Kadrija Mičule

31 gads nemanot aizskrējis kopš Baltijas ceļa saviļņojošajiem notikumiem, kuri vienoja tautas un ar laiku ļāva gūt neatkarību Baltijas valstīm.

Gatavojoties Naukšēnu novada svētkiem, jau ziemā radās doma Ķoņu kalna dienas programmu papildināt ar mākslas izpausmēm. Ļoti iederīga kalna videi šķita mākslas forma – Land Art. Uzziņai: Land Art (lendārts, zemes māksla) jēdziens radies 20. gadsimta 60. gados ASV. Lendārta mākslas darbi tiek radīti dabā, izmantojot dabas materiālus, veidojot gan ļoti iespaidīgu un lielu formu darbus, kuri vairāk līdzinās vides mākslas objektiem, gan minimālistiskus, niansētus darbus, kuri kļūst par dabas ainavas sastāvdaļu – kādu laiku saglabājas, bet tad – iestrādājas zemē, pazūd mežā vai aizskalojas upē.

Stāsti ir ap mums un mūsos – mantoti un sacerēti, dzirdēti un lasīti, piedzīvoti un izfantazēti. Stāsti ir mūsu dzīves neatņemama daļa, un to klātbūtne ikdienas un svētku situācijās ir tik paš­saprotama, ka reizēm grūti iedomāties, kāpēc par to vajadzētu īpaši runāt un kur tad nu vēl to mācīties stāstīt, jo mēs taču jau tāpat katru mīļu dienu runājam, stāstām un šajā informācijas pārbagātībā... (ne)klausāmies.*

Projekta Ķoņu dārgumus meklējot ietvaros laikā no maija līdz jūnijam notika vairākas teorētiskās nodarbības, kurās dalībnieki kartē iezīmēja, viņuprāt, pie Ķoņu vērtībām pieskaitāmās vietas, lietas, prasmes, cilvēkus. Ne vienreiz vien nodarbībās, meklējot tālākus ideju risinājumus, tikāmies ar mūsu mentori, starptautiskās biedrības Culturelab pārstāvi Ilonu Asari, Amatas novada un Āraišu kopienas pārstāvēm, kas ar savu pieredzi iedrošināja mūs rīkoties tālāk. Teorētiskās nodarbības Zirgu pasta stacijā apmeklēja 3 līdz 8 cilvēki, atkarībā no tēmas.