Skola ir mazpilsētas sirdspuksti
Rūjienas vidusskola ir vienīgā vispārizglītojošā vidējās izglītības iestāde Valmieras novadā ārpus tā centra – Valmieras.
Izglītības reforma, skolu tīkla sakārtošana pašvaldībās, kas bija valstī iniciēta reforma, vidusskolas statusu atņēma Naukšēnu un Mazsalacas skolām. Kā Rūjienas vidusskolai klājas? To «Liesma» devās noskaidrot, lai taujātu par iespējām, izaicinājumiem, problēmām.
Spēcina piederību skolai
Iegūt un noturēt sabiedrības uzticību ir izaicinājums, kuru skolas vadība un pedagogi nenoliedz. Katra mācību iestāde ir sardzē par izglītības procesa kvalitāti, skolas reputāciju, bet mazpilsētā dzīve bieži norit kā zem palielināmā stikla.
«Tas nav viegli, bet labi, jo esam blakus, vienas sarunas attālumā,» uzsver Rūjienas vidusskolas direktore LINDA ČĀKURE, sakot, ka skola laukos nekad audzēkņiem nepiedāvās kvalitatīvu izglītību vien, jo šeit ir svarīga piederība skolai, un tas nozīmē strādāt ar sabiedrību, uzrunāt, pārliecināt, ka skola ir iespēju vieta ne tikai bērniem, bet ģimenēm, sabiedrībai kopumā.
«Lai būtu skola no 1. klases līdz vidusskolas 12. klasei, mums ir svarīgi būt interesantiem skolā, lai bērni var radīt sev un pilsētai. Skolas funkcija ir ne tikai izglītot, bet arī piedāvāt dažādas iespējas un uzklausīt. Ļoti svarīgi ieklausīties skolēnos, vecākos, ar lielajiem audzēkņiem atrasties saziņā uz viena pakāpiena. Mēs to varam, mums gadās arī kļūdas, mēs mācāmies, bet tā vēlamies skolu stratēģiski attīstīt,» sacīja direktore, un sarunā viņu papildināja karjeras konsultante INGUNA KŪĶE, un turpināja: «Mums ir aktīva skolēnu pašpārvalde. Šī ir iespēja pašpārvaldes kodolam un virknei ieinteresēto audzēkņu veidot skolas dzīvi, radīt citos ieinteresētību par norisēm, būtisko, arī pārmaiņām, arī pasākumiem. Jaunieši izsaka savu viedokli, to sadzird. Tas ir ļoti būtiski.»
Kvalitāte, atbalsts, pārliecība, ka katrs bērns ir vērtība, katram jādod iespējas izglītoties un attīstīties, diferencēta pieeja izglītības procesā, plašas interešu izglītības iespējas skolā un ārpus tās ir novada ziemeļpuses lielākās mācību iestādes priekšrocības, un ir vēl kāda īpaša iespēja, kas ir sena tradīcija, proti, bērni jau no 1. klases var apgūt ne tikai vispārizglītojošo mācību programmu, bet arī iegūt padziļinātas zināšanas mūzikā, apgūt kāda mūzikas instrumenta spēli. Skolā ir arī plaša sporta bāze, kas pieejama mācību laikā un pēc mācību procesa. Skola organizē sadarbību ar pilsētas kultūras iestādēm, arī Rūjienas Mūzikas un mākslas skolu, piedāvājot gan vairāk iespēju audzēkņiem, gan apvienojot pedagoģiskos resursus.
SKOLOTĀJU ISTABĀ starpbrīdī varējām satikt vien dažus no pedagogiem, kuri ik dienu domā, dara un rada, lai Rūjienas vidusskolā būtu brīnišķīga vide katram bērnam un iegūto zināšanu kvalitāte.
Pārmaiņas bija uz labu
Skolu tīkls Valmieras novadā ir sakārtots. Pārmaiņu laikā bija diskusijas. Pēc reformas Naukšēnu un Mazsalacas skolām ir pamatskolu statuss, bet Rūjiena vidusskolu nosargāja. Tā kā Valmieras novada pašvaldībā vairākkārt uzsvērts, ka līdz 2030. gadam jaunu reformu nebūs, tad iedota zināma stabilitāte.
«Visu smago pārmaiņu laiku es ieturēju distanci, jo šī reforma ir politisks lēmums. Naukšēni ir vieta, kur pati esmu izaugusi, tur skolai ir jābūt! Tāpat skolai ir jābūt Burtniekos, Rencēnos, jo skola ir dzīvesvietas sirdspuksti. Es joprojām esmu par to, ka pirmsskolai, pamatskolai ir jābūt pēc iespējas tuvāk bērna mājām, bet vidusskolā tas ir citādi. Klasē jābūt ap 15 skolēniem, tā ir pārliecība. Ja tā nav, tad jauniešiem pietrūkst konkurences. Ja pamatskolā mēs mācām mācīties, mēs palīdzam iegūt izglītību, tad vidusskolā jābūt spēcīgai motivācijai mācīties, jākonkurē audzēkņiem savā starpā par zināšanām, par labāku izglītību,» tā Linda Čākure, sakot, ka Rūjienā tas izdodas. Ja 10. klasē nākamajā mācību gadā būs vairāk par 31 mācīties gribētāju, tad tikšot atvērtas paralēlklases. Vidusskolas plūsmā mācās arī naukšēnieši, mazsalacieši un Rūjienas vidusskolas 9. klašu absolventi.
«Pērn pamatskolas plūsmā, vidusskolas plūsmā pienāca skolēni klāt. Mums pats svarīgākais – kā viņi jūtas? Kā bērni pieņem pārmaiņas? Es to esmu jautājusi vienam un otram, un tiešām skolēni saka, ka pie mums viņiem patīk,» sacīja skolas mūzikas virziena metodiķe DIGNA GAILĪTE, par kuras vadīto programmu «Liesma» rakstīs atsevišķi, analizējot tās piedāvājumu un iespējas talantu attīstībā.
Cik liela šodien ir mazpilsētas vidusskola? Rūjienas vidusskolu par savu sauc 470 audzēkņi. Skolā strādā 65 skolotāji un 19 tehniskie darbinieki. Rūjienas vidusskola reformas laikā ieguvusi arī uzņemošās un piekļuves skolas statusu.
«Kā uzņemošā izglītības iestāde esam mēs un Valmieras 2. vidusskola, un tas nozīmē, ka par finansējumu, kas sekoja pārkārtotajām skolām, mēs varējām veikt remontus, esam izveidojuši izcilu orķestra klasi, izdevies uzlabot IT pieejamību. Esam spēcinājuši ķīmijas, fizikas, dabaszinātņu jomu, top dabaszinību laboratorija. Bet piekļuves statuss tiek piešķirts pierobežas skolām. Vidusskola varētu darbu turpināt arī tad, ja vidusskolas posmā būtu mazāks skolēnu skaits, bet mums pašlaik pietiek, un ceram uz stabilitāti vairāku gadu garumā. Vidusskolas posmā pie mums pašlaik mācās 70 skolēni,» tā skolas direktore.
INFRASTRUKTŪRA, kas saliedē sabiedrību. Rūjienas vidusskolā ir izcila sporta bāze, kuru izmanto gan audzēkņi, gan rūjienieši, apkārtnes ļaudis, cenšoties būt kustībā, dzīvojot aktīvi un veselīgi.
No rīta līdz vakaram
Izglītību bērni iegūst divās skolas ēkās. Mazajā skoliņā mācās 1. līdz 3. klašu audzēkņi. Dienā, kad ciemojāmies, visi bija Ziemassvētku gaidās.
«Bērniem šeit ļoti patīk. Mūsu skola ir mūsu pasaule, kur viņi mācās un pavada lielāko dienas daļu. Liela mazo klašu ēka, piekrītu, ir mums katrai klasei pa plašam kabinetam un arī skaista aktu zāle, kur sanākt kopā,» sākumskolēnu mācību un atpūtas telpas izrādīja skolotāja LAILA VIRSE, kuras audzināmā klase ir trešā. Nevienā no sākumskolas klašu grupām audzēkņu netrūkst. Ir paralēlklases un katrā zināšanas apgūst 20 un vairāk audzēkņu.
Skola sadarbojas ar Rūjienas pirmsskolas izglītības iestādi, un jau tagad zināms, ka audzēkņu 1. klasēm arī nākamajā mācību gadā netrūks.
