«Baltijas ceļam» – trīsdesmit
1989. gada 23. augustā norisinājās vēsturiskā «Baltijas ceļa» akcija. Pulksten septiņos vakarā ap diviem miljoniem cilvēku sadevās rokās un uz aptuveni 15 minūtēm izveidoja dzīvu ķēdi, kas savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu. Precīzs akcijas dalībnieku skaits nav zināms, turklāt dažādos informācijas avotos tas būtiski atšķiras.
1939. gada 23. augustā Vācija un PSRS noslēdza neuzbrukšanas līgumu, kuram bija pievienots slepens papildprotokols. Tajā abas agresoru valstis sadalīja ietekmes sfēras Eiropā. Dokuments iegājis vēsturē kā Molotova – Ribentropa pakts pēc tā parakstītāju uzvārdiem. Atbilstoši ietekmes sfēru sadalei Padomju Savienība 1940. gadā okupēja un anektēja Baltijas valstis. Pilnīgi loģiski, ka PSRS noliedza slepenā protokola esamību un uzstāja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija brīvprātīgi iestājušās Padomju Savienībā. Tas, ka slepenā protokola teksts bija zināms pārējā pasaulē, mūsu austrumu kaimiņu neuztrauca. Galvenais bija visu noliegt. Šo principu politikā visai bieži izmanto arī mūsdienu Krievija.
1986. gadā ekonomisko apstākļu ietekmē PSRS uzsāka tā saukto «Atklātuma politiku». Presē parādījās raksti par problēmām ekoloģijā, Staļina režīma noziegumiem. Sāka veidoties dažādas sabiedriskās organizācijas, tajā skaitā Latvijas tautas fronte, «Sajūdis» Lietuvā un «Rahvarine» Igaunijā. Jāatzīmē, ka pirmie pasākumi Molotova – Ribentropa pakta atcerei notika jau 1987. gadā. Tad gan demonstrantus milicija Rīgā un Viļņā izdzenāja. Gadu vēlāk demonstrācijas bija daudz plašākas, to organizēšanā iesaistījās Baltijas valstu nacionālās kustības.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv