Ilze Kalniņa

Viņa gribēja, lai algas tiek liktas uz ledus. Lai tās iesaldē valsts vadošajām amatpersonām un tautas priekšstāvjiem. Slavens kļuvis viņas teiktais: «Kāpēc algas jāceļ tur, kur vispār nav nekādu problēmu piesaistīt darbiniekus?

Vasarā, kad Ivetas Kreišmanes darbu izstāde «Mazās laimītes» bija skatāma Valmieras Kultūras centrā, viņa teica: «Gadiem ritot, aizvien vairāk izbaudu tos mazos mirkļus, tos mazos ikdienības priekus, ko sniedz brīnišķīgā planēta Zeme, uz kuras man ļauts dzīvot.

Ģimenēs, kur šajā mācību gadā kādai no atvasēm jāuzsāk skolas gaitas, ir vēl dažas nedēļas laika apdomāties, kura būs tā mācību iestāde, kur jūsējo mīļo sauks par pirmīti. 

Pēc vairāku dienu sarunām par pedagogu darba slodzēm un atalgojumu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aizvien vēlas redzēt precīzus datus par finanšu avotiem iecerētajām pārmaiņām. Līdz tam arodbiedrība vēl patur tiesības atjaunot streika procedūru.

Pirms pusotra gada Kauguru pagasta «Vītoliņu» saimnieki Ieva un Ģirts Rutkovski lēma, ka piensaimniecība vairs nebūs viņējā, un tika pārdotas piena govis, pārtraucot piena slaukšanu.

Jūnijā Trikātas pamatskola svinēs 85 gadu jubileju. 

Kopš seniem laikiem februāris ir Sveču mēnesis. Jaunāko laiku tradīcijās tas ir arī romantikas mēnesis, tāpēc aizvadītās nedēļas nogalē Brenguļu kultūras namā notika sveču gatavošanas darbnīca.

Valmieras Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Janīna Grāvere saņēmusi Draudzīgā aicinājuma balvu «Par mūža ieguldījumu izglītībā».

Izsludināta iedzīvotāju balsošana par izvirzītajiem pretendentiem konkursā.

«Gada balva sociālajā darbā 2022».Konkursa mērķis ir apzināt sociālos darbiniekus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē: sociālajos dienestos, to struktūrvienībās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nevalstiskajās organizācijās un citās sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, kā arī citās institūcijās, kur tiek nodrošināts sociālā darba pakalpojums. 

«Fonds Sibīrijas bērni» izdevis grāmatu «Mātes Sibīrijā».

Latvijā aizvadītajā nedēļā pieminēja barikāžu laiku, jo pirms 32 gadiem tūkstošiem cilvēku devās uz Rīgu sargāt stratēģiski svarīgus objektus un sapni par neatkarīgu Latviju. 

Ir daudzas problēmas, ar ko jāsaskaras cilvēkiem ar invaliditāti: vides pieejamība, nodarbinātības iespējas, sabiedrības attieksme. Kāds teiks, ka šīs problēmas Latvijā skar lielu daļu sabiedrības. Varbūt. Tomēr cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem tās ir daudz grūtāk, bieži neiespējami risināt pašiem. Vajadzīga līdzcilvēku, profesionāļu izpratne. Lēni, bet situācija labojas.

«Tas ir tik patīkami – stāstīt par darbu, kas tev patīk! Un man patīk tā sajūta, ka pati sev esmu saimniece, pati plānoju dienu, ienākumus-izdevumus, brīvo un darba laiku, neesmu atkarīga no priekšnieka,» tā Tatjana, kas par savu darbu teju četrus gadus sauc plecu lakatu, kaklā sienamo lakatiņu tamborēšanu. 

Pēc dažām dienām paies 11 mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Pirms nedēļas Kijivu apmeklēja Saeimas delegācija. Tiekoties ar Ukrainas augstākajām amatpersonām, tika spriests par turpmāku atbalstu karā ierautajai un ienaidnieka postītajai valstij. 

Pirmsskolas izglītības iestādi «Ābelīte» par savām otrajām mājām sauc kolektīvs, un tādas tās ir arī 120 bērnudārza audzēkņiem. 

Ukraiņu jauniešus Nastju un Danilu brīvprātīgie satika Grebņevā. Viņi bija starp tiem, kas brauca atpakaļ uz mājām. Jaunieši bija nodomājuši atgriezties okupētajā Mariupolē. Iespējams, ka liktenis viņus vēlreiz izglāba. 

Aizvadītais gads Valmieras teātrim bijis izaicinājumu, pārmaiņu un pielāgošanās gads, bet mākslinieciskais pacēlums un skatītāju nerimstošais atbalsts ļoti stiprina.