Par mums un nākamajām paaudzēm domājot

Vides ilgtspējas projekts – ko tas nozīmē populārā valodā?

Vispirms jāmēģina iedzīvotājos veicināt pašapziņas veidošanu. Par savu pašvaldību, par vidi, par to, kāds iedzīvotājiem ir noskaņojums, šeit dzīvojot, kāds ir mūsu novada raksturojums, par to, kāda tad ir šī ilgtspēja... Par to liecina aktivitātes, kuras mēs īstenojam, tie arī ir šie ilgtspējas attīstības projekti. Viens no virzieniem, protams, ir šie vides ilgtspējas projekti, kuros mēs daudz domājam gan par vides infrastruktūru, gan par dabas resursu sakārtošanu, vairāk pievēršoties videi draudzīgiem materiāliem. Piemēram, tā ir koka apbūve.

Cik plaši šobrīd izmantojam šo būvniecības nišu?

Koks kā būvmateriāls atkal kļuvis populārs kā ilgtspējīgs un videi draudzīgs materiāls ar patīkamām īpašībām un ar milzīgu potenciālu. Jā, ilgtspēja ir tieši koka apbūvē, jo šajās mājās griesti, grīdas, sienas – viss ir no koka. Arī apkures ziņā šāda koka paneļu māja ne ar ko neatšķiras no citām ēkām, jo siltināšanas prasības ir tādas pašas, vienīgi ēkas konstrukcijai ir izmantots nevis betons, ķieģeļi vai sienu bloki, bet koks. Ne velti mums novadā ir daudz vairākus simtus gadu senu koka ēku, tās tiek lolotas un cienītas vēl šodien. Koka būves tiek attīstītas gan no pašvaldības puses, piemēram, Valmierā aizsāktā daudzfunkcionāla sociālo pakalpojumu centra ēkas būvniecība Rīgas ielā 53A, gan ar uzņēmēju palīdzību, piemēram, Bestes apartamenti Kocēnos un daudzdzīvokļu dzīvojamo koka ēku apbūve Mūrmuižā. Jāatzīmē arī esošā koka apbūve – dienas centra un grupu dzīvokļu nams Rūjienā, kas ir brīnišķīgi atjaunota vēsturiskā koka ēka.

Vai tuvākajā nākotnē novadā iecerēti vēl citi interesanti koka izmantošanas projekti?

Nākotnes plānos ir mūsu pērles – koka apbūve, vesels koka ēku trijstūris, Rūjienā un koka ēka Mazsalacā, Brīvības bulvārī, rodot labāko un perspektīvāko šīs ēkas izmantošanu sabiedrības interesēs. Rūjienā šis koka ēku kvartāls iecerēts kā Ziemeļvidzemes kultūrvēsturiskais centrs, kuram jau notiek metu un tehniskā projekta izstrāde.

Nupat tika atvērta Jāņa Kalnača grāmata Valmiermuiža. Šajā pasākumā novada domes priekšsēdis Jānis Baiks pastāstīja par pēdējiem jaunumiem Valmiermuižas tornīša atjaunošanas procesā.

Arī šis ir stāsts par vidi un mūsu iespējām saglabāt tās kultūrvēstures un arhitektūras pērles, kuras ir mūsu novadā. Protams, Valmiermuiža ar savu vēsturisko apbūvi ir viens no šādiem piemēriem. Līdz ar to mēs šobrīd esam uzsākuši tematisko plānojumu, kas ir kopumā par Valmiermuižas ciemu un transporta infrastruktūru. Paralēli tam esam koncentrējušies tieši uz Valmiermuižas parku, uz Valmiermuižas kā kultūras tūrisma vietas attīstību.

Kāda ir novadā dzīvojošo cilvēku attieksme pret šīm lietām? Vai tā atšķiras pilsētās un laukos?