Pamatskolas plūsmā skolēnu skaits aug, jo Rūjienas vidusskolu par savējo sauc ne tikai rūjienieši, bet arī bērni no Lodes, Vilpulkas, Jeriem, Sēļiem, Ipiķiem, Naukšēniem, uz skolu brauc arī bērni no Ērģemes, Kārķiem, Rencēniem, Lizdēniem.
«No laika gala esam sakārtojuši sabiedriskā transporta plūsmu, skolas autobusu maršrutus. Ja ģimene izvēlas savam bērnam mūsu skolu, tad mums jāizdara viss, lai bērns pēc iespējas ērtāk nokļūtu skolā un arī atgrieztos mājās,» uzsver Linda Čākure.
Ja mācību stundas ilgst līdz diviem, trim dienā, tad pēc stundām pamatskolēniem un vidusskolēniem ir visas iespējas piedalīties interešu izglītībā.
«Iespēju ir daudz: trases automodelisms, kori, ansambļi, jaunsargi, modernā deja un tautiskās dejas, smagatlētika un ugunsdzēsēju pulciņš. Vidusskolēni dejo kultūras centra kolektīvā «Denči», un arī pasākumus mēs rīkojam ne tikai skolā, bet ārpusē. Svētkos skolas pasākumus kultūras centrā var apmeklēt ikviens interesents. Mums ir laba sadarbība ar pilsētas kultūras centru. Sporta pulciņi, nodarbības, ļoti daudz iespēju jauniešiem un visiem rūjieniešiem ir mūsu vidusskolas telpās,» stāstīja direktora vietniece audzināšanas jomā BAIBA RIEKSTIŅA.
Novada izpratnei jāmainās
Stabilitātei vajadzīga kvalitāte, atgriežamies sarunā pie reiz jau uzsvērtā. Kvalitatīva izglītība iespējama, ja bērniem plašs redzesloks.
«Man sanāksmēs, sarunās pašvaldībā saka «tu atkal par finansējumu transportam», bet tas mums tiešām ir svarīgs. Ja šīs izmaksas lauku skolām ir dārgākas, tad tās objektīvi ir augstākas,» tā direktore Linda Čākure, uzsverot, ka izpratnei par ārpus pilsētas skolu izmaksām ir jāmainās.
«Bērnam ir jāredz ārpus Rūjienas. Labi, ka ir pie mums uzņēmējdarbība, bet tā ir daudzpusīga. Valmieras skolas noslēdz sadarbības līgumus ar IT uzņēmumiem, ar slimnīcu, un mēs to gribētu darīt, bet kā? Kā mūsu bērni pirmdien pulksten deviņos lai nokļūst Vidzemes slimnīcā? Mums vajag transportu! Uz olimpiādēm vajag transportu, koriem un ansambļiem uz skatēm to vajag, jo viss notiek Valmierā, Rīgā, un tās ir reālas izmaksas,» paskaidroja direktore, uzsverot, ka vajadzīgais ir skolas un katra audzēkņa konkurētspējas veicināšanai.
Kopā ar pedagogiem iepazinām arī skolas sporta infrastruktūru: zāles, telpas individuālām nodarbībām, stadionu ārpusē, kur skrejceļš, sporta spēļu laukumi, arī slidotava ziemā.
«Tā visa ir sporta infrastruktūra, kuru izmanto ne tikai mūsu skolēni, bet iedzīvotāji, tātad novada iedzīvotāji. Mēs nodrošinām, uzturam par izglītības iestādes līdzekļiem. Sanāk tāds Rūjienas olimpiskais centrs, kā sakām, mazais VOC par skolas budžetu,» tā šajā diskusijā iesaistītie, uzskatot, ka sporta bāze ir nepieciešams resurss vietējai sabiedrībai. Tas ir stāsta turpinājums par to, ka skola ir atvērta sadarbībai, ka skola ir atvērta arī jaunajam, idejām, sarunām, jo skola ir dzīvības nesējs.
VIENĪGĀ VIDUSSKOLA Valmieras novada lauku pusē. Rūjienas vidusskolu par savu sauc 470 audzēkņi, 65 skolotāji un teju divi desmiti tehnisko darbinieku, kā arī rūjienieši un apkārtnes ļaudis, kuri mazpilsētu bez plašas un gaišas skolas ēkas nemaz nevar iedomāties. Ārijas Romanovskas foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv