Noķēru vēju un sapratu – šis ir pa īstam!
Amanda Čečiņa ir dzimusi Valmierā. Savos 22 gados, dzīvei izmetot loku dažādās mūsu novada vietās, līdz ar studijām Vidzemes Augstskolā viņa atgriezusies novada centrā.
Pēc četru gadu mācībām nu rokā ir sabiedrisko attiecību speciālista diploms un darbs savā jomā Zaļajā skolā, bet tas nebūt nav vēl viss. Amanda uz interviju atbrauc ar motociklu un pat nedaudz agrāk par norunāto laiku, jo ar moci jau viens žmurkšķis, un esi, kur vēlies būt! Optimistiska, pozitīvas enerģijas pilna, kustīgu prātu un dzīvesveidu.
Kāpēc tieši sabiedriskās attiecības?
Ierunājos paziņai, ka pēc vidusskolas iešu studēt žurnālistiku, bet viņa ieteica apskatīt, ko piedāvā sabiedriskās attiecības. Viņasprāt, zem tām ir daudz vairāk nekā zem žurnālistikas, kam es šobrīd arī piekrītu. Mācoties sabiedriskās attiecības, apgūst abas prasmes – žurnālistiku un sabiedriskās attiecības, kā arī mārketingu, un ir vēl citi nozīmīgi kursi, kas ļauj iepazīt daudz vairāk. Tā nu es pieteicos gan žurnālistikas kursam, gan sabiedriskajām attiecībām, bet augstāk budžetā biju sabiedriskajās attiecībās, tādēļ arī nosliecos tām par labu, un esmu trāpījusi desmitniekā.
Cik daudz no tā, ko mācījies, var lietot reālajā darbā?
Es teiktu, ka nedaudz vairāk par pusi. Lai gan mums augstskolā mācīja, ka sabiedrisko attiecību speciālisti vien raksta preses relīzes, organizē preses konferences, sagatavo cilvēkus runāšanai un dara citus līdzīgus darbiņus, ar to nedz praksē, nedz tagadējā darbā nekas nebeidzas. Jā, ideālā gadījumā uzņēmumam ir savs mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālists, taču tā notiek tikai lielākos uzņēmumos. Un es nesūdzos, jo citādi darba diena var būt vienmuļa.
PIRMĀ SATIKŠANĀS AR SAVU MOCĪTI.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv