Krūtīs jūtu briestam milzu spēku! Tā savās vārsmās vēl pagājušajā gadsimtā teicis kāds latviešu dzejas klasiķis. Sliecos domāt, ka viņš gara acīm redzējis šīs dienas aktualitātes vienā no vitāli svarīgākajiem mūsu valsts dienestiem un ar to spēku domājis konkrēto dienesta vadītāja pretendenti, kura no valdības puses jau visai uzstājīgi nolikta uz sliedēm, lai ripotu pareizajā virzienā. Tāda sajūta, nudien, rodas, klausoties VID ģenerāldirektora amata pretendentes Ingas Koļegovas perfekti pareizajās runās gan par savu motivāciju paļauties šim karjeras izaicinājumam, gan par to, ko viņa darīs, ja... To visu vēl pavada visa procesa krustmātes finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas gādīgais smaids: sak, būs, būs viss kārtībā!

Cilvēkam ir visai grūti mainīt ieradumus. Esmu sevi pieķērusi domājam — kuras ir tirgus dienas, kaut tirgus placis jau gadu gadiem vaļā katru dienu, piedomāju, kura aptieka strādā svētdienā, kaut arī tas ir mainījies un vismaz pa dažām stundām brīvdienās strādā katra. Tas ir stāsts par pirkšanas paradumiem.

Otrdien pēc vasaras atvaļinājuma vienkopus pulcējās Valmieras Drāmas teātra kolektīvs.

Rīt sāksies Valmieras vasaras teātra festivāls ar tam speciāli radītām izrādēm, kā «Spēlēju, dancoju», «Jūlijas jaunkundze», «Tālavas taurētājs» un «Purva bridējs. Ciltskoks».

No svētdienas, 31. jūlija, līdz 6. augustam Naukšēnos norisinās latviešu saiets Trejdeviņi, pulcējot visdažādākā vecuma dalībniekus. Par šo notikumu nedēļas garumā lūdzām pastāstīt ILZI CEKULI, kas ir viena no saieta idejas lolotājām.

Svētki Ķoņu kalnā, kuru tematika šoreiz bija Lielas mucas, mazas mucas, stīpu stīpām apstīpotas, izskanējuši ar interesantu kultūras un atpūtas programmu. To atklāja pagasta folkloras kopa Dzīne ar dziesmu Jautrais mucenieks, un tad apmeklētāji tika iepazīstināti ar mucu meistaru Jāni Grantiņu no Vaidavas. Mucu meistars iepazīstināja apmeklētājus ar savu lielo ģimeni, kurā visi — gan mazi, gan lieli — esot čakli mucu darinātāji. Starp citu, Latvijā nav daudz meistaru, kuri prot darināt mucas. Mucu darināšanas darbnīca bija svētku centrs, ap kuru visu dienu pulcējās daudz interesentu.

Šogad Naukšēnu novada svētki Ar vēju matos norisinājās no 21.  līdz 24. jūlijam. Tie tika atklāti ar pieņemšanu Naukšēnu muižā novada uzņēmējiem, kurus uzrunāja domes priekšsēdētājs Jānis Zuments. Katru gadu pašvaldība uzņēmējiem sagādā nelielu pārsteigumu, lai pateiktu paldies par viņu ikdienas darbu. Šoreiz tie bija restorāna Hercogs pavāri Andris Rūmītis ar kolēģi, bet par muzikālo noformējumu rūpējās Gvido Brenčevs ar saviem palīgiem.

Valmierā, kā zināms, turpinās koncertu cikls par godu Sv. Sīmaņa baznīcas ērģeļu 130. gadadienai. 29. jūlijā, klausoties Ilzes un Aināra Reiņu ērģeļu duetu «Ainava ar apustuļiem»,  Dievnamā neviens nepalika vienaldzīgs. Tas bija divu ērģelnieku izcils sniegums. To klausījās arī ērģeļu eksperts Mikus Dzenītis, kurš ir mācījies speciālos, ērģeļu ekspertiem domātos kursos Vācijā. Ērģeļu eksperts ir cilvēks, kas labi orientējas šā unikālā instrumenta uzbūvē, saprot, kā tas jāspēlē, un prot arī novērtēt ērģeļu problēmas. Eksperts dod arī padomus ērģeļu restauratoriem un būvētājiem. Lūk, ko pēc emocionālā koncerta Valmierā «Liesmai» teica  Mikus Dzenītis:

Šonedēļ lielajā presē — Latvijas Avīzē otrdien un NRA vakar — aktualizējies jautājums par tehniskajām apskatēm, tāpēc arī Rūcamlapa garām šim tematam neies. Varu justies gandarīts, ka mans viedoklis LA materiālā, ko gatavojis Latvijas auto žurnālistikas Maestro Atis Jansons, minēts kopā ar tādu konkursa Latvijas Gada auto žūrijas biedru un auto lietās zinīgu vīru kā motoru guru Uldis Rolis, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, rallija leģenda Ivars Caune un pieredzējušais autožurnālists Boriss Sebjakins viedokļiem.

Kā zināms, savs auto ir mūsu katra privātā teritorija, kurā var darīt, ko vien pats vēlas. Arī braukāt apkārt, demonstratīvi nostiprinājis uz sava spēkrata priekšējā paneļa tumšsarkanu karodziņu ar zilu krustu un baltā aplī pietiekami labi redzamu kāškrustu viducī... Tādu zilo asiņu fanu viņnedēļ redzēju tepat Valmierā. Ko padarīsi, ja cilvēkam tāda iekšēja pārliecība, taču man pirmā doma, šādu nebūt ne dziļi latviski tautisku relikviju blakus automobilī ieraugot, bija par bēdīgi slaveno norvēģu ārieti Breivīku...