Pēc statistikas datiem, kas ir Eiropas Komisijas rīcībā, plastmasa veido vairāk nekā 80% jūras piedrazojuma. Martā Eiropas Parlaments apstiprināja vienreiz lietojamo plastmasas priekšmetu aizliegumu. Ar Eiropas Savienības (ES) valstu ministriem panākto vienošanos balsojumā atbalstīja deputātu vairākums.
Par to, ka medijpratība ietekmē cilvēka lēmumus un dzīves kvalitāti, ikdienā bieži neaizdomājamies. Tomēr piemēri tam ir visapkārt, un medijpratības trūkums var radīt nopietnus draudus demokrātijas pastāvēšanai un valsts drošībai, jo tikai medijpratīga sabiedrība ir izturīga pret trešo valstu izplatītu manipulatīvu informāciju.
"Sevis izglītošana, spēja racionāli domāt kritiski, izvērtēt informāciju, prast adekvāti reaģēt uz ziņojumiem un komentāriem – tā varētu raksturot prasmīgu interneta lietotāju," norāda informācijas tehnoloģiju pasniedzējs Saldus tehnikumā un kiberdrošības speciālists RIHARDS MHITARJANS.
Šovasar Liepājā atklāja vienu no mūsu valstī pirmajām 5G jeb piektās paaudzes mobilo sakaru bāzes stacijām. Aktivizējās tehnoloģijas pretinieki, kas daļu sabiedrības biedēja ar argumentiem par tās kaitīgumu. Vēlāk reaģēja mediji un zinātnieki, kas veltīja daudz laika un enerģijas, lai atspēkotu pieņēmumus, puspatiesības un reizēm pat klajus melus. Piedāvājam jūsu uzmanībai trīs apgalvojumus par 5G tehnoloģiju un to atspēkojumus.
"Es feisbukā redzēju!" Tā ļoti bieži sākas ne tikai ļaužu sarunas pie kafijas, bet arī žurnālista ceļš publikācijas sagatavošanā. Sociālie mediji mēdz būt pirmā vieta, kur cilvēks pauž savu šoku, sašutumu vai sarūgtinājumu. Vietne "Facebook" pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Tā noteikti ir viens no žurnālista informācijas avotiem, kur pamanīt problēmas vai sarežģījumus, kas varētu skart arī plašāku sabiedrības daļu.
Katra pašvaldība, gribēdama parādīt sevi no labās puses, uzskata par pienākumu komunikācijai ar iedzīvotājiem izmantot visas mūsdienās pieejamās tehnoloģijas.
Piedaloties dažādās sapulcēs, vai tas būtu skolās, darba kolektīvos vai sabiedriskajās apspriešanās, nācies novērot, ka cilvēki neprot diskutēt, ir neiecietīgi pret citu viedokļiem. Dažkārt sarunas beidzas pat ar publiskiem apvainojumiem, prom aizejot katram ar savu taisnību. Kāpēc sabiedrība ir tik neiecietīga pret atšķirīgiem viedokļiem? Kāpēc nemākam vai negribam uzklausīt?
«Likuma par budžetu un finanšu vadību» 21. pantā teikts: «Ministru kabinets līdz attiecīgā gada 15.oktobrim iesniedz Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem». Tad nu vismaz šajā ziņā likuma paklausīgā valdība vakar ar budžeta projektu portfelī uz Saeimu sūtīja finanšu ministru Jāni Reiru.
Lai pārrunātu ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu svarīgus politiskos jautājumus par Ukrainas turpmākajām attiecībām ar Latviju, Eiropas Savienību, NATO un Krieviju, trešdien Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar kundzi Olenu. «Viens no aktuālākajiem jautājumiem Ukrainā, kas skar arī viņa prezidentūru, ir prezidenta piekrišana tā dēvētājai Šteinmeiera formulai Ukrainas miera procesam par Austrumukrainas teritorijām. Šis jautājums ir izraisījis aktīvus protestus Ukrainā. Kāds ir jūsu viedoklis par šo formulu, un vai tā atrisina karadarbības pārtraukšanas Austrumukrainā problēmu?» – šādu jautājumu, ciemojoties Briselē pie Eiroparlamenta deputātes SANDRAS KALNIETES, viņai uzdeva Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenā redaktore Anita Daukšte.
«Mūsu senču darba ciklā visi svarīgie lauku darbi bija jāpadara līdz Miķeļdienai. Kad klētis, apcirkņi un pagrabi bija piepildīti, ļaudis svinēja svētkus un rīkoja bagātus tirgus. Valmierā jau kopš viduslaikiem tirgu rīkoja pie baznīcas Sīmaņa dienā, oktobrī. Tolaik tas bija viens no lielākajiem Vidzemē, pēdējais pirms ziemas iestāšanās.