Juris Mūrnieks

Jau labu laiku masu mediju uzmanības centrā ir Igaunijas lēmums būtiski pazemināt akcīzes nodokli alkoholam un tam sekojošā Latvijas atbildes reakcija. Domāju, visi saprot, ka būtisku valsts budžeta ieņēmumu daļu veido akcīzes nodoklis. Latvijā to piemēro naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un alum. Tāpat papildus maksājam par dabasgāzi un kafiju, kā arī dažām citām precēm. Akcīzes nodokļa likmi nosaka katra valsts individuāli, un tā var būtiski atšķirties.

Tuvojas kārtējais 16. marts. Formāli tā nav ne svētku, ne arī piemiņas diena. Oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā Latviešu leģiona piemiņas diena bija tikai 1999. gadā. Pēc tam, vadoties pēc principa «pasaule mūs nesapratīs», Latviešu leģiona atceres diena kļuva par samērā plaši atzīmējamu privātu pasākumu, kurā daži simti bijušo karavīru, viņu tuvinieku un draugu arī šogad piedalīsies dievkalpojumā, dosies pie Brīvības pieminekļa un noliks ziedus brāļu kapos Lestenē. Atcerēsies jaunību, bojā gājušos cīņu biedrus, sapni par «brīvības cīņu vēstures atkārtošanos». Kas gan tur slikts?

Šā gada 18. novembrī Latvija pievienosies Eiropas valstīm – simtgadniecēm. Pirms simt gadiem Latvijas politiķi spēja vienoties un proklamēt neatkarīgu, demokrātisku valsti, kurā ietilpa visi vēsturiski etnogrāfiskie novadi, to skaitā Latgale, kura ilgstoši bija atradusies Vitebskas guberņā.

11. novembris Latvijas iedzīvotājiem neapšaubāmi sais-tās ar Lāčplēša dienu. 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija ar sabiedroto atbalstu atbrīvoja Pārdaugavu no Bermonta karaspēka daļām un izcīnīja vienu no svarīgākajām uzvarām Brīvības cīņās.

13. Saeimas vēlēšanas aizvadītas. Sestdienas un svētdienas «gaidīšanas svētki» beigušies. Kā tika prognozēts, jaunajā Saeimā iekļuvuši septiņu politisko spēku pārstāvji.

13. Saeimu vēlēsim sestdien, 6. oktobrī. Sen pagājuši tie laiki, kad balsojām par vienīgo pareizo partiju un vienīgo tās izraudzīto kandidātu. Dažreiz varējām arī nenobalsot, bet rezultātu tas neietekmēja – gan jau kāds gādīgs cilvēks dienas beigās nobalsoja par neatnākušajiem. Tagad izvēle jāizdara katram pašam.

Pēc ilgām diskusijām Latvijas valdība apstiprināja pedagogu minimālās algas likmes palielināšanu līdz 710 eiro par likmi. Vajadzētu priecāties, jo pēc nodokļu nomaksas skolotāji, iespējams, saņems nedaudz vairāk. Padomju laikā būtu jāsaka paldies partijai un valdībai.

Kārlim Augustam Vilhelmam Ulmanim 4. septembrī apritēja 141. dzimšanas diena. Ja Latvijas vēsture būtu citāda, varbūt šī diena būtu valsts svētki. Neviens nevar noliegt to, ka Kārlis Ulmanis bija spilgta personība, izcils politiķis. Viņš bija viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs. Astoņas reizes bijis Ministru prezidents. Vienīgais, kura sakarā lietojam apzīmējumu «Ulmaņa laiki».

Cilvēks ir interesanta būtne. Viņš zina, ka ir likumi un noteikumi, kuri jāievēro. Tāpat  zina, ka likumu un noteikumu nezināšana neatbrīvo no soda. Bet tāpat viņš šos paša drošībai veidotos noteikumus un likumus brīžiem apzināti, retāk neapzināti pārkāpj.

Pirms 27 gadiem – 1991. gada 19. augustā Padomju Savienībā notika valsts apvērsuma mēģinājums. Televīzijā skanēja simfoniskā mūzika, kas tālaika cilvēkiem saistījās ar kārtējā partijas līdera aiziešanu aizsaulē. Ziņās rādīja armijas kolonnas, kas ieiet Maskavā, nedaudz vēlāk tika paziņots, ka tā laika Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs M. Gorbačovs ir smagi slims un nespēj vadīt valsti. Viņa slimības laikā valsti pārvaldīšot Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja. Tālaika cilvēks bija gatavs noticēt Gorbačova slimībai, bet tas, ka tāpēc galvaspilsētā jāieved karaspēks, bija par traku pat oficiālās informācijas piekritējiem.

Līdz 13. Saeimas vēlēšanām atlicis nedaudz mazāk par diviem mēnešiem. Partijas un to apvienības kandidātu sarakstus reģistrējušas, sarakstu numurus izlozējušas. Vēlēšanu kampaņa varēs sākties ar pilnu jaudu. Mūs gaida bezmaksas avīzes, smaidīgi un smuki politiķi reklāmās masu medijos, plakātos, vēstules un pastkartes, e-pasti un daudz kas cits. Balsu medības ir sākušās!

Jau gadu desmitiem iegājies, ka 1. septembris ir skolu jaunā mācību gada sākums jeb Zinību diena. To, ka tālajā 1939. gadā agrā  1. septembra rītā Vācija sāka iebrukumu Polijā tādējādi aizsākot 2. Pasaules karu atceramies reti.

11. augusts kalendāros atzīmēts kā Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Viena no daudzajām piemiņas un atceres dienām, kuras atzīmēšana norisinās visai klusi. Oficiāli 1920. gada 11. augustā Rīgā Latvija un Padomju Krievija parakstīja miera līgumu. Bija beigušās Latvijas brīvības cīņas, ko vēsturē sauc arī par Latvijas atbrīvošanas karu, Latvijas neatkarības karu.

22. jūnijs parasti tiek uztverts kā diena pirms Līgo dienas ar pirmssvētku steigu, laika prognožu lasīšanu un gatavošanos tradicionālajiem svētkiem. Kalendāros gan ir norāde, ka atzīmējama Varoņu (1919. gada Cēsu kauju) piemiņas diena, taču realitātē tas skar Cēsis un to tuvāko apkārtni. Kaut kā esam aizmirsuši, kas notika šajā pašā datumā pārdesmit gadus vēlāk. Jo vēsture dažbrīd ir visai dīvaina lieta.

Pirms 76 gadiem padomju okupācijas varas iestādes Latvijā īstenoja plašu deportāciju akciju, apcietinot un nometinājumā izsūtot 15424 cilvēkus. 700 no tiem tika tiesāti un sodīti ar nāves sodu. No bada, slimībām izsūtījuma laikā nomira 5393 cilvēki. Ceļā uz izsūtījuma vietām nomira 43 cilvēki, piedzima — septiņi. Dažādos vēstures avotos minētie skaitļi nebūtiski atšķiras, taču tā būtu sausā statistika.

2017. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās, rezultāti zināmi. Daudziem gandarījums, daudziem šoks par neveiksmi. Tā Rīgā pietrūka tikai viena procenta vēlētāju atbalsta, lai galvaspilsēta tiktu pie cita mēra. Bet tā vairāk ir rīdzinieku problēma.

Tālajā 1957. gada 25. martā Francijas, Itālijas, Vācijas Federatīvās Republikas, Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas vadītāji parakstīja Romas līgumus, tādējādi turpinot jau aizsākto valstu sadarbību. Tika parakstīts līgums par Eiropas Ekonomiskās kopienas izveidi un arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums. Eiropas Ekonomiskās kopienas līgums bija būtisks pavērsiens Eiropas Savienības vēsturē.

Pasaule pirms simt gadiem bija vēl nemierīgāka un trauksmaināka nekā mūsdienās. Turpinājās Pirmais Pasaules karš, kuru sākotnēji plānoja dažu mēnešu garumā. Karā iesaistītajās valstīs pieauga neapmierinātība sabiedrībā, pasliktinājās stāvoklis ekonomikā.

Oktobra pirmā svētdiena mūsu valstī ir Starptautiskā jeb Pasaules skolotāju diena. To gan skolās parasti svin nedaudz iepriekš, jo svētdienas ir brīvas gan sveicējiem, gan sveicamajiem. Interesanti, ka pasaulē nav vienota datuma Skolotāju dienai. Tā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši to atzīmē 5. oktobrī, ķīnieši Konfūcija dzimšanas dienā — 28. septembrī.

Vecākā paaudze droši vien atceras «dzīvības ceļa» braucienus uz Igauniju padomju laikos, lai varētu iegādāties pārtiku, kvalitatīvāku apģērbu, dažādas citas preces. Laiki mainās, un tagad sestdienās dažos Valmieras veikalos igauņu valodu dzirdam biežāk nekā latviešu. Tomēr ir jomas, ko, mūsuprāt, lēnīgie igauņi ir sakārtojuši. Un, iespējams, tāpēc dzīvo labi.