Pārmaiņu laiks Smiltenes novadā

Arī nākamajā 22. augusta domes sēdē neviens no izvirzītajiem kandidātiem nevēlējās ieņemt mēra krēslu, bet nu kļuvis zināms, ka šomēnes to gatava darīt Avotiņa vietniece kultūras un sociālajos jautājumos, savulaik arī Apes novada priekšsēdētāja un 12. Saeimas deputāte ASTRĪDA HARJU, kas augustā lūdza mēnesi laika, lai  pamatīgāk varētu iepazīties ar «finanšu plūsmu un iespējām sabalansēt budžetu», kā arī situāciju ar lielo projektu īstenošanu, kur līdz šim nav bijusi iesaistīta, jo šī projektu sadaļa bijusi domes priekšsēdētāja un izpilddirektora vietnieka attīstības jautājumos, kurš arī iesniedzis atlūgumu, tiešā pārziņā. 

Ko šī mēneša laikā izdevies apzināt, Liesma Astrīdas kundzei vaicāja tikšanās reizē pagājušajā trešdienā.

Man bija vēl plašāks skaidrojums, finanšu plūsma bija viens no, jo es ar to nenodarbojos, tā nebija mana ikdiena. Lai uzņemtos pilnu atbildību, ir jāpārskata ik pa divām nedēļām prognozētā ieņēmumu un izdevumu bāze, jo, kā jau izskanēja domes sēdē, mums nepildās tieši tā ieņēmumu daļa, kas plānota ar īpašuma atsavināšanu. Kopumā budžetā plānoti 2 miljoni eiro – pat nedaudz virs, bet līdzšinējā izpilde līdz 15% no plānotā rada lielu budžeta deficītu, un ir jāsaprot, vai vispār ar šādu deficītu iespējams budžetu līdz gada beigām sabalansēt, jo plānota ir arī izdevumu daļa – tie ir visi tiešie maksājumi, kas saistās, lai varētu nodrošināt pašvaldību iestāžu darbību un pakalpojumus atbilstoši pašvaldību likumam, kā arī mums ir saistošie noteikumi ar dažādiem pakalpojumu groziem, atlaidēm u.tml. Ja man jāizdara grozījumi budžetā un jāizņem laukā no ieņēmumu daļas, tad tādā pat ciparā ir jāizņem izdevumi. Tā kā man, līdz 4. septembrim ieskaitot, bija plānotais kārtējais atvaļinājums, vispārīgos vilcienos, protams, esmu iepazinusies, bet, lai teiktu, ka ļoti detalizēti – vēl ne, jo mums priekšā ir sarunas un pārskats kopā ar finanšu nodaļu. Šīs ir ļoti īsas dienas, kurās viss jāpaspēj, bet mēs vakar ar finanšu nodaļas vadītāju caurskatījām, ka gaidāma pārpilde ienākumu nodoklim, kas daļēji segs šo deficītu. Ir izdoti rīkojumi par budžeta taupību uz tām pozīcijām, kuras varam nedarīt, jo teritoriāli Smiltenes novads ir ļoti liels – no Drustiem Jaunpiebalgas pusē līdz Apei Igaunijas pierobežā. un tas apgrūtina pakalpojumu sniegšanu.

Kāpēc aizgāja izpilddirektora vietnieks?

Viņš paskaidroja, ka nav izprotama jaunā likumdošanas norma saistībā ar valsts noslēpumu, kad jāiziet drošības pārbaude arī izpilddirektora vietniekiem, lai gan ir pārliecināts par 99,9%, ka šo pārbaudi izturētu, bet viņam nav pieņemams noteikums, kas tapis, nevarot tikt galā ar divu Latvijas pašvaldību vadītājiem un attiecinot to uz visām amatpersonām, jo īstenībā ar valsts noslēpumu mūsu izpilddirektoru vietnieki nestrādā. Tāpat viņš uzskata, ka, optimizējot domes darbinieku skaitu, var iztikt arī bez viena vietnieka. Paliek vietnieks par teritoriālajām vienībām, kas mums ir Evija Zurģe, bijusī Raunas domes priekšsēdētāja un savulaik arī izpilddirektore, tātad zinoša, spējīga darbiniece.

Lasīju Ziemeļlatvijā, ka tiek apvienotas arī kultūras iestādes, vienam cilvēkam uzkraujot vairāk pienākumu.

