Ar skatuves māksliniekiem Latvijā ir kā ar desām mūsu veikalos — pilns plaukts, bet reti kura īsta. Kā zināms, lai labāk mums desas iebarotu, uz tām tiek lielīti gaļas procenti, tās vīstītas skaistos iepakojumos utt. Līdzīgi ir arī uz skatuves — tur pie mikrofona raujas pašpasludināti mākslinieki, mākslīga slavas kalna stūmēji bez īsta talanta un satura — vēderu vēl var piemānīt, bet ausis jau nu ne.
Iznācis valmierieša Jura Helda dzejas krājums «Mirkļa vējainais pieskāriens», un sestdien Valmieras bibliotēkā tika nosvinēta tā atvēršana — tādi mazi svētki.
Valmierā Vecpuišu parkā pabeigta daļa no pārbūves pirmajā posmā plānotajiem darbiem — veikta parka centrālās daļas elektroapgādes tīklu izbūve un stāvlaukuma bruģēšana Leona Paegles ielas pusē. Gājēju ietvēm daļēji pabeigta apmaļu likšana, kā arī uzsākta to bruģēšana. Parkā atjaunota lietus kanalizācijas sistēma, izbūvētas infiltrācijas akas un gūlijas, vēl uzstādīs atbilstoša dizaina laternas.
Biedrība «Zemnieku saeima» nesen rīkoja semināru piensaimniekiem, lai meklētu atbildes uz jautājumu — kas ar piensaimniecību notiks tālāk pēc vairāk nekā divus gadus ieilgušās piena krīzes pārvarēšanas. Piedāvājam Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieces PĀRSLAS RIGONDAS KRIEVIŅAS stāstījumu (saīsinātu!) lauksaimniekiem.
Novembra vidū Kocēnos tika parakstīts Kocēnu novada pašvaldības domes un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) sadarbības līgums.
Pārdomāti un arvien pārliecinošāk savu ikdienu organizē Valmieras tehnikums, piedāvājot jauniešiem jaunas zināšanu papildināšanas programmas, kā arī rosinot sabiedrisko aktivitāti.
Par šobrīd aktuālāko Valmierā un valstī «Liesmas» lasītājiem stāsta Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS.
Latvijas Onkoloģijas centrs ir lielākā onkoloģisko pacientu ārstniecības iestāde Latvijā, kur pašlaik uzskaitē ir vairāk nekā 70 tūkstoši pacientu.
Sestdien Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā nu jau desmito reizi tika sumināti pāri, kuri savu mīlestību un uzticību pratuši nosargāt piecdesmit gadu garumā.
Starp politiskajām aktivitātēm un jau rosīgi sākto Ziemassvētku sagaidīšanu laikam gan nepamanīts nedrīkst palikt sestdien mums tuvējās Cēsīs notikušais partijas «Vienotība» kongress. Tajā savas veiksmes vērtēja un nākotnes ieceres taču klāstīja viena no ilggadējām Latvijas politiskā klimata noteicējām. Nav arī mazsvarīgi, ka kaimiņu pilsēta ir kļuvusi par vienu no pamatīgākajiem «Vienotības» atbalsta bastioniem visā valstī. To lielā mērā nosaka šīs partijas biedra pilsētas mēra Jāņa Rozenberga popularitāte. Laikā, kad bija jāizraugās partijas priekšsēdētājs, ne viens vien gados jaunāks «Vienotībai» piederīgais starp kandidātiem minēja arī Rozenbergu. Vecbiedri laikam tomēr nosprieda, ka cēsnieks vēl ir pārāk jauns, tādēļ viņa vārds vēlēšanu kongresā pat netika nosaukts. Tad «Vienotība» tika pie it kā ar politisko pieredzi pat ļoti bagātā priekšsēdētāja Andra Piebalga. Viņš, uzsākot darbošanos, solīja, ka «Vienotības» reitings līdz gada nogalei izteikšoties divciparu skaitlī. Pretējā gadījumā viņš esot gatavs uzņemties atbildību un pat no priekšsēdētāja posteņa atkāpšoties.