SIA «Artavs» saņēmusi Valsts vides dienesta pateicību «Par ērtu, kopīgu depozīta iepakojuma pieņemšanas punkta izveidi starp vairākiem tirgotājiem Rūjienas pilsētā». «Artavs», izrādās, ir viens no retajiem uzņēmumiem valstī, kurš spējis vienoties ar konkurējošo uzņēmumu, šajā gadījumā ar Maximu, lai sadarbotos iespējami labākajam rezultātam, tādējādi panākot trīspusēju labumu – videi, iedzīvotājiem un pašiem uzņēmējiem.
Sākotnēji par dāmu klubiņu sauktā kompānija gadu gaitā pārtapusi par biedrību, kam savi statūti, karogs, mājvieta, savas tradīcijas un vērā ņemama vieta Rūjienas sabiedrībā.
Pilsētas svētki ir pēdējo divdesmit gadu gaidītākais vasaras notikums ar tiem sekojošo un daudz senāko, svēto tradīciju – kapusvētkiem. Tieši kapusvētku dēļ pieskaņoja pilsētas svētku datumu, tāpēc tie vienmēr notiek augusta pirmajā nedēļā.
Latvijā otrais lielākais zemeņu lauks atrodas 9 km no Valmieras pa ceļam uz Rūjienu. Autobraucēji nevar nepamanīt nelielo tirgošanās vietu, kas pieticīgā vienkāršībā ir ierīkota lauka ceļa malā.
5. jūlijā Valmieras estrādē ieradās topošās vēsturiskās spēlfilmas «Zeme, kas dzied» radošā komanda, lai izpētītu apstākļus iecerētajai, līdz šim lielākajai masu skatu filmēšanai Latvijas kino vēsturē.
Mans apakšstāva kaimiņš neaicināts nāk pie manis dienā, vakaros un pat naktīs, kad viņam acīmredzot ir kreņķis vai bezmiegs, kura dēļ roka stiepjas pēc cigaretes.
Tieši 30. jūnijā, kad lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība «VAKS» bija noorganizējusi Vidzemē gadskārtējo Lauku dienu, iepriekš pieredzētā svelme nedaudz atlaida tvērienu. Pūta neliels vējelis, un beidzot Latvijas vasaru varēja ieraudzīt un izbaudīt tās patiesajā skaistumā. Īstā vasara, kā jūs jau noprotat, nedzīvo pilsētā, tā ir laukos, taču zemniekiem un visiem darbīgajiem lauku ļaudīm vasara ir saspringtas rosīšanās laiks, kurā pagrūti iekļaut laisku vaļošanos un izklaides. Ja nu vienīgi šis nelielais brītiņš līdz jaunās graudaugu ražas novākšanai, kas Lauku dienai izvēlēts ar gudru ziņu. Pat labie laikapstākļi bija kā ar Debesu valdnieku sarunāti.
IEVA UPĪTE, meitene ar tik skaistu, latvisku vārdu un uzvārdu, ir slaida, trausla četrdesmitgadniece, kura īsti latviskā neatlaidībā un ar šķietami neizsīkstošu enerģiju frizieres darbā pavadījusi 20 gadus.
Esam ierauti visai pasaulei kopīgās ekonomikas sarežģījumos. Nebijušajai situācijai nāksies meklēt neierastus risinājumus, un jaunais, nezināmais jau min uz papēžiem.
Saņemot tūrista vīzu ieceļošanai Austrālijā, standarta dokumenta nobeigumā, kur uzskaitītas imigrācijai svarīgas lietas, kas iebraucējam jāņem vērā, ar tādu kā pirksta pakratīšanu preventīvos nolūkos ir atgādināts labi uzvesties un, pats galvenais, atcerēties, ka iebraukšana vai palikšana Austrālijā ir p r i v i l ē ģ i j a.
Kur gan vēl cilvēkam meklēt padomu, aizstāvību vai palīdzību, ja ne pie sevis paša ievēlētas valdības? Sevišķi tagad, kad kara sašūpotās pasaules ekonomikas svārstībās dažāda veida atbalsts ir vajadzīgs visiem. Tostarp arī sabiedrības aktīvākajai daļai – uzņēmējiem.
Cēsu novada gleznainais reljefs, īpaši jau tagad, pašā skaistākajā laiciņā, ir vienkārši pasakains. Pati daba rāda un māca estētisko daili, un cilvēkam arī gribas pielikt roku brīnumu radīšanā, un ir, kam tas lieliski izdodas.
«Piemiedz acis, un tad tu redzēsi!» teicis zīmēšanas skolotājs Galzons seniors saviem skolēniem, pamācīdams, kā labāk ieraudzīt ainavas svarīgākās detaļas un to dominējošās krāsas.
Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošajam Pārtikas un veterinārajam dienestam visos Latvijas reģionos ir pavisam kopā 11 pārvaldes.
Nesen kļuvusi par valmierieti, kādā pievakarē devos savā pirmajā pastaigā.
Pilnīgi katram latvietim ģimenes vissenāko bilžu albumā ir vecmāmiņas vai vecvecmāmiņas jaunības dienu foto, kurā viņa pozējusi pēc jaunākās modes šūtā baltā kleitā ar Bībelīti rokās.
Ducināja pērkons. Dzidri zilas debess laukumiņā spīdēja saule un iekarināja debesīs varavīksni. Pirms brīža bija zvanījuši visu baznīcu zvani, atgādinot par īpašo Baznīcu nakts notikumu, kas sestdien, 28. maijā, visā Latvijā norisinājās jau devīto gadu, bet otro gadu paplašināts ar ielūgumu baznīcās viesoties kopš rīta un visu dienu.
Vajadzēja pat tikai vienu gadu, lai saprastu, cik ļoti mums pietrūkst ierastās pulcēšanās kultūras namos, brīvdabas estrādēs, parkos, tirdziņos, ballēs, kas agrāk šķita pašsaprotami.