Šodien Vīru lietās puisis ar patiešām vīrišķīgu darāmo, kas viņam arī bizness. IĻJA STAROSTINS ir tikai 28 gadus vecs rīdzinieks, mūsdienīgs guļbūvju cirtējs, kurš tepat Valmieras pagasta Vanagos gatavo guļbūves no virpotiem baļķiem, lielākoties pirtis, un dara to viens pats.
18. oktobrī notika 11.c (teātra) klases veidotās izrādes Mauglis pirmizrāde.
Izrādes stāsts ir par cilvēkbērnu Maugli, kurš uzaudzis starp vilkiem. Lai izdzīvotu džungļos, Mauglim jāiemācās dzīvot pēc džungļu likumiem. To apgūt viņam palīdz gudrie skolotāji — lācis Balu un pantera Bagira.
Sestdien, 17. decembra vakarā, koncertzālē Cēsis izskanēs koncerts Hymn á l’amour, kurā franču šansona zelta klasiku izpildīs franču dziedātāja, aktrise Mouron. Programmā dzirdēsim populāras un klausītāju iemīļotas Edītes Piafas, Šarla Aznavūra, Žaka Brela, Serža Geinsbūra un Barbaras dziesmas.
Trešdien mūsu basketbolisti izcīnīja piekto panākumu 7 spēlēs Triobet BBL čempionāta B grupas turnīrā, viesos saspringtā cīņā mača galotnē apspēlējot mājiniekus Ogre/Kumho Tyre un pakāpjoties uz trešo vietu tabulā.
Jauni rekordi, medaļu ražas — Valmieras peldētāji atkal sevi apliecinājuši Latvijas mērogā.
Valmieras pašvaldības speciāliste Z. Bulmeistare informē, ka šonedēļ noslēgušies trīs mēnešu profesionālās kompetences pilnveides kursi, kurus organizēja Valmieras Izglītības pārvalde sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu. To klausītāji — 32 Valmieras un piecu apkārtējo novadu izglītības iestāžu vadītāji. 72 stundu programmas mērķis bijis sniegt atbalstu izglītības iestāžu vadības darba pilnveidei. Kursos uzsvērta vadītāja kā līdera loma, viņa prasme sniegt stratēģisku skatījumu, kā arī mērķu noteikšana un sasniegšana, protams, pārrunātas arī izglītības jomas aktualitātes.
Labdarības koncertā «Nāc līdzās!» uz skatuves kāps «Bitītes» bērniņi ar atšķirīgu varēšanu, apliecinot, ka katrs no viņiem ir šīs pasaules spēks un brīnums.
Nupat sanāca aprunāties ar labu draugu, kurš vairākus pēdējos gadus ar savu fūri turp un atpakaļ izbraukājis simtiem tūkstošus kilometru pa Eiropas valstīm — gan pa kontinentu, gan arī Lamanšam otrā pusē, kādus pārsimt tūkstošus ik gadu. Katra tālā reisa sākumā viņam iznāk braukt ārā no Latvijas un katru reizi mājupceļā — braukt iekšā. Nestāstīja šoferis man par visiem Latvijas robežpunktiem, kur savulaik par valsts naudu tika sabūvētas caurlaides ar lepnākiem vai mazāk lepniem kabinetiem un visu pārējo, pieminēja tikai divus — Grenctāli un Ainažus. Pirmais uz robežas ar Lietuvu, otrais uz robežas ar Igauniju.
Latvietis kopš sendienām radināts pie galējībām — ne velti vācu baroni blakus baznīcām cēla krogus, lai pēc grēku nožēlošanas tiktu sagrēkots no jauna un varbūt pat vēl mežonīgāk, tādējādi nabaga zemnieciņš līdz mūža galam tā arī netika skaidrībā, vai viņš bijis uzticams Dieva kalps vai postošu kaislību plosīts uzdzīvotājs. Arī vēlākajos gados maz kas mainījās: daļa tautiešu pieslējās marksisma, daļa — buržuāziskajiem ideāliem, saņemot katrs pēc nopelniem — kā pirmie, tā otrie tika nolemti iznīcībai uz revolūcijas altāra.
Decembra sākums latviešu literatūras vēsturē saistās ar rakstnieka Pāvila Rozīša vārdu. Šogad aprit jau 127 gadi kopš viņa dzimšanas, bet Valmiera savu iemūžinātāju atceras ne tikai apaļās jubilejās vien. Ikdienā par viņu atgādina skulptūra «Valmieras puikas» pie Vidzemes Augstskolas nama Cēsu ielā, bet vismaz reizi gadā par puikām pirms simt gadiem un šodien iznāk parunāt īpaši. Valmieras bibliotēka, rakstnieka piemiņu godājot, aicina pilsētas skolu jauniešus uz Valmieras puiku dienu, un pēdējos gadus norisēs iesaistās arī Vidzemes Augstskola.