem vakarā, jo seniori diezgan agri iet gulēt.

Ārija, kuru, apmeklējot pansionātu, satikām, stāsta, ka zāles varētu dzert arī mājās, bet, tā kā dzīvesbiedrs ir strādājošs, viena pati pašlaik netiktu galā. Sieviete to labi apzinās, tādēļ uz laiku uzturas te, aprūpētāju pieskatīta un bez mājas rūpēm. Kad kājas labāk klausīs, dosies mājās.

Satikām arī citus iemītniekus. Lai gan sievietes atzina, ka «Sirds ostā» ir viss, kas vajadzīgs, un ir labi, labprātāk dzīvotu savās īstajās mājās, kur jutās brīvākas. Tomēr pašas netika galā, tāpēc piekrita, ka šāds sociālais pakalpojums senioriem ir ļoti nepieciešams.

DEMENCES MĀJĀ. «Sirds ostas» izpilddirektores vietniece Solvita iegriezusies, lai aprunātos un samīļotu omītes. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001