Tā aug un veidojas Dzimtenes patrioti
– Jaunsardzes centra 3. novada pārvaldes Valmieras novada jaunsargu vienības instruktore esmu kopš 2015. gada un nu jau ceturto gadu Valmieras 5. vidusskolā pasniedzu arī Valsts aizsardzības mācību, – ar sevi iepazīstina profesionālā dienesta virsseržante LITA MEISTERE, ar kuru tikos, lai izjautātu, kas skolā tiek darīts, attīstot un nostiprinot jauniešos valstiskuma un piederības apziņu Latvijai – patriotiskā audzināšana mūsdienu nemierīgajā pasaulē ir īpaši svarīga un aktuāla.
Jaunieši Valsts aizsardzības mācību izvēlējās apgūt, negaidot, kad šis priekšmets skolās kļūs obligāts?
Pirmajā gadā, Latvijā uzsākoties pilotprojektam, Valmieras 5. vidusskola tam nepievienojās, iesaistījāmies otrajā gadā. Pašlaik Valsts aizsardzības mācību apgūst 10.B un 11.B klase – nākamie policisti, kuri nākotnē savu dzīvi izvēlējušies saistīt ar kādu no tā saucamajām spēka struktūrām – policiju, ugunsdzēsību, robežsardzi, bruņotajiem spēkiem, varbūt tieslietām. Policijas novirziens turpinās arī 12.B klasē, bet Valsts aizsardzības mācība vairs ne, jo tā ir divu gadu programma. Mācību stundas Valsts aizsardzības mācībā vienai grupai notiek reizi mēnesī astoņas stundas pēc kārtas – tā ir pilna mācību diena deviņas reizes mācību gada laikā, tad citas stundas nenotiek.
Zināšanas, ko skolēni apgūst Valsts aizsardzības mācībā, būs noderīgas arī viņu turpmākajās ikdienas gaitās. Piemēram, viņi arī miera laikā zinās, kā rīkoties krīzes apstākļos. Tā var būt situācija, kad mājās pazūd elektrība, kad plūdu dēļ nākas evakuēties. Ar dažādām neierastām situācijām var saskarties jebkurš.
Valsts aizsardzība atkarīga no tā, cik patriotiski noskaņoti un gatavi aizstāvēt savu dzimteni būs tās pilsoņi...
Valsts aizsardzības mācības ietvaros notiek arī vēstures stundas, kurās apgūstamais nedublējas ar skolas vēstures stundu programmā paredzēto. Piemēram, skatāmies dokumentālo filmu «Astoņas zvaigznes», kurā stāstīts par vēstures posmu, kad Latvija vēl nebija patstāvīga valsts, bet skaitījās Krievijas guberņas sastāvā, līdz brīdim, kad jau tika dibināta Latvijas armija.
Šogad var uzteikt 10.B klasi, kura Lāčplēša dienā bija gatava kopā ar jaunsargiem doties lāpu gājienā ne tikai uz Centra kapiem, bet pēc tam arī mūsu tradicionālajā lāpu gājienā līdz Kocēnu kapiem, kur ik gadu godinām Latvijas kontingenta Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas nodaļas komandiera vietnieka, virsleitnanta, Viestura ordeņa Lielkrusta kavaliera, pirmā ārvalstu misijā Irākā bojā gājušā novadnieka Olafa Baumaņa piemiņu. Latvijas varoņi ir ne tikai tie, kuri savulaik cīnījušies Brīvības cīņās, bet arī mūsdienās. Šādi piemēri jauniešos rosina patriotiskas jūtas.
Valsts aizsardzības mācības otrajā gadā skolēni veido prezentācijas, izvēloties iepazīt kādas mūsdienu vai vēsturiskas personības, Latvijas patriotus. Piemēram, ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotos, cilvēkus, kurus sabiedrība atzinusi par Latvijas lepnumu, kuri piedalījušies Brīvības cīņās. Daži jaunieši aprunājušies ar saviem vectētiņiem vai vecmāmiņām, un gadās, ka viņiem pat tiek ieteikts par šo vai citu personību painteresēties dziļāk. Izziņas process ir interesants, sevišķi, ja tas saistās ar dzimtu, ģimeni. Iegūtās zināšanas skolēni prezentē visai klasei, paši mācību programmas ietvaros veidojot vēstures stundas. Ir noteikts, ka izvēlētās vēsturiskās personības klasē nedrīkst dublēties.
Valsts aizsardzības mācībā tomēr nav tik liels akcents uz vēstures izzināšanu, tam paredzēta skolas mācību programma, tomēr pieskaramies tēmām, ko vēstures stundās varbūt neizstāsta.
Esmu pamanījusi, ka reizi pa reizei kaut kas notiek bērzu birzītē blakus sporta laukumam.
Visticamāk tur darbojušies jaunsargi. Viņiem notiek arī apvidus mācības, piemēram, novērošana, maskēšanās, orientēšanās skolas teritorijā, praktiska sakaru mācība, arī šaušana ar pneimatiskiem ieročiem, un tas nav saistīts ar Valsts aizsardzības mācību. Jaunsargiem ik nedēļu notiek divas mācību stundas, katra četrdesmit minūšu garumā, bet vasarā tiek organizēti dažādi pasākumi – nometnes, pārgājieni. Vienībā ir trīs vecuma grupas, kopā 55 jaunsargi. Aizsardzības ministrijas izstrādātajā interešu izglītības programmā var darboties bērni un jaunieši no 10 līdz 21 gada vecumam.
Darbs ar jaunsargiem man ir primārais, jo esmu jaunsargu instruktore.
Jaunsardzē instruktors nevar darboties, ja viņam nav gan augstākā pedagoģiskā izglītība, gan arī noteikti nepieciešamas militārās zināšanas. Pati esmu pabeigusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju kā sporta skolotāja. Šajā profesijā esmu strādājusi kādreizējā Bērzaines sākumskolā, kas pēc apvienošanas līdz likvidācijai bija Jaunburtnieku pamatskola.
Kādus vēl pasākumus jauniešiem organizējat?
Apgūstot Valsts aizsardzības mācību, viņiem ir iespēja brīvprātīgi piedalīties vasaras nometnēs. Kas attiecas uz jaunsargiem, tad viņiem pasākumu plāns ir diezgan plašs – pārgājieni, ekskursijas, nometnes, dažādas dienas apmācības. Daudzas aktivitātes notiek tieši sestdienās un svētdienās. Iestājoties jaunsargos desmit gadu vecumā, viņi iemācās, kā pareizi ierīkot drošu ugunskura vietu, kā iegūt uguni, kā strādāt ar lāpstu, rīkoties ar zāģi.
Ar ko jaunsargi atšķiras no skautiem, kuri arī apgūst praktiskas iemaņas?
Jaunsargi vairāk pievēršas militārajām zināšanām – ierindas mācībai, kā rīkoties ar ieročiem, praktiskai šaušanai. Manuprāt, tas ir tas atšķirīgais.
Vai iezīmējas arī kādi īpaši talanti šajā jomā?
Katram ir kāds talants. Viens ļoti labi orientējas, otrs labi pārvalda rāciju sakaru mācībā, vēl kāds prasmīgi darbojas ar ieročiem, ir, kas izceļas mezglu siešanā tūrismā.
Šie jaunieši būs labi sagatavoti militārajam dienestam?!
Jā, domāju, viņiem uz acīm nebūs tās rozā brilles. Skatoties filmas, varbūt liekas, ka armijā viss ir vienkārši. Šie jaunieši zinās, piemēram, kā tas ir – nakšņot mežā. Viņi būs guvuši priekšstatu, ja, beidzot skolu, izvēlēsies savu dzīvi saistīt ar dienestu. Taču jaunsardzē iegūtās iemaņas noderēs arī tad, ja tā būs ārsta, inženiera vai kāda cita profesija. Starp citu, jaunsardzē ļoti aktīvi darbojas arī meitenes – Latvijā viņas ir trešā daļa no kopējā jaunsargu skaita.
Ir dzirdēts, ka nesen skolā notikušas telpu orientēšanās sacensības.
Mums bija līgums ar Orientēšanās federāciju, kas telpu orientēšanos rīko visā Latvijā. Līgums beidzās, un 3. novada pārvalde izlēma, ka tradīcija ir jāturpina, un šogad sacensības atkal sarīkojām. 28. janvārī Valmieras 5. vidusskolas telpās notika pirmais orientēšanās posms, kurā piedalījās visi, apmēram 120, 3. novada pārvaldes jaunsargi no Vidzemes reģiona, bet 25. februārī Limbažos paredzēts otrais posms.
Vai 5. vidusskolas telpās bija grūti orientēties?
Daudz ko izšķir telpiskā domāšana. Ir karte pa stāviem, izlikti punkti, un jāmēģina atrast īsāko ceļu līdz noteiktam punktam. Sacensības ir uz laiku. Rīgā, parasti gada beigās, notiek telpu orientēšanās sacensības, un ar saviem jaunsargiem braucām arī uz Latvijas telpu orientēšanās kausiem. Ņemot vērā, ka orientēšanās mums nav pamata nodarbošanās, tikai kā hobijs, uzskatām, ka gāja samērā labi. Sešpadsmitgadīgo puišu grupā kopvērtējumā iegūta 7. un 8. vieta, meitenēm – 6.
Sportistiem svarīgi regulāri un daudz trenēties.
Manā vienībā ir Jaunsargu centra apstiprināta vispārējās fiziskās sagatavotības speciālā programma. Atbilstoši tai visām vecuma grupām reizi nedēļā notiek fiziskās aktivitātes. Skrienam ap Dzirnavu ezeriņu, vingrojam, apmeklējam peldbaseinu, reizēm dodamies uz kaujas mākslu klubu «Satori» Valmiermuižā, kur apgūstam vingrojumus ķermeņa lokanībai, brīvprātīgā kārtā arī dažus cīņas mākslas paņēmienus, bet tikai ar mērķi prast izvairīties, ja notiek uzbrukums. Ir arī bērni, kuri ārpus jaunsardzes trenējas dažādos sporta veidos. Tālākā fiziskā aktivitāte tiek atstāta jauniešu pašu ziņā. Protams, ir arī tādi, kuri acis un rokas neatrauj no modernajām tehnoloģijām, bet ir, kam interesē gan sports, gan dažādas zinātnes. Daudzi no viņiem ir ļoti erudīti.
KARA MUZEJĀ pēc Rimi Riga maratona finiša (2022. gads). Publicitātes foto
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv