Ar blaķeni — pāri laipiņai!
Varbūt dažam jau piegriezušies motociklistu stāstiņi, tomēr šoreiz vēl viens. No sērijas — ko vien prasmīgs braucējs spēj izdarīt... Galu galā — ne jau ziemā par motocikliem un to stūrētājiem rakstīsim; kamēr vēl motociklu rudens tikko sācies, tikmēr lai rūc tie uz diviem (un arī trim) ratiem! Par to, kādus pigorus savulaik dabūjis gatavus, braucot ar mocīti, kuram arī blakusvāģis vēl klāt, Rūcamlapai stāsta VILNIS VELDE:
«Es jau nemaz nemācēju to motociklu ar blakusvāģi uz diviem ratiem dabūt, bet vienreiz sanāca to izdarīt tīri nejauši. Reiz, tad vēl biju uzaicināts kā mežu apsardzības inženieris Abula kolhozā, skrēju Jāņos uz ugunsgrēku. Naktī bija bijis pērkons, telefoni nedarbojās, un es dabūju skriet uz Valmieru pēc palīdzības meža dzēšanā. Biju jau izstāstījis mežsargam, kā tur dzēst, un pats ar motociklu drāzu uz pilsētu. Nācu ar savu ižu uz kādiem 90 vai pat 95 kilometriem stundā! Tieši 90 grādu līkumā, kas sanāk pie dzelzceļa pārbrauktuves Brenguļos, man uzsita kulbu gaisā! Nekad agrāk tā man nebija iznācis, toties tajā brīdī uzreiz sapratu, cik viegli to kulbu dabūt gaisā. Pēc tam vēl vienu reizi pats izprovēju — sanāca tā baigi normāli.
PIRMS LAIKA OGĀS GĀJĒJU UN MALUZVEJNIEKU BIEDS. Leģendārās emkas (M-72) tradīciju mantinieks — divcilindru 746 kubikcentimetru motocikls K-750, kura svars ar kulbu bija 320 kg un kurš varēja pavest 300 kg smagu kravu (ieskaitot, protams, braucējus).Foto no interneta
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv