Pavērojot sevi un citus no malas ikdienas nemitīgajā skrējienā, reizēm gribas (un vajag) apstāties, lai ieklausītos sevī un savā dvēselē, kuru nedzirdam. Gan jau dzirdam, tikai neieklausāmies, — nav laika, ir jāsteidzas, jācīnās ar sarežģījumiem un problēmām, lai pēc tam gudri runātu par to, ka dzīves jēga nav skrējiens un mūžīgā cīņa, bet kaut kas cits, kaut kas cēls un nezināms, pēc kā mūžīgi sirds ilgojas.
Pagājušā gada nogalē Latvijas pašvaldībās tika sumināti titula Eiropas Gada cilvēks ieguvēji. Šim titulam tika nominēti 42 cilvēki, kuri, savā jomā darbojoties, paaugstinājuši dzīves kvalitāti savā pilsētā vai novadā, ar nerimstošu enerģiju strādājot kultūras, izglītības un citās jomās. Pērn tituls ticis 14 pašvaldību pārstāvjiem.
Kā liecina aģentūras Latvijas fakti svaigākais pētījums, februārī populārākais politiskais spēks bijusi partija Saskaņa ar 18,1 % respondentu atbalstu, bet otrajā, trešajā un ceturtajā vietā aptaujātie ierindojuši attiecīgi Zaļo un Zemnieku savienību (12,7 %), Vienotību (9,8 %) un Nacionālo apvienību (7,7 %). Par Latvijas Reģionu apvienību balsotu 3,6%, par No sirds Latvijai — 3,4 % vēlētāju, savukārt 26,5 % aptaujāto nebija izlēmuši, par ko balsot, un 15,3 % apņēmušies vēlēšanās nepiedalīties.
Kolaboracionismu īsi var skaidrot kā sadarbību ar okupantiem, okupācijas režīmu. Savukārt par lienošo okupāciju lielākoties runājam, ja kāda valsts grib pakļaut otru un izmanto ne armiju, bet politiskas un ekonomiskas sviras. Šādi apzīmē arī Ukrainā notiekošo, tādēļ tas var nozīmēt kādas valsts pakļaušanu, izmantojot militāru ietekmēšanu, bet oficiāli karu nepiesakot.
Kaut pagājuši jau seši gadi, mums visiem vēl labā atmiņā tā laika finanšu ministra Ata Slaktera leģendārā intervija TV kanālam Bloomberg, kurā viņš visiem acīmredzami neapskaužamo realitāti, kādā bija nonākusi Latvija, iestājoties krīzei, nodēvēja par neko īpašu. Būtiski bija arī, kādā formā tas notika. Angļu valodas neprasme bija viņa klupšanas akmens, līdzās savdabīgajai izpratnei par valstī notiekošo tas viss kopā izskatījās pēc traģikomēdijas.
Valmieras novada fonds aicināja domubiedrus, atbalstītājus un ziedotājus uz atskatu un vērtējumu iepriekšējā gadā paveiktajam — uz Ražas dienu.
Burtnieku novadā tikko pieņemts pašvaldības budžets 2015. gadam, tāpēc īstais brīdis, lai par galvenajām lietām Burtniekam pastāstītu novada domes izpilddirektors MĀRIS ĒRGLIS.
Zemledus makšķerēšanas sezona mūspusē faktiski beigusies, tāpēc vīri, šoziem tā īsti pat nepaguvuši izbaudīt bļitkošanas priekus, jau pošas uz maija batālijām Burtniekā. Topošo jauno Makšķerēšanas noteikumu fonā joprojām gana daudz kaislību ap makšķerēšanu un arīdzan zvejošanu novada lielākajā un trofejzivīm bagātajā ezerā. Arī šoreiz par dažām aktualitātēm RAIMONDS INDRĀNS, novada domes priekšsēža vietnieks un ezera apsaimniekošanas lietu zinātājs.
Tradicionāli, nu jau četrpadsmito reizi, Valmieras pagasta kultūras namā piektdienā pirms Sieviešu dienas vai arī, ja sakrīt, tieši 8. martā notiek valsts mēroga atpūtas vakars jautrā gaisotnē. Šoreiz viss notiks jau šopiektdien, 6. martā. Oficiāli tas saucas Vislatvijas vakara vadītāju šovs, kura nemainīgā organizatore ir Valmieras pagasta kultūras nama vadītāja un arīdzan Burtnieku novada domniece LĪGA STEBERE.
Pirms 20 gadiem dibināts Burtnieku skolu muzejs, to izveidojis un ilgus gadus vadījis Anatolijs Kindzulis. Viņam 5. aprīlī apritēs 89 gadi, no tiem lielāko daļu Kārsavā dzimušais Latgales dēls aizvadījis Vidzemē — Burtniekos, daudz laika veltot jaunatnes audzināšanā. Anatolijs Kindzulis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. Savu garo un interesanto mūža gājumu sirmais kungs uzticējis burtniecietei Annai Tropai — viņas uzklausīts un uzrakstīts, tas nodots Burtnieku pagasta muzejam. Šoreiz martam atbilstoša Anatolija Kindzuļa dzīves lappusīte par nokļūšanu leģionā un nonākšanu gūstā.