Pašvaldības kopējās intereses par ilgtspējības projektiem ir pats galvenais, manuprāt, vienlīdz nozīmīgs gan pilsētniekiem, gan lauku teritorijās dzīvojošiem. Iespējams, šīs vajadzības un resurss, kas ir mūsu rīcībā, lai katrā vietā kaut ko attīstītu, tas rada savu skatījumu, taču iedzīvotāju vajadzības ir līdzvērtīgas. Protams, viena lieta ir pilsētvides apbūve un otra – dabas ainavas, vecās ēkas, kas jāatjauno un ko mēs mēģinām realizēt ar dažāda finansējuma piesaisti arī lauku teritorijās.

Varbūt dažus vārdus par ilgtspējas projektiem saistībā ar dabas vērtībām...

Domājot par ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu, tiek strādāts pie Natura teritorijas, dabas parku attīstības, piemērošanas iedzīvotāju vajadzībām. Skaņaiskalns un Zilaiskalns ir divas vietas, kur šobrīd notiek projektu īstenošana, te ilgtspēja ir kā dabas saglabāšana. Zilākalnā tiek veidotas veselības takas, taps jauns skatu tornis kalna virsotnē, tam jau ir skice. Paralēli te notiek arī Latvijas valsts mežu veikti mežizstrādes darbi, tīrot pieguļošo teritoriju, lai saglābtu biotopus un izceltu šo vērtību. Plānots, ka janvāra beigās projekts būs mums uz galda, tad turpināsim ar būvdarbu iepirkumiem, jo projekta īstenošanas termiņš ir īss, un mums jāņem vērā arī dabas aizsardzības ierobežojumi, ieskaitot laika posmus, kuros nedrīkstēs veikt nekādas aktivitātes. Tagad Valmieras olimpiskais centrs apsaimnieko Skaņākalna teritoriju, arī tur šobrīd notiek stratēģijas izstrāde, kā šī dabas objekta iespējas salikt kopā ar Mazsalacas pilsētas piedāvājumu, iegūstot papildu vērtību un atpazīstamību. Pašā Valmierā dienas kārtībā ir Gaujas promenādes tehniskā projekta izstrāde, te ilgtspējai ļoti nozīmīga ir Zili Zaļā infrastruktūra.

Tas ir pilnīgi jauns, agrāk nedzirdēts termins. Ko tas nozīmē?

Šis ilgtspējas nosaukums mums figurē arī finansējuma piesaistes dokumentos. Te domāti gan ūdeņi, gan zaļās teritorijas, ietverot arī klimata neitralitāti un klimata pārmaiņu faktoru mazināšanu. Vienkāršā valodā tas nozīmē – nodrošināt vides resursu izmantošanu pievilcīgas vides infrastruktūras risināšanai. Piemēram, karstuma salas.

Kas tās tādas?

Karstuma salu mazināšana – tas nozīmē, ka savulaik tik modernos asfaltētos laukumus, kuri vasarā ļoti uzkarst saulē, tagad, atsaucoties uz jaunajiem normatīvajiem regulējumiem, plāno atšķaidīt ar zaļajām zonām. Tie ir gan tā sauktie lietus dārzi, gan dažādi zaļi jumti, ar ko zaļina pilsētas infrastruktūru. Valmiera ir pietiekami zaļa pilsēta, mums ir daudz zaļo teritoriju, tomēr esam kopā ar VARAM iesaistījušies Life programmā, kuras ietvaros mēģināsim zaļināt auto stāvlaukumu pie Valmieras olimpiskā centra, savākt no lielajiem jumtiem, uzkrāt un izmantot lietus notekūdeņus zaļās infrastruktūras uzturēšanai.

No lietotāja viedokļa, manuprāt, pagaidām ne tuvu optimālajam nav Daliņu pludmales labiekārtojums. Tik lielai un bagātai pilsētai esošais šīs iedzīvotāju tik iecienītās atpūtas vietas aprīkojums, maigi sakot, ir pieticīgs. Vismaz solīda izpildījuma pārģērbšanās kabīnes te prasītos nevis divas vai pat viena, kā bija šovasar, bet trīs vismaz... Varbūt vēl kāds soliņš Gaujmalā.

Visam savs laiks. Uz Daliņu pludmali varam raudzīties kopskatā ar Gaujas promenādes attīstību. Tās ir gan investīcijas, gan lietas, ko varam saimnieciskā kārtā paveikt. Piekrītu, ka šī vieta jāsakārto. Arī pie Vanšu tilta varētu mēģināt vēl vairāk sakārtot ērtu pieeju Gaujai, vairāk pievēršot uzmanību arī laivotāju vajadzībām, jo kopumā Valmierā pieeja ar laivām pie Gaujas pagaidām ir sarežģīta. No Valmieras iedzīvotājiem ienākuši vairāki ierosinājumi. Viņuprāt, takas gar Gauju tagad Valmierā iztīrītas un sakārtotas, taču varētu vēlēties vēl lielāku labiekārtojuma līmeni, piemēram, atsevišķas vietas kādām sportiskām aktivitātēm. Pludmales mums bija viena no šī gada prioritātēm – paskatīties arī apkārt visa novada kontekstā. Ir piesaistīti vairāki Lauku atbalsta dienesta projekti, kuros sakārtojām pludmales Zilākalnā un Sedā, kā arī domājam, kā šo lietu vēl vairāk attīstīt tepat ap Valmieru – Burtnieku un Vaidavas ezeros. Mūsu tālākos plānos ir arī Brandeļa ezera peldvietas sakārtošana, kas varbūt vēsturiski ir bijusi laba un pilsētniekiem pievilcīga vieta tepat Valmieras pievārtē. Pašvaldībai šobrīd ir pieeja ezeram, ir doma sakārtot tur autostāvlaukumu un radīt pievilcīgu pieeju ūdenstilpei.

Kā vienmēr – ir plāni, projekti un jau padarītais, bet ir arī grūtības, ar kurām nākas saskarties, visas šīs labās lietas realizējot dzīvē. Varbūt dažus vārdus par to, kas visvairāk traucē vides ilgtspējas projektu realizācijā.

Jau esam apzinājuši visu jaunā Valmieras novada teritoriju, sapratuši vajadzības un sastrukturējuši prioritātes, saliekot kopā redzējumu turpmākajiem trim gadiem. Protams, izstrādātas arī attīstības programmas, pēc kurām strādāsim un mēģināsim tās īstenot, pateicoties arī novada iedzīvotāju iesaistei. Kopā ar viņiem diskutējot, skatoties un izvirzot mūsu mērķus, arī iedzīvotājos bija jūtams, ka viņi cits citu papildina ar idejām, kas rodas komunikācijas procesā par to, kas katrai konkrētai teritorijai ir prioritārs, nozīmīgs un svarīgs. Jā, ir dažādi šķēršļi ilgtspējas projektu realizācijā, taču tas nemazina pašvaldības atbildību par rezultātu sasniegšanu. Jo mums jānodrošina konkrēts investīciju apjoms, konkrēta darba vietu skaita radīšana, visam tam ir noteikts termiņš. Grūtības rada arī dažādi spēkā esošie regulējumi, piemēram, cik augstus no koka CLT paneļiem mēs varam atļauties būvēt nākamos īres namus Valmierā. Manuprāt, Somijā šādus namus atļauj būvēt līdz pat deviņiem stāviem, kamēr Latvijā šobrīd eksistē ierobežojums līdz trim stāviem. Latvijas likumdošana reizēm neiet līdzi tām prasībām un tendencēm, kas pasaulē jau eksistē. Tieši īres namu sakarā mēs pašlaik ļoti strādājam, lai atdzīvinātu publisko privāto partnerību. Iesaistāmies likumdošanas izstrādē, lai arī uzņēmējos radītu interesi gan par īres namu būvniecību, gan par māju būvniecību vispār. Šobrīd te lielākais izaicinājums ir banku politika, jo te joprojām eksistē Rīga un pārējā Latvija.

SEN ZINĀMS MATERIĀLS JAUNĀ IZPILDĪJUMĀ. Krustām līmēti masīvkoka jeb CLT paneļi, no kādiem Valmierā top daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs, ir ekoloģisks, dabīgs un reizē elegants materiāls. Tā virsmu var gan izmantot bez apdares iekštelpās, gan tehnoloģiski vienkārši pielāgot siltumizolācijas vai dekoratīvā apšuvuma montāžai (attēlā).

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022