Komersantiem, kas nodarbojas ar ražošanu, tirdzniecību vai importu, tiek piemērots dabas resursu nodoklis par iepakojumu un videi kaitīgām precēm. Tādā veidā valsts sekmē dalīto atkritumu vākšanu, veicinot dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežojot un samazinot vides piesārņošanu ražošanas un realizācijas rezultātā, atbalstot tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un finansiāli nodrošinot vides aizsardzību.
Andreja Upīša iela Valmierā ir viena no gandrīz maģistrālajām ielām, tā savieno pilsētas centru ar Valmieras apvedceļu. Abi ielas gali ir nosacīti labā stāvoklī, bez nopietnas rekonstrukcijas palicis bija viens posms starp Beātes un Rubenes ielu, pie tam nelielais gabaliņš starp Rubenes un Graudu ielu pat vispār bez asfalta seguma. Jau šogad visa Andreja Upīša iela būs asfaltā, jo šovasar uzsākts jau pieminētā ielas posma rekonstrukcijas projekts, par kuru Liesmai pastāstīja Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere Inese Kokenberga:
Lai labiekārtotu teritoriju un uzlabotu automašīnu novietošanu pilsētas centrā pie Valmieras deviņstāvu ēkām un Valmieras Gaujas krasta vidusskolas–attīstības centra, no 2. jūlija notiek Georga Apiņa ielas posma no ielas sākuma līdz Leona Paegles ielai pārbūve un automašīnu stāvlaukumu izbūve pie Valmieras Gaujas krasta vidusskolas–attīstības centra (Leona Paegles ielā 5/7) un daudzdzīvokļu ēkām.
Aizvadītās nedēļas nogalē sarunu festivāls LAMPA pulcēja dažādu jomu pārstāvjus, lai viņi dalītos savā pieredzē. Digital freedom festival (tulk. Digitālās brīvības festivāla) teltī norisinājās diskusija «Uzlauz sevi — palielini savu spēju kapacitāti», kur dažādi runātāji meklēja atbildes uz jautājumiem, kā nodzīvot līdz 120 gadiem un ilgāk un kā palielināt savas darba spējas. Viena no runātājiem bija KRISTIĀNA KALNIŅA, kas ir Rīgas DJ skolas dibinātāja un vadītāja. Viņa dalījas ar savu zāļu skapīti, kas viņai palīdz atjaunot iztērētos resursus.
Valmieras Pilsdrupu estrādē būs skatāma Kauguru pagasta amatierteātra «Vīzija» jaunākā izrāde — Monikas Zīles komēdija «Džentlmenis ar pannu».
Mēneša izskaņā notiks pilsētas svētki, kad svinēsim Valmieras 735. gadskārtu, tāpēc Valmieras Namsaimnieks aktīvi stāda puķes, ravē dobes un pļauj zāli. Apzaļumošanas darbu vadītāja Dzintra Miķelsone atklāj, ka pilsēta vēl nav gatava svētkiem, bet palikuši mazākie darbi — jāpapildina dobes, kur ziemas laikā augi nosaluši, un jāsakārto dažas teritorijas. Aktīvi palīgi uzdevumu izpildē ir jaunieši, kas strādā vasarā trīs nedēļas, izmantojot pašvaldības sniegto iespēju.
Valmieriešiem iecienītā, pareizi attīstītā pastaigu vieta kļuvusi par pieprasītu tūrisma objektu.
Pēdējās nedēļās atkal saasināta uzmanība pievērsta Burtniekam, jo ezerā regulāri un lielā vairumā tiek uzietas bojā gājušas tā sauktās baltās zivis. Drīz novada pašvaldībā sāks strādāt speciāliste, kuras ikdienas pienākumu lokā būs tieši Burtnieku ezerā notiekošais, līdz tam šo jomu pieskata Attīstības nodaļas vadītājs VALĒRIJS SEILIS, pie kura ar jautājumiem par šo problēmu griezās Burtnieks.
Aizvadītajos Līgo svētkos jau tradicionāli dažādās Latvijas vietās tika izrādīta latviešu teātra klasiķa Rūdolfa Blaumaņa luga Skroderdienas Silmačos.
Burtnieku novads uz Latvijas simtgades Dziesmu un Deju svētkiem deleģējis astoņus kolektīvus. Rīgā šonedēļ kopējā svētku dalībnieku pulkā atrodas jauniešu koris Konsonanse Imanta Toča vadībā, Ievas Adāvičas vadītais Valmieras pagasta jauniešu deju kolektīvs Sadancis, trīs vidējās paaudzes deju kolektīvi — Nakte no Rencēnu pagasta Mārītes Saulītes vadībā, Līksme no Matīšu pagasta Ivetas Kļaviņas vadībā un Solis no Valmieras pagasta Daces Ābolas vadībā, senioru deju kolektīvs Ēvele no Ēveles pagasta Irīdas Jukāmes vadībā, Rencēnu aušanas studija Rencēni Gaļinas Birkavas vadībā un Rencēnu pagasta folkloras kopas Rota kapela Valda Meijera vadībā.
Novada pašvaldība uzsākusi veidot Burtnieku ezera muzeju. Tas atradīsies Burtniekos, Jaunatnes ielā 15. Iecerēts, ka ezera muzejā ikviens interesents varēs uzzināt par makšķerēšanas, zvejošanas, burāšanas tradīcijām Burtniekā, arī sīkāk iepazīties ar ezerā dzīvojošajām zivīm, ezera ekosistēmu. Atsevišķa ekspozīcija vēstīs par Burtnieka apkārtnē esošajām akmens laikmeta dzīvesvietām un to izpētes vēsturi.
Burtniekā sestdien un svētdien notika divas sacensības burātājiem. Jau otro gadu pēc kārtas, pārcēlušies uz Burtnieku no Ungura ezera, dalībnieki sacentās Ošu regatē, paralēli tika noskaidroti arī Latvijas čempioni Raceboard un RS:X klasēs. No Burtnieka puses sacensības no Mades Marijas klāja ar fotoaparātu pieskatīja Valmieras vindsērfinga entuziasts un populārās Burtnieka regates organizētājs daudzu gadu garumā Gunārs Zariņš. Viņaprāt, vējš pamatīgi pūtis sportistiem burās jau sestdien, bet svētdien pieaudzis līdz tādam spēkam, ka licis izšķirties par palikšanu krastā ne vienam vien potenciālajam braucējam.
Pagājušās nedēļas nogalē sarunu festivāls LAMPA Cēsīs pulcēja 16000 apmeklētāju. Cilvēku masas bija dzīvs pierādījums, ka nav nepiemērotu laika apstākļu, ir nepiemērots apģērbs — dažs bija ar biezu cepuri, dažs basām kājām. Milzum daudz iespējām un zināšanām bagātas divas dienas, kuru laikā norisinājās 270 pasākumi — augstvērtīgas diskusijas, kultūras pasākumi, izrādes, meistarklases un radošās darbnīcas, kas bija veidotas ikviena gaumei un interesēm. Vairāk nekā 50 šī gada festivāla diskusiju un pasākumu videoieraksti skatāmi http://straume.lmt.lv/lampa.
Gluži vai negribas ticēt, taču pirmdien pagāja apaļi divi gadi, kopš pēc patiešām grandioziem pārbūves darbiem apmeklētājiem tika atklāts Rīgas Motormuzejs. Tā kā arī Rūcamlapa toreiz bija klāt, tad pašam šķiet, ka tas bija pirms gada, nevis diviem... Ko padarīsi — laiks skrien vēja spārniem!
Vasara ir ne tikai motociklu, bet arī traktoru laiks. Ar lieljaudas traktoriem strādā mežā, tīrumā, velk smagas piekabes, pat divas uzreiz, ar jauno ražu uz graudu pieņemšanas punktiem. Savas darīšanas arī pavisam maziem traktoriņiem, kuriem īstā sezona zālienu pļaušanā un dažādos sīkos darbiņos piemājas kartupeļu vagās vai vienkārši lauku sētā.
Vokālais ansamblis «Ēra» turpina Mazsalacas vārdu nest pasaulē.
Pagājušajā nedēļā divas dienas Valmierā pie Hanzas sienas atradās kupols «Daba — mūsu paradīze». Aktivitātes mērķis bija izglītot un informēt sabiedrību, kā izdarīt zaļākas izvēles bērnu ballītēs, forumos, festivālos vai cita veida pasākumos. Kāda ir cena, ko mēs maksājam par piecu minūšu prieku, uzspridzinot gaisā konfeti vai lietojot plastmasas salmiņus?
Jau vairākas reizes Dziesmu svētku laikā Latviju apciemo koris no Sv. Mateja baznīcas Gīterslo, Vācijā. Arī šogad koris kopš piektdienas jau ir svētku dalībnieki Rīgā, koncertē paši un bauda citu sniegumu. Šoreiz speciāli Latvijas ceļojumam ilggadējās diriģentes Petras Hesleres vadībā vienā korī apvienojušies divi Sv. Mateja baznīcas kolektīvi — draudzes koris un vokālā grupa After8, radot jaunu vienību — Mateja After8. Daudzi koristi ir iemīļojuši Latviju, augstu vērtē mūsu kultūras mantojuma bagātības un skaisto dabu; daži dziedātāji Latvijā būs jau sesto reizi.
Svētdien simtiem Valmieru pārstāvošo koru, deju kolektīvu, ansambļu dalībnieki devās uz galvaspilsētu, lai piedalītos krāšņajā Dziesmu un deju svētku gājienā un šonedēļ daudzos svētku pasākumos.
Skrējiensoļojumam Rīga – Valmiera ierasti ir labdarības mērķis — palīdzēt kādam bērnam Vidzemē atgūt veselību, nodrošinot rehabilitācijas pakalpojumus, ja bērnam ir smagi funkcionālie traucējumi. Šoreiz skrējēju sabiedrībai izdevās atbalstīt piecgadīgo Kristu Spirģi no Jaunpiebalgas.