Iespēja pilnvērtīgākai dzīvei

Daudziem grupu dzīvokļu iemītniekiem šī ir iespēja dzīvot vispilnvērtīgāko dzīvi, kāda vien viņu veselības stāvokļa robežās ir iespējama. Vairāk par grupu dzīvokļiem, par to, kāpēc tie ir nepieciešami, stāsta INGA BRENTE-MIEZE, Latvijas Samariešu apvienības Vidzemes un Latgales sociālo pakalpojumu vadītāja.

Grupu dzīvokļu atrašanās vietas

Latvijas Samariešu apvienības pārziņā ir četri grupu dzīvokļi Valmieras novadā – Naukšēnos, Rūjienā, Mazsalacā un Valmierā. Iepriekš bija trīs, bet ar šo gadu ir četri, jo Naukšēnos norisinājās reorganizācija. Tur vairs nav specializēto darbnīcu, bet ir izveidots grupu dzīvoklis ar trim vietām. Specializētās darbnīcas, kas bija Naukšēnos, šobrīd ir pārceltas uz Mazsalacu. Naukšēnos specializēto darbnīcu dalībnieku skaits bija salīdzinoši neliels, tāpēc šķita loģiski, ka pasniedzējs Armīns Seņkāns, braucot uz Mazsalacu, pa ceļam aizved tos dažus darbnīcu klientus, nevis darbnīca tiek uzturēta Naukšēnos uz vietas, jo tas nebija ekonomiski pamatoti.

Grupu dzīvokļi ir pilnībā piepildīti. Ir bijušas reizes, kad kādi klienti mainās, bet neilgā laikā šī vieta atkal tiek aizpildīta. Nevarētu teikt, ka šobrīd ir ļoti garas rindas uz pakalpojumu, tomēr pieprasījums ir pastāvīgs. Tāpēc, ja kāds no klientiem atgriežas mājās vai saprot, ka dzīve sociālās aprūpes centrā viņam būs piemērotāka, vieta ilgi nestāv tukša.

Grupu dzīvoklis – kas tas ir

Vispirms jāsaprot, ka grupu dzīvoklis ir mājvieta cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tas ir viņu mājoklis, un tam ir pakārtots pakalpojums, kas viņiem šeit tiek nodrošināts. Klienti šeit dzīvo un apgūst patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes un iemaņas. Pamatā tā ir sadzīvei un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju veidošana un attīstīšana. Katram zināšanas un prasmes ir atšķirīgā līmenī. Kāds, atnākot dzīvot uz grupu dzīvokli, sadzīvē nepieciešamās prasmes nav apguvis vispār, savukārt citam tās ir tikai jāpilnveido un jāattīsta. Tāpēc jāsaprot, ka grupu dzīvoklī dažādi pakalpojumi tiek sniegti kompleksi un nav dalāmi cits no cita.

Darbinieki iemītniekiem palīdz gan praktiski, piemēram, ikdienas darbos, lai iemītnieks varētu patstāvīgi veikt nelielus remontdarbus, nomaksāt rēķinus un pagatavot maltītes, gan ar padomu problēmu risināšanā, dažādu iespēju saskatīšanā un piemērotāko risinājumu izvēlē, motivējot klientus izvērtēt savas iespējas un piepildīt savus sapņus. Finanšu pratība ir tā joma, kur lielai daļai klientu nepieciešama regulāra palīdzība, atgādinājumi un informācijas sniegšana.

Protams, mūsu galvenais mērķis ir tuvināt klientus patstāvīgai dzīvei. Citiem tas nozīmē saglabāt prasmes un zināšanas esošajā līmenī, lai tās ar laiku nepasliktinātos un klients varētu turpināt dzīvot grupu dzīvoklī. Tas gan nenozīmē, ka ārpus grupu dzīvokļa šie cilvēki varētu dzīvot pilnībā patstāvīgi, jo, tiklīdz viņi iziet ārpus šīs vides, trūkst atbalsta mehānisma un lielākajai daļai regress iestājas ļoti ātri. Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, psihiskiem, garīgiem vai cita veida traucējumiem, ir nepieciešams atbalsts. Lai kā mēs gribētu, ir lietas, ko vienkārši nespējam mainīt, piemēram, diagnozi. Tāpēc daļai klientu šis atbalsts būs nepieciešams visu mūžu. Daļai ikdienā ir jālieto medikamenti, un tam nepieciešami regulāri atgādinājumi. Darbinieki nepieņem lēmumus klientu vietā, ja vien nav noteikts, ka klientam ir ierobežota rīcībspēja. Mēs cenšamies ļaut viņiem mācīties no savas pieredzes. Tas ir normāls dzīves process, ka reizēm nākas kļūdīties. Protams, tas tiek pieļauts tikai tad, ja netiek apdraudēta viņu veselība, dzīvība vai apkārtējie cilvēki. Tas, ka darbinieki pastāsta par iespējamajām sekām, ne vienmēr dod vēlamo efektu.

Ja mūsu ikdiena ir doties uz darbu un strādāt, tad viņi arī dodas uz darbu, dienas centru vai specializētajām darbnīcām un vakarā atgriežas grupu dzīvoklī, tāpat kā mēs atgriežamies mājās. Dienas laikā viņi apgūst un nostiprina sadzīves, darba prasmes, lai ikdienā spētu veikt pašaprūpi un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

VALMIERAS GRUPU DZĪVOKLĪ kopīgiem spēkiem tiek veikta uzkopšana.

Darbs ilgtermiņā un izaugsme

Jau ir pagājuši vairāk nekā seši gadi, kopš atvērām pirmo grupu dzīvokli Valmierā, un varu teikt, ka grupu dzīvokļa iemītnieku prasmes šajā laikā ir izveidojušās un nostiprinājušās. Protams, tas, cik ātri katrs kaut ko apguva, ir ļoti individuāli. Viens varēja ļoti daudz ko iemācīties nedēļas laikā, kamēr citam bija nepieciešams krietni ilgāks laiks.

Tomēr paradokss ir tajā, ka to ir ļoti grūti pamanīt, jo, ienākot grupu dzīvoklī, cilvēks varētu nodomāt: paskat, šis cilvēks pats prot izmazgāt veļu vai izvārīt zupu. Taču īsti jau neredz to darbu, kas ir ieguldīts, lai nonāktu līdz šīm prasmēm, un to, kāds atbalsts nepieciešams, lai šīs prasmes saglabātu. Mums tas varētu šķist pašsaprotami, piemēram, ielikt mazgāties veļu, jo kas tur ko nemācēt. Tomēr tās ir viņu ikdienas mazās uzvaras, ko sabiedrība var nesaredzēt kā milzīgu ieguvumu no šī pakalpojuma.

Katrs no klientiem jūt gandarījumu, ka pats var ieslēgt plīti, pagatavot ēst vai izdarīt jebko citu, kas ikdienas sadzīvei ir nepieciešams. Iepriekš šīs lietas viņi nedarīja nevis tāpēc, ka negribēja, bet bieži vien tāpēc, ka, dzīvojot ģimenē, ir saskatāma pāraprūpe. Protams, tas tiek darīts ar vislabākajiem nodomiem, taču, izdarot kaut ko otra cilvēka vietā, viņam neveidojas ne zināšanas, ne prasmes, ne izpratne. Savukārt, ilgstoši dzīvojot sociālās aprūpes centros, cilvēki pierod pie konkrēta režīma, un tur visu izdara darbinieki. Tāpēc, paskatoties uz to, kādi klienti ienāca grupu dzīvokļos un kādi viņi ir tagad, izaugsme ir patiesi manāma.

Valmierā grupu dzīvokļa iedzīvotāji ir jau tik patstāvīgi, ka negribas ticēt, ka šiem cilvēkiem kādreiz nav bijušas sadzīves prasmes. Tomēr ir pagājuši vairāki gadi, lai šīs prasmes izveidotu, un jāatzīst, ka reizēm atbalsts joprojām ir nepieciešams. Savā ziņā tas ir kā laipošanas process, saskatot, kur atbalsts patiešām ir vajadzīgs un kur klients jau sāk pierast, ka darbinieks viņam palīdz, un pats vairs necenšas attīstīt prasmes. Darbiniekam ir ļoti labi jāizjūt klients, jāredz viņš darbībā, un tikai tad var sniegt tieši tādu atbalstu, kāds nepieciešams. Tāpēc šeit strādā pēc principa: redzi, dzirdi, jūti. Tikai uz teoriju balstīties nevar, jo katrs cilvēks ir individuāls. Ir jāseko līdzi tam, kas sagādā grūtības, lai varētu tās pārvarēt.

GATAVOJOT KOPĪGU MALTĪTI Rūjienas grupu dzīvoklī. Foto no Latvijas Samariešu apvienības arhīva

Darbinieki

Varu teikt, ka grupu dzīvokļos ir stabili kolektīvi ar nelielām darbinieku izmaiņām. Protams, ik pa laikam kaut kas mainās, jo dzīve ir dzīve, un, ja darbiniekam rodas iespēja vai vēlme kaut ko mainīt, tad šī iespēja ir jāizmanto. Tomēr, ja kāds aiziet, atrast vietā jaunu darbinieku nav vienkārši, jo darbs ir ļoti specifisks. Ir jāapzinās, ka gada griezumā var nākties stāstīt vienu un to pašu katru dienu un nākamajā dienā, atnākot uz darbu, saprast, ka viss jāskaidro no jauna, jo tiek uzdots tieši tas pats jautājums, kas vakar. Darbiniekam ir jābūt pacietīgam, mierīgam un ar spēju pieņemt, ka tā var būt. Un, ja, pusgadu stāstot un skaidrojot vienu un to pašu, izdodas panākt, ka klients kaut nedaudz izmaina sava jautājuma būtību, tas jau ir ļoti daudz. Jāsaprot arī, ka grupu dzīvoklī klientu ienākumi nav lieli, dažiem pat ir trūcīgā statuss. Ja, piemēram, klienta ienākumi ir 280 eiro mēnesī, tad arī darbiniekam palīdzēt iemācīt finanšu pratību ir diezgan liels izaicinājums, jo kopā ir jāizvērtē prioritātes un jāiemācās saplānot tā, lai visām pamatvajadzībām pietiktu.

Ikdiena ārpus grupu dzīvokļa

Grupu dzīvoklī klienti pa dienu neatrodas. Protams, ir izņēmuma gadījumi, ja jādodas pie ārstiem vai uz tikšanos ar sociālo dienestu, kā arī tad, ja gribas paņemt kādu atpūtas dienu, vai veselības stāvokļa dēļ nav iespējams apmeklēt dienas aprūpes centra, specializēto darbnīcu vai citus pakalpojumus. Ikdienā viņi apmeklē dienas centru vai specializētās darbnīcas. Ir arī tādi, kas iet uz darbu.

Mums ir arī projekts kopā ar Valmieras Attīstības aģentūru un zviedru partneriem. Latvijas Samariešu apvienība ir izveidojusi sociālo uzņēmumu «Samariešu darbnīcas», un mēs mēģinām lauzt ceļu uz darba tirgu ar dažādiem paņēmieniem.

Darba devēji šobrīd bieži nav gatavi nodarbināt cilvēku ar invaliditāti, jo reizēm uzņēmējiem pietrūkst atbalsta, lai šo cilvēku integrētu konkrētajā darba vietā, lai neveidotos konflikti vai citas problēmas. Mēs sniedzam pakalpojumu uzņēmējiem: viņi slēdz ar mums līgumu par konkrētu pakalpojumu, savukārt mēs no savas puses piesaistām cilvēku, kurš šo darbu vislabāk varētu veikt.

KLIENTE GITA OZOLA savā istabiņā Mazsalacas grupu dzīvoklī. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001