Stāsts par atsaucību jeb latviešu koncerts dvēselei
Pavērojot sevi un citus no malas ikdienas nemitīgajā skrējienā, reizēm gribas (un vajag) apstāties, lai ieklausītos sevī un savā dvēselē, kuru nedzirdam. Gan jau dzirdam, tikai neieklausāmies, — nav laika, ir jāsteidzas, jācīnās ar sarežģījumiem un problēmām, lai pēc tam gudri runātu par to, ka dzīves jēga nav skrējiens un mūžīgā cīņa, bet kaut kas cits, kaut kas cēls un nezināms, pēc kā mūžīgi sirds ilgojas.