1. decembrī Valmierā noslēdzās 2019. gada Latvijas U19 čempionāts badmintonā. Atšķirībā no iepriekšējo gadu junioru čempionātiem šogad nevienam neizdevās izcīnīt visas trīs zelta medaļas, taču 2001. gadā dzimušās spēlētājas Una Berga un Liāna Lencēviča (Sigulda) savā pēdējā junioru čempionātā dominēja, katra izcīnot divas zelta medaļas. Vīriešu vienspēlēs par pirmo sensāciju parūpējās 2005. gadā dzimušais Valmieras Bērnu sporta skolas badmintonists Rainers Zviedris, kurš jau 1/8 finālā, uzvarot trijos setos (14-21, 21-17, 21-19), no tālākās cīņas atstādināja pērnā gada čempionu Mārtiņu Ķirkumu (Rīga), kurš turnīrā tika izlikts ar 1. numuru.

29. – 30. novembrī LLU Sporta centra 25 m peldbaseinā norisinājās Latvijas Junioru čempionāts peldēšanā, kurā piedalījās 340 sportisti no visas Latvijas. Par Junioru čempionāta medaļām individuālajā un komandu ieskaitē cīnījās jaunieši, kas dzimuši 2002. gadā un jaunāki, un jaunietes, kas dzimušas 2003. gadā un jaunākas.

Trešdien, 4. decembrī, Jūrmalā notika biedrības LSIIDP «Jaunatnes Sporta Fonda» organizētā konkursa «Jaunatnes sporta laureāts 2019» svinīgā apbalvošanas ceremonija.

Medijpratība – vārds, kas ikdienā ienācis nesen. Lai arī radītas nopietnas definīcijas, to var izskaidrot kā spēju izprast saņemto informāciju, to izvērtēt un analizēt. Tiesa, tā nav viegli apgūstama prasme, bet nemitīgi uzlabojama un pilnveidojama gan, turklāt tā jāmācās visām paaudzēm. Varbūt liekas, ka jaunieši medijpratībā ir zinošāki, bet Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, mediju eksperts ROLANDS TJARVE atzīst, ka darbs ar studentiem parāda, ka arī gados jauniem cilvēkiem izpratne par medijpratību ir vāja.

Pēdējo gadu laikā arvien populārāks kļūst veselīga dzīvesveida kults. Šī tendence sniedz iespēju alkatīgajiem brīnumlīdzekļu reklamētājiem iedzīvoties uz to cilvēku rēķina, kuri vēlas atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Jāsaka, ka tas viņiem izdodas! Un, jo vairāk esam gatavi šādiem brīnumiem noticēt, jo vairāk atrodas solītāju. Viens no tādiem brīdi pa brīdim "izlec" acu priekšā, kad internetā meklējam informāciju par veselīgu dzīvesveidu. Laikam jau skatījumu algoritms ir pielāgojies mītam, ka veselīgi, tas noteikt ir arī... slaidi un "tievējoši".

Kādas ir mūsu sabiedrības prasmes diskutēt, izteikt viedokli un uzklausīt kritiku? Vai esam iecietīgi cits pret citu un spējam pieņemt citādo? Sarunā ar Talsu novada domes deputātu Edmundu Demiteru un talsenieci, aktīvu sava viedokļa paudēju, Ventspils brīvostas sabiedrisko attiecību vadītāju Ingu Ieviņu nonācām pie secinājuma, ka vidējais latvietis ir neiecietīgs pret atšķirīgo, bet tas, kāda ir politiskā vide, ir mūsu, sabiedrības, spogulis.

Stereotipi un bailes vada sabiedrības domāšanu, kad runa ir par to, kā pieņemt jauno un sadzīvot ar pārmaiņām. Jau pirms gadiem desmit demogrāfs Ilmārs Mežs norādīja, ka Latvijas darba tirgus piedzīvos katastrofālu darbaspēka trūkumu un līdzīgi kā attīstītās ES valstis meklēs gan speciālistus, gan melnā darba darītājus. Un tas notiks uz cittautiešu, uz citas kultūras un reliģiskās pārliecības cilvēku rēķina. Pastarpināti viņš mudināja saprast, ka iebraucēji, bēgļi, patvēruma meklētāji var būt resurss, nevis nevajadzīgs bieds.

"Minu konkrētu piemēru: man Latvijas televīzijā bija intervija raidījumā "1:1", bet nākamās dienas rītā lekcija mediju studentiem. Es prasīju, kurš redzēja? Neviens. Viens students zināja, par ko ir runa, jo vecāki bija skatījušies un teikuši: "Skaties, tavu rektoru rāda!" Tas nozīmē, ka jaunie neizmanto televīziju kā mediju. Lai skatītos filmas, jā, bet ne informācijai," stāstīja Vidzemes Augstskolas rektors GATIS KRŪMIŅŠ. Viņš atzina, ka pats gan apmēram stundu vakarā velta "Panorāmai", noskatās arī sporta un laika ziņas.

Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam viens no vadmotīviem ir neatstāt pašplūsmā demokrātijai, drošībai un kultūrvides saglabāšanai tik svarīgu jomu kā informācijas telpa. Kā viens no Latvijas mediju politikas pamatprincipiem ir norādīta daudzveidība, ko nepieciešams saglabāt. Starp tiem, kuru pastāvēšana ir svarīga, kas būtu stiprināmi un atbalstāmi, nosaukti arī reģionālie mediji.

Nav nemaz tik viegli starp mūsu valsts iekšējām ziņām, kurās nu jau labu laiku dominē aktualitātes no sērijas Kā piecu 13. Saeimas pozīcijas partiju veidotās valdības ministri kārtējo reizi uzmet savus vēlētājus, atlasīt svarīgas, taču pirmajā mirklī šķietami tādas, kuras uz mūsu valsti nemaz neattiecas. Viens no tādiem vēstījumiem nupat nācis no Igaunijas. Mūsu ziemeļu kaimiņi plāno iegādāties ēku Rīgā – netālu no Valsts prezidenta pils, lai tajā izbūvētu jauna atvērtā tipa vēstniecību pēc Ziemeļvalstīs un Šveicē veiksmīgi izmantotas koncepcijas. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu skaidro, ka šis «būs pirmais izmēģinājums, bet nākotnē vēlamies redzēt Igaunijas vēstniecību modeli, kad pirmajā stāvā ir atvērta telpa, kur var rīkot pasākumus un kur cilvēki var ienākt no ielas, lai vēstniecība nebūtu slēgts bastions, bet vieta, kur mēs iepazīstinām ar Igauniju». Būtiski, ka pie vēstniecības koncepcijas – lai tā kļūtu par daļu no pilsētvides, iepazīstinātu ar Igaunijas digitālajiem risinājumiem un tūrisma iespējām – tiek strādāts kopā ar uzņēmējiem, t.i., uzņēmīgiem un gudriem cilvēkiem, kuri zina katras valsts fundamentālāko misiju – kā nopelnīt naudu savas valsts budžetam jeb savas valsts iedzīvotāju vajadzībām.