Procesi paātrinās saistībā ar saspringto budžeta taupības periodu, bet arī salīdzinājumā ar Latvijas pārējām pašvaldībām mēs neesam izņēmums, kas to dara. Mums arī bija tikšanās un Kultūras ministrijas jauno vadlīniju prezentācija, kurās iestrādāts tas, ka bibliotekārs pagastos vēl veic vai nu valsts klientu apkalpošanas centru funkciju vai arī šo pašvaldības klientu speciālista funkciju. Tika veikta arī datu analīze, apkopojot katras pagasta pārvaldes apstrādāto iesniegumu un sniegto pakalpojumu apjomu, un tika secināts, ka atsevišķās pagasta vienībās tas ir ļoti zems. Bija pat pagasts, kurā mēnesī saņemti vien 15 iesniegumi. Tas ir neliels skaits, kas tiek pāradresēts vienotajam klientu apkalpošanas centram tālākai šo iesniegumu apstrādei. Patlaban esam noteikuši, ka pamatdarbs, lai varētu sabalansēt vienā darba līgumā, bibliotēkai ir analogs 60% darba apjomam un 40% klientu apkalpošanas funkcijai.

Runājot par kultūras namiem bijušajā Smiltenes novadā, tās bija nepilnās slodzes, ko nācās apvienot.

Ir grūti pārkāpt tādām lietām, kuras samazinās, jo visām apakšā ir cilvēks, bet mūsu uzņēmēji, kas ir deputāti, saka: es, kad maksāju savā uzņēmumā cilvēkam, kurš varbūt nenostrādā pilnu darba laiku, kuram nav tālu līdz pensijai, to daru no savas kabatas, bet pašvaldība to dara par nodokļu maksātāju naudu. Dažās vietās kultūras darbinieki paši bija uzrakstījuši iesniegumus, bet mēs neatlaidām, neuzteicām darbu, domājot, kā viens kultūras darbinieks varētu apkalpot divas vietas. Tomēr katrai vietai saglabāts pasākumu līdzšinējais finansējuma apjoms. Piemēram, pasākumiem pat pašos mazākajos pagastos tas ir virs 10 tūkstošiem, neskaitot ēku uzturēšanu, darba samaksu, inventāra iegādi. Lai arī atrunāti tie valsts un tradīciju pasākumi, kas ir bezmaksas, ir noteikta biļešu cena pārējiem pasākumiem, jo līdz šim ļoti daudz bija bezmaksas koncertu, tagad tas ir sabalansēts.

Kādas būtu novada galvenās prioritātes drošības, veselības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības un vēl citās jomās?

Visas ir svarīgas – kod kurā pirkstā gribi, visi sāp! Valsts policijas klātbūtnes neesamība pietiekamā daudzumā jau sen ir Smiltenē nostrādājusi, jo nebija lielā iecirkņa, bet tikai viens darbinieks dienas laikā. Pašvaldība izveidoja tiešām spēcīgu pašvaldības policiju, tas arī bija viens no aspektiem, ka Apes novads jau iepriekš deleģēja sabiedrisko kārtību Smiltenes novada pašvaldības policijai un viņi bija regulāri reidos, ar ko bijām apmierināti, jo viņi, sākoties septembrim, izbrauca visas skolas un bērnudārzus, lai pārrunātu, kas jāievēro un kā kurā situācijā rīkoties.

Kas saistās ar sociālo un izglītības jomu, drošību un bērniem, esam tikko jūnijā nodevuši lielu stratēģiju trim gadiem par seksuālās vardarbības novēršanu Smiltenes novadā. Labklājības ministrija uzdevusi katrai pašvaldībai izstrādāt šādu stratēģisko plānu. Mēs pieteicāmies pilotprojektā kopā ar Dardedzi, kam Labklājības ministrija deleģējusi šo funkciju un kas to dara jau 20 gadus. Nav ko slēpt – vardarbība notiek visapkārt. Tas ir tikai tas, kas nonācis valsts policijas redzes lokā pēdējos divos gados, kur ierosinātas krimināllietas un ir sodāmība, bet cik vēl ir nezināmu gadījumu, to neviens pat neapjauš. Tā ir ne tikai fiziskā seksuālā izmantošana, bet arī pornogrāfija internetā – bērnus vienkārši pakļauj šādiem riskiem, nopērkot, samaksājot, izmānot, tā ir ņirgāšanās un tāda veida aizskārumi, bet kriminālā sodāmība padsmit gadījumos divu gadu laikā ir daudz, tātad ir slēptais aisbergs, ko neviens neapjauš. Pašlaik sadarbībā ar Cerību spārniem mums notiek arī lekciju cikls vecākiem un skolotājiem par bērnu drošību un neaizskaramību.

Sociālajā blokā esam nodevuši jaunu deinstitucionalizācijas centru Īve – divas brīnišķīgas ēkas, kas piepildītas ar 16 grupu dzīvokļiem, dienas aprūpes centriem bērniem un pieaugušajiem, specializētajām darbnīcām un visa veida terapiju kabinetiem. Nupat nāku no DI centra, kur Cerību spārni gatavi attīstīt savu sociālo uzņēmumu Visi Var!, kura produkciju – baltās keramikas traukus, koka darbus, dekoratīvās sveces ar Smiltenes logo – no 1. novembra varēs iegādāties Smiltenes Tūrisma informācijas centrā Dārza ielā 3. Dibinām jaunu pašvaldības kapitāluzņēmumu – pansionātu Gatartā ar grupu dzīvokļiem un specializētajām darbnīcām.

Vai jūs piekrītat deputāta Mežuļa viedoklim, ka patlaban jāatsakās no lielajiem projektiem – Viedrades kvartāla un Jāņkalna estrādes?

No estrādes ar domes sēdes lēmumu jau esam atteikušies, vidi sakopjot tiktāl, lai kā pasākumu norises vieta tā varētu funkcionēt, bet projektēšanas darbi finansējuma trūkuma dēļ nav sākti. Par Viedrades kvartālu deputāti lems ceturtdien, ko varētu pamainīt projektēšanas uzdevumā, lai tas būtu atbilstošāks vairākām pašvaldības funkcijām, vienlaikus saglabājot uzņēmējdarbības sektoru, jo daļēji Viedrades kvartālam būtu jāspēj pašfinansēties. Bez bibliotēkas, kas pašlaik pārcēlusies uz vidusskolas internātu, tur varētu darboties kāds ēdinātājs, kā arī atrasties kabineti notāriem un arhitektiem, kuri gatavi nomāt sev darba telpas. Tur varētu atrasties arī Smiltenes muzejs, tādējādi atbrīvojot Mēru muižu, kurā jauki sākusi darboties biedrība.

Sēdē, kurā atkāpās Avotiņš, bija arī balsojums pret divu meža īpašumu pārdošanu, taču nākamajā tomēr lēma, ka vienu no tiem pārdos.

Izvērtējām, ka Grundzāles pagastā veikta inventarizācija 2015. gadā, kas vairāk atbilst šodienas realitātei un esošais vērtējums, kas veikts pēc inventarizācijas, ir objektīvs. Vēl diviem īpašumiem inventarizācija tiek veikta no jauna, jo abiem ir turpat 20 gadu senas inventarizācijas, kas vairs neatbilst realitātei. Apes puses mežus es pārzinu, jo abi – 90 ha pie Alūksnes robežas – tikuši saglabāti, kopti un atjaunoti.

Ko vēl bez Mēru muižas un dižozola tās pagalmā būtu vērts apskatīt Smiltenes novadā?

Virešos ir stipra kopiena, viņi paši izveidojuši bijušajā skolā kopienas centru, kurā ir sociālais dienests, feldšeru punkts, tur ir arī sociālā istaba ar dušu un veļas mazgātuvi gan ar atlaidēm, gan par pilnu samaksu. Ir telpas pašai kopienai, dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas mājvietas telpas ar ļoti skaistām ekspozīcijām, izstāžu zāle un viens tūrisma informācijas centra darbinieks, kā arī pagasta pārvaldes vadītāja un bibliotēka. Visa māja ir dzīva un atvērta cilvēkiem, ir zālīte, kur notiek mazie pasākumi, un vēl brīnišķīgs vidējās paaudzes deju kolektīvs Virši, kas ar valsts finansējuma atbalstu piedalās Dziesmu un Deju svētkos. Vēl ir arī citi amatierkolektīvi.

Bet, ja jums gadās būt Apē, noteikti ieejiet Elīnas Zālītes muzejmājā. Tur ir runājošās atvilktnes par to, kā notika visas žīdu bodes, kā viņi runāja – man priekš tave kakle nav neviene krekle. Mazā mājiņā ir digitalizēta vēsture, bet visam klāt humors, joks, fakts, savukārt Gaujienas pilsmuižai pieteikušies divi pircēji. Viens jau bija, bet uzradās arī otrs un lūdza uz oktobra sēdi vēl nelikt izsolē. Viens ir no Amerikas un otrs no Islandes, lielas būvfirmas īpašnieks, kas sev Nepālā uzcēlis lielāku māju par Gaujienas pili.

Domāju, ka tā ir pilnīgi normāla parādība, ka ikkatra vieta par savu institūciju deg, no tā veidojas arī labas lietas. Mēs nepārtraukti esam pārmaiņu laikā un, ja tajā skatāmies tikai ar negatīvām acīm, tad arī neko paši sev neiegūstam, tikai negācijas. Bet, ja cenšamies saskatīt, ko no pārmaiņām varam iegūt, tad varam arī to kuģi pagriezt vēlamajā virzienā.

ASTRĪDA HARJU. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007