Pēta mīlestības dažādo dabu

Režisors Varis Brasla iestudējis čehu klasiķa Pāvela Kohouta 2003. gadā sarakstīto lugu «Eross», dodot tai skatuves nosaukumu «Mīlestības testaments». Tieši pati mīlestība un attiecības iestudējumā atklājas īpaši, un skatītāji ir aicināti nākt un vērtēt, vai šādai mīlestībai ticēt un līdzi dzīvot, vai, kas zina, no tās novērsties.

«Es tik tiešām šādai mīlestībai ticu. Absolūti. Tur ir tas dzīves paradokss: ja jaunībā būtu tas saprāts, kas ir manos gados, tad nebūtu interesanti, tad nebūtu nekādu konfliktu. Es šo čehu autoru nosacīti zinu no savas jaunības, bet šo darbu viņš ir rakstījis, jau būdams kungs gados, un es pat pieļauju, ka darbā ir kāds piliens no paša biogrāfijas, iespējams,» sacīja režisors Varis Brasla, kurš galvenajai lomai uzrunājis pieredzes bagāto aktieri Rihardu Rudāku. Viņa atveidotais Emīls ir Haidenreihu ģimenes galva, pret kuru sazvērējušies paša bērni, bet viņš to it kā nepamana un spītē meitu un dēlu nodomam uz līdzenas vietas dalīt mantojumu. Emīls it kā neielaižas šajās peripetijās, drošsirdīgi atzīstoties, ka ir iemīlējies un vēlas iestūrēt laulības ostā.

«Šajā ģimenē ir dažādas mīlestības jūtu izpratnes, sadursmes un risinājumi. Un es savu tēlu nedrīkstu vērtēt, jo es viņu spēlēju. Ja es vērtēšu, jūs man nenoticēsiet, ka tāda mīlestība tiešām ir iespējama,» pārdomās par atveidoto Emīlu dalījās Rihards Rudāks, piebilstot, ka iestudējumā iesaistīto komandai ir bijusi vēlēšanās uz pārējo notikumu fona parādīt, ka mīlestība starp Emīlu un Elišku ir ne vien iespējama, bet tīra un patiesa.

«Ja jūs uz skatuves notiekošo velkat kopā ar to, kas notiek tepat mūsu sabiedrībā... Jā, jautājums ir taisni vietā, bet ej nu tagad izsver — kur patiesība?! Un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu. Ja šie jautājumi likās svarīgi tik ievērojamam dramaturgam, kāds ir Kohouts, tad kāpēc lai mēs par to nerunātu?» tā Rihards Rudāks.

Kāpēc tik ļoti tiek apspriesta mīlestība? Attiecības ir izveidojušās starp cilvēku, kurš ir mūža nogalē, un meiteni, kurai nedaudz pāri 20.

Jāatgādina, ka lugas īstais nosaukums ir «Eross», un tūlīt iestudējuma dalībnieki paskaidro: tas nav mitoloģiskais varonis Erots, kurš izšauj amora bultas, bet tas ir Eross — dzīvotdziņa.

«Mans tēls saka, ka viņš nav varējis pat iedomāties, ka šajos gados vēl dzīvē varētu būt kas jauns, bet tā ir noticis. Dzīves dziņa viņam liek traukties, elpot un priecāties. Un tas ir patiesi,» saka Rihards, atgādinot, ka iestudējumā ir ļoti daudz blīvi kārtotu notikumu. Ne tikai darbošanās uz skatuves, bet fonā notiekošais, sarunas atklāj cilvēku patieso būtību.

Vai skatītāju domas par redzēto varētu dalīties? «Liesmas» uzrunātie iestudējuma dalībnieki atbildēja ar pretjautājumu: «Ko sakāt jūs?», atzīstot, ka šo jautājumu paši sev varēs uzdot visi, kas izrādi noskatīsies 7., 8. un 24. aprīlī, kā arī maijā un vēl jūnijā, jo līdz sezonas beigām «Mīlestības testaments» vairākkārt ierakstīts teātra repertuārā.

Jāpiebilst, ka «Mīlestības testamentu» uz skatuves raksta trīs dažādu paaudžu Valmieras teātra aktieri: Elīna Dambe, Alise Danovska, Eduards Johansons, Klinta Leja, Januss Johansons, Vizma Kalme, Inese Ramute un galvenajā lomā Rihards Rudāks,  līdzdarbojušies kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa, komponists Emīls Zilberts, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, video mākslinieks Gatis Priednieks-Melnacis.