Vidzemes Augstskolā – moderna pieeja studijām

Patlaban Cēsu ielas ēkā sadarbībā ar Valmieras attīstības aģentūru un Valmieras Biznesa inkubatoru top Inovāciju kvartāls.

Par un ap augstskolu, studijām un pētniecību aicinājām uz sarunu ANŽELU JURĀNI-BRĒMANI, Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāni.

Vidzemes Augstskola ir daļa no Valmieras novada izglītības sistēmas – kā jūs tur iekļaujaties?

Manuprāt, ļoti labi, mēs sadarbojamies ar citām izglītības iestādēm, un šī sadarbība kļūst aizvien ciešāka. Pirms kādiem padsmit gadiem gribējās teikt, ka esam ļoti savrupi, taču ar katru gadu sadarbība stiprinās.

Ja runā par reģionālajām augstskolām, tad mēdz teikt, ka tādai augstskolai ir jāsagatavo reģionam nepieciešamie speciālisti. No vienas puses jā, bet tajā pašā laikā – nedomāju, ka tuvākajā laikā mēs šeit sagatavosim pedagogus vai ārstus, kuri arī ir ļoti nepieciešami reģionā. Līdz ar to jāsaprot, ka reģionāla augstskola nevar nodrošināt visu spektru, kas vajadzīgs reģionam. Nozares, kurās šeit var iegūt izglītību, ir mūsu vēsturiskās nozares, pēdējos gados nākusi klāt koka ēku būvniecība un ilgtspējīga ēku būvniecība – šie speciālisti ir nepieciešami ne tikai reģionam.

Vidzemes Augstskola ir labs turpinājums mācībām šī reģiona skolēniem. No pieredzes gan varu minēt, ka ir apstāklis, ar ko jārēķinās – Valmieras skolēniem, kas šeit mācījušies 12 gadus, tomēr gribas iet studēt uz Rīgu. Galvaspilsētas faktors nostrādā, bet ir bijuši gadījumi, kad otrajā, trešajā kursā Rīgas faktors ir kļuvis neatbilstošs, un notiek pārnākšana uz mūsu augstskolu. Tomēr ir pārējais reģions, no kura pie mums nāk studēt. Mums katru gadu ir pārskati par to, no kuras vietas jaunietis ir atnācis studēt. Kurzemes reģions nav tas pats daudzskaitlīgākais, bet ir arī no turienes, ir arī no Rīgas, tāpat arī no Latgales un Zemgales. Visi reģioni pie mums ir pārstāvēti!

Vai pareizi saprotu, ka nesen jūs atjaunojāt studiju programmas?

Studiju programmas tiek atjaunotas laiku pa laikam. Tomēr aizvadītajā gadā bija nozīmīgi notikumi – Sabiedrības zinātņu fakultātē uz sešiem gadiem ieguvām akreditāciju studiju virzienam «Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija» un tam atbilstošām bakalaura un maģistra studiju programmām. Arī Inženierzinātņu fakultātē ir svaigi uz sešiem gadiem akreditēts studiju virziens «Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne», kurā ir gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora studiju programma. Akreditācijas laikā tad ciešā sadarbībā ar darba devējiem, nozares ekspertiem un augstskolas programmas absolventiem pārskatīts un pilnveidots programmas saturs, sniegtas atsauksmes un atzinumi. Tas viegli nenāca, bija daudzas dažādas sarežģītas lietas, tomēr tas ir izdarīts, un tas mums dod pārliecību darboties arī turpmāk.

Svarīgi, ka, atjaunojot programmas, tiek veidota sadarbība gan ar uzņēmumiem, gan ar pašvaldību, jo tomēr tiek sagatavoti nākotnes speciālisti.

Jā, tas ir nenoliedzami, ka jāveido sadarbība gan ar reģionu, gan ar pašvaldībām. Tā mums ir diezgan sena un ierasta prakse, kas aizsākās jau programmu tapšanas laikā. Tas ir nepieciešams arī programmas rezultātu izvērtēšanai, jo rezultāts ir mūsu absolventi. Valsts pārbaudījumu komisijās klasiski ir arī nozares pārstāvji, tajā skaitā arī reģiona pārstāvji.

Vidzemes Augstskolā ir ne tikai akadēmiska pieeja, bet arī praktiska, un studentiem ir jāiet prakses. Vai jaunieši iet un gūst pieredzi arī vietējos uzņēmumos?

Jā, tā arī ir. Reģiona ieguvums ir jaunie speciālisti, kuriem studiju procesa laikā ir nepieciešams iziet praksi un gūt pieredzi savā jomā. Vēlāk, pabeidzot studijas, viņi ir ieinteresēti atrast šeit darbu. Var teikt, ka gadu laikā Vidzemes Augstskola pamazām ir piepildījusi gan Valmieru, gan Valmieras novadu, gan arī visu reģionu ar jaunajiem speciālistiem, kas šeit pabeiguši studijas.

Vai jums ir arī kādi dati, kas varētu parādīt, cik absolventu paliek strādāt Valmierā, cik aiziet uz citām pilsētām vai pat uz ārzemēm?

Es par to painteresējos, mums ir izveidotas aptaujas mūsu absolventiem par viņu turpmākajām gaitām, bet skumjais stāsts ir tāds, ka šīs aptaujas ir brīvprātīgas un ne visi ir tik apzinīgi, ka šīs aptaujas aizpilda. Arī ne visi jautājumi, kas ir anketā, ir obligāti, līdz ar to netiek norādītas tādas detaļas. Mums arī nav jautājuma par reģionu vai pilsētu, bet tikai par valsti, līdz ar to šobrīd varam pateikt, cik absolventu ir palikuši Latvijā un cik devušies strādāt uz ārzemēm. Ir jāņem arī vērā, ka jauni cilvēki maina gan dzīvesvietas, gan darbavietas, jo cilvēki ir mobili. Tad šī informācija būtu regulāri jāatjauno, un tas prasa resursus.

Tomēr, dodoties darba gaitās reģionā, mēs satiekam savus absolventus. Ļoti bieži tas ir tūrismā, kad satiekam absolventus kādā tūrisma objektā. Protams, visus mūsu absolventus es nezinu, bet dažkārt ir tā, ka, arī nepazīstot konkrēto cilvēku, viņš liekas redzēts, un tad ir vēlme pajautāt, vai viņš ir Vidzemes Augstskolas absolvents. Tas pats notiek arī komunikācijā un medijos, arī IT nozarē – mūsu absolventi ir mums apkārt, un viņus satiekam ikdienā. Arī, dzirdot par kāda studenta sasniegumiem vēlāk dzīvē, ir prieks, ka viņš ir mūsējais.

Vidzemes Augstskola piedāvā doties Erasmus programmā studēt vai arī iziet praksi. Studenti izmanto šo iespēju?

Šeit atkal ir jāpiemin pandēmija, jo situācija pirms un situācija pēc tās ir atšķirīga. Precīzi par situāciju tieši pirms pandēmijas es nemācēšu komentēt, bet zinu, ka kādreiz, kad es strādāju administratīvajā darbā studiju daļā, – mūsu studenti brauca ļoti labprāt un izmantoja šo iespēju. Salīdzinot ar citām Latvijas augstskolām, mūsu studentiem bija laba iespēja braukt Erasmus studijās un praksē, jo, lai gan bijām maza augstskola, bijām noslēguši diezgan daudz starptautisko līgumu. Tomēr šobrīd – un to saka arī ārvalstu augstskolas – studenti braukt studēt vai iet praksi uz citām valstīm īsti negrib. Jā, ir daļa studentu, kas aizvien dodas Erasmus, bet tie skaitļi, kas bija pirms kādiem desmit gadiem, vēl nav sasniegti. Studenti šobrīd vairāk ir iekūņojušies savā mājā, savā valstī, un neraisās vēlme doties uz citām valstīm un izmantot visas šīs sniegtās iespējas. Jāsaprot, ka tā ir pavisam cita studiju un izdzīvošanas pieredze, jo tās tomēr nav dažas dienas vai nedēļas – tie var būt trīs mēneši, tas var būt pusgads vai pat gads. Pēc tam, arī atgriežoties mūsu augstskolā, studenti citādi skatās uz studijām šeit, uz sadarbību ar saviem kursabiedriem, un dažkārt tā ir pievienotā vērtība ne tikai pašam studentam, bet arī docētājam.

Vidzemes Augstskola ir daļa no Eiropas augstskolu tīkla E³UDRES². Kāpēc ir svarīgi, ka augstskola ir daļa no šī tīkla? Ko tas dod studentiem?

Tas ir nozīmīgs punkts mums, mazas reģionālas augstskolas, pastāvēšanā. Mēs šobrīd esam kļuvuši neatkarīgi, nevienai citai augstskolai nepiesaistīti, un pieļauju, ka daļa nopelna ir tajā, ka mēs esam iesaistījušies šajā Eiropas augstskolu asociācijā. Vēl pievienotā vērtība ir tas, ka mums ir garantēti, zināmi partneri dažādos projektos, dažādās aktivitātēs. Skatoties no studenta perspektīvas – viņš iegūst izglītību Eiropas Universitātē. Jau šobrīd ir notikuši vairāki projekti, kuros bijušas tā saucamās dzīvās laboratorijas jeb Living labs. Tās ir modernas metodes, kurās tiek izmantota problēmu risināšana intensīvo programmu laikā. Mūsu studenti ir braukuši gan uz citām augstskolām, gan tas ir noticis pie mums. Tas studentiem dod jaunu, starptautisku pieredzi un sadarbības.

Katrai studiju programmai ir iespēja šādu pieredzi gūt?

Formāli nav nekādu ierobežojumu, un sanāk, ka visas studiju programmas tādā vai citādā veidā var tikt iesaistītas. Šeit gribu uzsvērt, ka Vidzemes Augstskolā var gūt trīs veidu pieredzi – akadēmisko, profesionālo un starptautisko. Iespējams, ka ir kādi studenti, kas studiju laikā šo starptautisko pieredzi neizmanto, bet iespēja piedalīties ir nodrošināta.

Saprotu, ka studiju laikā var tikt piesaistīti arī kādi ārzemju docētāji?

Jā, ir iespējams studiju kursā uz kādām dažām lekcijām uzaiciniet vieslektoru. Ir arī vieslektori, kas katru gadu vai katru otru gadu docē šo kursu no a līdz z. Ir gan docētāji no ārzemēm, gan tajā pašā laikā ir arī lektori no konkrētās nozares. Var teikt, ka nozares speciālisti docē mazāk akadēmiski, tomēr to dara caur savas profesionālās pieredzes prizmu.

Vidzemes Augstskolas gan mācībspēki, gan studenti ir spēcīgi arī pētniecībā.

Jā, iepriekšējā zinātnes invertējumā mums ir apaļš trīs no piecām ballēm. Tiem, kuri ir mācījušies pēc piecu baļļu sistēmas, var likties, kā tas var būt, ka ir tikai trīs, bet tas ir ļoti labs vērtējums, kas palīdzēja mums palikt neatkarīgiem. Mēs piedalāmies dažādos pētniecības projektos, ir arī dažādi individuāli pētījumi, tāpēc arī pētniecība ir viena no spēcīgajām jomām, uz kurām balstāmies.

ANŽELA JURĀNE-BRĒMANE.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023